Kad Rēzeknes novada Kaunatas pagasta iedzīvotājai Tatjanai Valenikai pirms trim gadiem piedāvāja strādāt tā sauktajā simtlatnieku programmā, viņai pat prātā neienāca, ka viņa un vēl trīs kaunatieši ir paši pirmie, kuriem tiek piešķirts šis nosaukums un arī simt latu «stipendija»
2009.gadā Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāle bija pirmā Latvijā, kas sāka īstenot Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansēto pasākumu Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība. Filiāles vadītāja Ināra Šindarjova Tatjanas gadījumu dēvē par veiksmes stāstu. Par veiksminieci sevi sauc arī pati Tatjana, kaut gan toreiz, kad pēkšņi zaudējusi darbu, tā nebūt nelicies.
Tatjanu ikdienā var satikt Kaunatas pagasta pirmsskolas mācību iestādē Zvaniņš, kur viņa strādā par auklīti. Darbu ar bērniem viņa sauc par savu likteni. Kaut arī savulaik ieguvusi ar tirdzniecību saistītu profesiju, Kaunatas bērnudārzā sākusi strādāt jau no tā pašiem pirmsākumiem, 1987.gadā. «Toreiz man bija mazs dēlēns uz rokām, viena pati audzināju, nebija, kur viņu atstāt, tāpēc piekritu strādāt dārziņā gan par aukli, gan par audzinātāju.» Tomēr, kad puika paaudzies, ļāvusies kādas firmas vilinājumam strādāt veikalā. «Kā es pēc tam to nožēloju, jo bērnudārzā man patika daudz labāk! Laikam jau sirds sajuta, ka nav lemts!» Uznākusi krīze, un firma, kurai piederējis veikals, sabrukusi, pārdevējām nācies kļūt par bezdarbniecēm.
«Bet izrādās, ka dārziņā mani nebija aizmirsuši. Atceros kā šodien – atnāku mājās, pastkastē iesprausta zīmīte: «Taņa, nāc rīt uz dārziņu, mēs tevi ņemam.» Neticēju savām acīm, apraudājos no prieka.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.