Ķīlis: Izglītība sāksies no piecu gadu vecuma • IR.lv

Ķīlis: Izglītība sāksies no piecu gadu vecuma

42
Roberts Ķīlis. Foto: Kaspars Krafts, F64
Madara Kolneja

Izglītības reformu paredzēts īstenot līdz 2014.gada 1.septembrim

Obligātā izglītība sāksies no piecu gadu vecuma un to varēs sākt apgūt bērnudārzā vai skolu pirmsskolas izglītības grupās, kas bērnam ir vistuvāk dzīvesvietai. Tā ceturtdien, iepazīstinot ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reformu īstenošanas rīcības plānu vispārējā izglītībā, teica izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

„Obligātās izglītības apgūšana no piecu gadu vecuma tiks saglabāta, nodrošinot 5-6 gadus veciem bērniem programmas apmācību pirmsskolas vidē,” teica Ķīlis. Viņš uzsvēra, ka reformas centrā ir bērns un viņa vajadzības, bet ir arī jāatvieglo birokrātiskais slogs pedagogiem.

Maija Kokare, Izglītības satura un mācību procesa organizācijas darba grupas vadītāja, stāstīja, ka reforma paredz izstrādāt konceptuāli jaunu pamatizglītības plānu, kur mācību priekšmetu standarti turpmāk netiks izskatīti Ministru kabinetā (MK).

Skolēniem apgūstamie mācību priekšmeti turpmāk tiks nopietni pārskatīti. Jaunās reformas īstenošanā iecerēts mācību programmas saturu samazināt, pamatizglītībā izstrādājot obligāti apgūstamo minimālo saturu matemātikā, dzimtajā valodā, svešvalodā, dabaszinībās un vēsturē.

„Svarīgi ir optimalizēt skolēna slodzi, tāpēc, saglabājot saturu, nepieciešams atteikties no mācību procesa detalizācijas,” teica Kokare. Turpmāk paredzēts vairāk strādāt pie dažādu mācību priekšmetu skolēnu prasmju apvienošanas.

Pārmaiņas sagaida arī bērnudārzus. Pirmsskolas izglītības darba grupas vadītāja Daina Kājiņa teica, ka „mēs ejam uz to, lai nodrošinātu visiem vienlīdzīgi pieejamu pirmsskolas izglītību jau no 1,5 gadu vecuma, ja ģimenei būs šāda vajadzība”.

Turpmāk pārmaiņas sagaida arī iekļaujošo izglītību, kurai tiks novirzīti vairāk nekā 50 miljoni latu, teica Ķīlis. Iekļaujošās izglītības darba grupas vadītāja Sarma Freiberga uzsver, ka speciālās izglītības programmas tiks piemērotas tikai bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, to vietā mācību procesu nodrošinot ar atbalsta pasākumiem.

„Darba plānā paredzēts sagatavot grozījumus normatīvajos aktos par vienotas un saprotamas terminoloģijas ieviešanu, lai precīzi varētu strādāt ar palīdzības sniedzējiem,” skaidroja Freiberga un darīja zināmu, ka Latvijā plānots izveidot desmit iekļaujošas izglītības atbalsta centrus (IIAC).

„Izskaidrojošais darbs sabiedrībā jāveic arī mazo skolu saglabāšanā,” informē darba grupas atbildīgā Aija Tūna. „Svarīgi saprast, ka skolas vērtība nav bērnu skaitā, bet gan darba un mācību procesa apmācības kvalitātē. Tāpēc, lai valsts nauda tiktu ieguldīta izglītības attīstīšanai, nevis transporta izdevumiem, skolām jābūt pēc iespējas tuvāk mājām,” ir pārliecināta Tūna.

Ministrs papildina kolēģi, sakot, ka Izglītības ministrija lauku novadu teritoriālo attīstību nevar noteikt, tāpēc šis jautājums ir jārisina, sadarbojoties vairākām institūcijām. „Mēs saprotam, ka koordinēšana ir mūsu ziņā, bet sabiedrībai jāsaprot, ka īstenošana ir komplicēts process,” – tā Ķīlis.

Tāpat izmaiņas sagaida arī pedagogu motivēšana. Prioritāte ir mazināt birokrātisko slogu un kontroli, paaugstināt skolu autonomiju un individualitāti, paaugstinot skolas pašpārvaldes institūciju lomu un atbildību lēmumu pieņemšanā.

Tāpat reforma paredz finansēšanas sistēmas maiņu, balstoties uz vecāku izstrādāto rīcības plānu, vecāku organizāciju priekšlikumiem, Tiesībsarga ziņojumu un projektu „Latvija 2030″, „ES 2020″ mērķu sasniegšanas iespējām. Rīcības pamatā ir galvojuma sistēmas izveide, kas noteiktu izmaksu pozīcijas starp valsti un pašvaldību.

Pilnīga reformas īstenošana paredzēta līdz 2014.gada 1.septembrim, izmantojot budžetā piešķirtos līdzekļus un ES struktūrfondu finansējumu. „Strādāsim ar ministrijai piešķirto budžetu, izvēloties prioritātes. Papildus prasīsim ārkārtas situācijās, ja tiešām naudas trūks,” teica Ķīlis.

Kā ziņots, šā gada janvāra sākumā izglītības un zinātnes ministrs nāca klajā ar pieteikumu izglītības reformām vairākos virzienos – mācību gada pagarināšanu, citādāka mācību procesa organizāciju, vaučeru sistēmas ieviešanu, lai visiem skolēniem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas viņu izglītošanai būtu vienāds finansējums, mācību satura izvērtēšanu, kā arī atsevišķu programmu mazo skolu turpmākajai darbībai.

Kopš gada sākuma IZM darbojas vairākas darba grupas, kuras meklēja labākos piedāvājumus mācību satura un mācību procesa organizācijas pilnveidei, mazo skolu turpmākajai pastāvēšanai, izmaiņām finansēšanas modelī un citos izglītības reformas virzienos. Ar reformu īstenošanas rīcības plānu jau iepazīstināti pilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāji.

 

Komentāri (42)

Anna Gaigule 05.07.2012. 20.40

Mans bērns jau 2 gadus iet “obligātā pirmsskolas mācību iestādē”, ko man ļoti detalizēti izskaidroja bērnudārza vadītāja, kad es biju pasācis regulāri kavēties ar bērna aizvešanu.
Kas pēc šī paziņojuma mainīsies? Mācību forma, saturs, vai tikai nosaukums?

+2
0
Atbildēt

1

Aivis 06.07.2012. 14.06

Atbalstu, ja vien tas līdzēs ātrāk pabeigt skolu, lai nav 19, 20 gados. Ja nē, tad tam nav jēgas, tikai vēl 2 gadi atņemti bērnībai.

0
0
Atbildēt

0

juhans 05.07.2012. 17.43

“…Pirmsskolas izglītības darba grupas vadītāja Daina Kājiņa teica, ka „mēs ejam uz to, lai nodrošinātu visiem vienlīdzīgi pieejamu pirmsskolas izglītību jau no 1,5 gadu vecuma, ja ģimenei būs šāda vajadzība”…”

No 1,5 gadu vecuma!

0
-1
Atbildēt

1

    Janis > juhans 05.07.2012. 19.32

    Jā, runa ir par bērnudārzu, ko sauc arī par pirmsskolas izglītību.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu