Krišjāņa Jansona-Ratinika seja liecina, ka pēdējās nedēļas nav pavadītas Latvijā – deguns sarkans no saules. Viņš atgriezies no trīs nedēļas ilgas veloekspedīcijas pa Izraēlu, Jordāniju, Ēģipti un Palestīnu. Vienatnē nobraukti 2126 kilometri
Lai arī Krišjānis (27) pats par paveikto stāsta tā, it kā 150 km dienā ar riteni nieks vien būtu, gatavošanās ceļojumam ir nopietna. Pavasaris nav labākais laiks veloekspedīcijai, jo riteņbraucēji ziemā savu formu zaudē, tāpēc Krišjānis visus ziemas mēnešus centās ar velosipēdu nobraukt vidēji 300 km nedēļā. Varēja tikai brīnīties par viņa izbraukumiem no Rīgas uz Siguldu un atpakaļ vakaros, kad termometrs rādīja mīnusus. Kad uznāca lielais sals līdz mīnus 20 grādiem un sniegs, arī Krišjānim bija jāpiebremzē velotreniņi, tos aizstājot ar vakara skrējieniem. Sportisko ikdienu ir vienkāršāk savienot ar darbu, jo Krišjāņa nodarbošanās ir saistīta ar sporta preču veikala Gandrs interneta lapas velosadaļu.
Izraēla bija sens Krišjāņa ceļojuma galamērķis, un, izdevīgi nopircis airBaltic biļetes uz Telavivu par 200 eiro (iekļaujot arī maksu par velosipēdu bagāžā), viņš laikus sāka plānot ceļojumu. Pirmā doma bija aizbraukt uz Sīriju, vēl novembrī tas šķita reāli, bet, arvien biežāk lasot ziņas par tur notiekošajām zvērībām, tomēr izvēlējies tradicionālo «mugursomaiņu» maršrutu – Izraēla, Jordānija, Ēģipte un atkal Izraēla.
Ceļā Krišjānis devās ar 23 kilogramiem – 12 kilogramus sver viņa velosipēds Merida, 11 kilogramus bagāža. Tajā ietilpst velodrēbes, piemērotas gan 0 grādiem, gan brīžiem, kad būs +30 (termoveļa, velokrekli, vēju aizturošā jaka, bikses, zeķu kaudze), maziņš guļammaiss gulēšanai +5 grādos, velopiederumi (rezerves kameras, ielāpi, pumpis), fotoaparāts, higiēnas lietas, šokolādes tāfelītes un Latvijas karodziņš.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.