Sandras Sondores-Kukules interese par ostām saērcinājusi koalīciju un sabiedrību. Viņa pati brīnās, kā lai pierāda savu neatkarību vēl vairāk, nekā to darījusi, stāvot klāt prezidenta Zatlera lēmumiem
Sandra Sondore-Kukule par ostām sāk stāstīt, vēl jautājumus neuzklausījusi. «Varam neklausīties konkrētos uzņēmējos, bet ir objektīvi rādītāji – konkurētspējā zaudējam kaimiņvalstu ostām,» viņa ir tikko atnākusi no Saeimas Tautsaimniecības komisijas un enerģiski atstāsta tur dzirdēto. Ārvalstu investoru padome deputātiem darījusi zināmu, ka Latvijas ostu konkurētspējas indekss ir četrreiz zemāks nekā Igaunijai un divreiz zemāks nekā Lietuvai. Savukārt Ventspils naftas šefs Saimons Bodijs «tā arī pateica – kamēr [Ventspilī] būs lorda Voldemorta režīms, tikmēr investori ies prom». Biznesa koncentrācija viena cilvēka rokās, kura «vārdu neviens nesauca, bet zināja, kas viņš ir», uzņēmējam likusi vilkt paralēles ar Harija Potera sāgu.
Retais šaubās, ka Rīgas un Ventspils ostu noslēgtā biznesa vide, kas «lojāliem» uzņēmumiem ļauj ģenerēt apskaužamu peļņu, bet ir neciešama pārējiem, ir reformu vērta. Sūdzības par slepenību, patvaļu vai nesaprotamiem tarifiem no uzņēmēju asociācijām un ārvalstu vēstniekiem ir nākušas jau sen un nāk joprojām. Taču ziņa, ka no Zatlera Reformu partijas pie pārmaiņu virzīšanas ķērusies un uz vietu kādā no ienesīgajām brīvostu valdēm kandidē Sondore-Kukule, ir aizēnojusi pašu problēmu. Iespējamās izmaiņas ostu pārvaldē aizskar ietekmīgas biznesa intereses, un Sondores-Kukules tēls ir pateicīgs, lai ar prasmīgu polittehnologu rokām šo ideju diskreditētu saknē.
Lai cik profesionāla un zinoša padomniece viņa ir bijusi Valsts prezidentam Valdim Zatleram un Vairai Vīķei-Freibergai, spilgtākā sabiedrības atmiņā Sondore-Kukule ir palikusi ar ko citu – sarkanu jaguāru, grezniem tērpiem un par valsts uzņēmumu naudu apmaksātu ekspedīciju pa pasauli, lai aicinātu tautiešus atgriezties mājās («tas stulbais ceļojums – nebiju iedziļinājusies, no kurienes nauda», viņa izmetīs kādā sarunas brīdī). Un piedevām vēl vīrs Guntars Kukuls, kurš bijis divu bēdīgi slavenu Rīgas mērijas vadītāju – Gundara Bojāra un Aināra Šlesera – padomnieks.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.