Kasparovs: Magņitska likums kļuvis par Krievijas ārpolitikas galveno jautājumu
Mafijas bosa autoritātes pamatā ir spēja aizstāvēt klana locekļus. Ierindnieki sāktu šaubīties, vai pildīt kapo pavēles, ja nebūtu pārliecināti, ka paliks nesodīti. Ja Vladimira Putina režīms būtu mafija, tam būtu potenciāli graujošas pašlaik ASV un Lielbritānijā gatavotās likumu izmaiņas par sankcijām pret Krievijas amatpersonām, kuras iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumos.
Krievijas opozīcijas pārstāvji, kuri pagājušonedēļ piedalījās gadskārtējā Lennarta Meri konferencē Tallinā, ir vienisprātis, ka Krievijas personalizētā varas sistēma, kurā vienā «varas vertikālē» saaugušas kriminālās, biznesa, likumsargāšanas un specdienestu aprindas, ir pēc būtības mafioza. Tāpēc būtu svarīgi pieņemt tā dēvēto Magņitska likumu, kas pašlaik virzās ASV Kongresā un būtu vērsts gan pret konkrētām ar vienu noziegumu saistītajām amatpersonām, gan arī pret citām, kuras vainojamas cilvēktiesību pārkāpumos. Arī Lielbritānija gatavojas papildināt imigrācijas likumu ar aizliegumu iebraukt valstī ārzemniekiem, kuri apvainoti cilvēktiesību pārkāpumos. Bet Zviedrijas parlamenta deputātu grupa martā pieprasīja liegt iebraukšanu par Magņitska nāvi atbildīgajiem un iesaldēt viņu kontus.
Sergejs Magņitskis bija britu advokātu firmas Firestone Duncan līdzstrādnieks un sniedza pakalpojumus investīciju fondam Hermitage Capital. 2008.gadā viņš atklāja krāpniecisku shēmu, kā fondam tika nozagti 230 miljoni ASV dolāru. Afērā bija iesaistītas Krievijas iekšlietu sistēmas un nodokļu administrācijas amatpersonas. Magņitskis tika apcietināts, bez tiesas turēts cietumā 11 mēnešus un nomira 2009.gada 16.novembrī, nesaņēmis nepieciešamo veselības aprūpi. Autopsija uzrādīja, ka neilgi pirms nāves viņš bija smagi piekauts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.