Ieguvums no vēlēšanām būs reālāka politika Krievijā un attieksmē pret to
Čekisti arī raud, svētdien visai pasaulei parādīja Vladimirs Putins. Tas vien ļauj apgalvot, ka pat viltus vēlēšanas ir labākas nekā nekādas. Pirmo reizi 12 gados kopš nonākšanas Krievijas varas virsotnē Putins acīmredzot sajuta to, ko demokrātiskas valsts politiķis parasti piedzīvo jau karjeras sākumā – vēlēšanu satraukumu. Iznākums bija labi zināms iepriekš, vienīgā iespējamā uzvarētāja apsveicēju pūlis bija aizlaikus sapulcināts, un tomēr valdnieks nespēja novaldīt asaru.
Vainīgs esot bijis skarbais vējš, nekavējoties paskaidroja Putina preses sekretārs (taču piebilda – «vismaz tas bija viņa skaidrojums par notikušo»). «Maskava asarām netic,» steidza atgādināt Putina pretinieki, un viņus jau pirmdien milicija lietišķi, bez emocijām atkal dauzīja ar stekiem. Izrādīt sajūsmu par uzvaru vai vismaz pieklājības pēc uzreiz apsveikt uzvarētāju nesteidza Rietumu valstu vadītāji, kuri toties nekavējās norādīt uz notikušo vēlēšanu nedemokrātiskumu. Un tomēr Putina kļūšana trešo reizi par prezidentu, lai cik paradoksāli, ir arī vismaz divējādi laba vēsts.
Pirmkārt, prezidenta v.i. Dmitrija Medvedeva nolikšana atpakaļ politisko lupatleļļu plauktā atņem aizbildinājumu to Rietumvalstu politiķu ilūzijām, kuri līdz šim bija izvēlējušies attaisnot režīma nedemokrātiskumu ar tā iespējamās liberalizācijas cerībām. Putina skarbi skaidrā vēsts viņiem ir – neceriet, nekas te nemainīsies. Lai tā ir vēl skarbāka, viņš arī pēc vēlēšanām atkārtoja, ka cerētāji uz kaut ko citu esot Krievijas ienaidnieki.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.