Sajūta, oža un sajēga – tik netverami 2003.gadā bijuši priekšnoteikumi uzņēmuma F64 tapšanai. Fotoaģentūra nodrošina ievērojamu Latvijas mediju ilustrāciju daļu, bet fotostudija iegājusi arī Skandināvijas reklāmu tirgū
Kad pulksten astoņos pie datora piesēžas fotoziņu aģentūras F64 dispečeres, aptuveni desmit fotogrāfi, kas divās maiņās ir gatavi dokumentēt tās dienas norises, jau ir saņēmuši ap 20 pasūtījumus. Stundām ritot, darbu skaits parasti dubultojas, bet pilnmēnesī mēdz pat četrkāršoties – šādu sakarību novērojusi vecākā redaktore Anita Vaivode.
Visu kolēģu kopbildes F64 nav, to uzņemt ir teju neiespējami. Allaž kāds no 15 fotogrāfiem ir devies darba uzdevumā, kāds cits nedaudz atvelk elpu pēc intensīvas dežūras. Pirmdienas rītā, kad paredzēta mūsu saruna, F64 dibinātājam Gatim Rozenfeldam ir izdevies sapulcināt vismaz kodolu – savu labo roku Anitu un divus puišus, kas bija klāt aģentūras pirmsākumos pirms gandrīz desmit gadiem: Gati Giertu un Jāni Saliņu.
Trīs, pieci un 64 «F»
«F64? Divdesmito gadu Amerikā, recesijas laikā ar šādu nosaukumu kopā sanāca fotogrāfi, ko tad vēl neviens nezināja, bet kas vēlāk kļuva par Amerikas slavenākajiem. Vienkāršs koncepts: F64 ir vismazākā iespējamā lēcas diafragma, kas dod vislielāko asumu,» savas aģentūras vārda cilmi skaidro Gatis Rozenfelds. «Tajā fotogrāfijas attīstības posmā tas bija kaut kas jauns, ka asums ir visā dokumentētajā realitātē. Viņi sevi dēvēja par jaunajiem dokumentālistiem.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.