AKKA/LAA izpilddirektore Inese Paklone uzskata, ka cilvēki nevēlas ievērot likumu un skandāls ap autortiesībām ir tā sekas
Iedzerot malciņu ūdens ar citronu, kas 11.jūnija pēcpusdienā pasniegts galerijas Istaba restorānā – tajā pašā namā, kur Paklone īrē dzīvokli -, viņa par nesenajiem notikumiem autortiesību jomā izsakās gastronomiskās līdzībās. «Muļķības vētra autortiesību glāzē,» Inese Paklone atbild uz jautājumu, kas pašai šķiet visderdzīgākais pēdējā mēneša laikā uzšvirkstējušajā skandālā. «Tas sākās ar mediju kampaņu. Vispirms jau sociālajos medijos, kur, kā mēs zinām, [nav svarīgi] – ir sajēga, vai nav sajēgas, bet viedoklis ir. Par visu.»
Paklone uzskata – skandāls sākās ar gadījumu, kam nav nekāda sakara ne ar autoriem, ne ar autortiesībām: tika uzlikts administratīvais sods Ls 500 par mūzikas klausīšanos bez licences augu apmaiņas veikaliņam Rīgā. Par soda apmēriem, ko nosaka likums, bija lēmuši Saeimas deputāti, šie sodi tiek ieskaitīti valsts budžetā. «Viens no kliedzējiem, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, pats par šiem grozījumiem [Autortiesību] likumā bija balsojis, bet laikam labā roka nezina, ko kreisā dara.»
Dažu deputātu priekšlikumi grozīt Autortiesību likumu, pēc Paklones domām, ir pretrunā gan ar likuma būtību, gan Bernes konvenciju, uz kā tas balstās. Viņa atgādina, ka publiskais izpildījums likuma izpratnē notiek ar jebkuriem līdzekļiem – sākot ar radio, televīziju un beidzot ar ģitāru uz ielas stūra. «Deputāti piedāvāja no likuma izņemt radio, un otra dīvainība bija par formulējumu – ja publiskais izpildījums ir nekomerciāliem mērķiem, tad par to nav jāmaksā. Bet Bernes konvencija to nenosaka, un autoram ir vienalga, vai viņa darbu publiski atskaņo komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem.» Turklāt, vai mērķis ir komerciāls vai nekomerciāls, esot grūti noteikt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.