CVK eksperiments uzrāda 29% kļūdu balsu skaitīšanā

Eksperimenta dalībnieki uzsver, ka kļūdas iespējams “izķert”, pilnībā ievērojot CVK instrucijas, kas netika darīts eksperimentā

Lai izvērtētu elektroniskās balsu skaitīšanas sistēmas “BALSiS” efektivitāti, salīdzinot ar esošo – manuālo balsu skaitīšanas sistēmu, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) darbinieki 22.augustā veica eksperimentu, kura rezultāti vieš bažas par esošās balsu skaitīšanas sistēmas precizitāti – eksperimenta laikā saskaitītie deputātu kandidātu rezultāti par 29% bijuši nepareizi.

CVK vadītājs Arnis Cimdars un eksperimenta dalībnieki, tajā skaitā CVK locekļi Sigords Stradiņš (Vienotība) un Elizabete Krivcova (Saskaņas centrs), uzsver, ka eksperimenta mērķis bijis laika ziņā salīdzināt balsošanas sistēmas, nevis precīzi saskaitīt balsis, līdz ar to šā eksperimenta rezultātus noteikti nevarot ekstrapolēt uz iepriekšējo vai nākamo vēlēšanu rezultātiem.

Kā liecina Ir.lv rīcībā esošais CVK eksperimenta protokols, balsu skaitīšanā piedalījās pieci cilvēki – Elizabete Krivcova (CVK locekle), Sigords Stradiņš (CVK loceklis), Juris Kokins (Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs) un divas Rīgas iecirkņu vēlēšanu komisijas locekles. Eksperimentā tika saskaitīta 201 balsošanas zīme, izmantojot esošo skaitīšanas sistēmu, un piedāvāto “BALSiS” uzskaites sistēmu. Manuālā skaitīšana par partijām notika divas reizes, bet par kandidātiem vienu reizi un tika reizināta ar divi.

Rezultātos, kas tika saskaitīti, izmantojot elektronisko balsu skaitīšanas programmu, netika konstatēta neviena kļūda, bet rezultātos, kas tapa, izmantojot esošo balsu skaitīšanas sistēmu, tika konstatētas 45 kļūdas, tajā saitā viens gadījums, kad tika sajaukti vietām plusu un svītrojumu dati. Tā kā skaitīšanu ar sistēmu “BALSiS” un skaitīšanu esošajā sistēmā veica vieni un tie paši cilvēki, protokolā tiek secināts, ka “esošā skaitīšanas sistēma atklāja sevī kritiskus un nepieļaujamus riskus”.

CVK vadītājs Arnis Cimdars Ir.lv uzsvēra, ka šā eksperimenta rezultāti noteikti neatspoguļo situāciju, kāda ir pēc īstām vēlēšanām, skaitot balsis. “Šādu kļūdas procentu mēs noteikti nevaram attiecināt uz Latvijas iecirņiem, kuros tiek respektēta CVK noteikta kārtība. Ja cilvēki nerespektē šo kārtību, viņi saskaita tikai vienu reizi, un otrs nepārskaita, paļaujoties, ka tas pirmais saskaitījis pareizi. Ja netiek saskaitīta plusu, svītrojumu un negrozītā kaudzīte – saskaitītas tiek divas, bet trešā aprēķināta tāpēc, ka tā ir ātrāk, tad pastāv risks, ka, kaut kur kļūdoties, šī kļūda tiek papildināta ar procedūras neievērošanu. Ja otrs nepārskaita, tādā gadījumā tā jau var nostiprināties. Un, ja vēl nav klāt novērotāju, kuri patiesībā ir tie, kas uzrauga mūsu intereses, tādā gadījumā pastāv zināms risks, ka tas pirmais skaitītājs ir pieļāvis zināmu kļūdu,” skaidroja Cimdars.

Viņš norādīja, ka eksperimentā vairāk “spieda” uz laiku, lai salīdzinātu laika ieguvumu, turklāt komisijā atšķirībā no īstas balsu skaitīšanas komisijas neesot bijis iecirņa priekšsēdētāja, kurš ir apmācīts un kura uzdevums ir apmācīt komisijas locekļus. Tāpat, pēc Cimdara teiktā, kļūdas “uzrādītos” otrajā balsu pārskaitīšanas reizē, ko eksperimentālā komisija neesot darījusi.

“Šis eksperiments nav labs piemērs balsu skaitīšanas precizitātei Latvijā. Tas ir ļoti slikts piemērs,” sacīja Cimdars, gan norādot, ka daļēji arī eksperimenta rezultātā 11.Saeimas vēlēšanās būs jauna prasība balsu skaitītājiem – katram no tiem, kas skaitījuši plusus un mīnusus, tas būs jādokumentē, norādot, kas to ir saskaitījis, cikos sāka, cikos beidza. “Pēc šā laika arī mēs redzēsim, vai viņš reāli skaitīja vai arī noticēja kolēģim uz vārda un nepārskaitīja,” sacīja Cimdars.

Arī CVK locekļi Stradiņš un Krivcova, kuri paši piedalījās eksperimentā, Ir.lv apgalvoja, ka tā rezultātus noteikti nevar ekstrapolēt uz īstām vēlēšanām. “Mūsu mērķis bija izmērīt ātrumu, salīdzinot vienu sistēmu ar otru, mēs arī nepārskaitījām divas reizes,” teica Krivcova, uzsverot, ka manuālā balsošanas sistēma paredz mehānismus, kā kļūdas izķert, bet, “ja komisija slinko vai ne tik apzinīgi pilda pienākumus, divas kaudzītes saskaita, bet trešo matemātisi aprēķina, tad kļūdas var pieļaut.” Arī Stradiņš uzsvēra, ka eksperimentālā komisija nebija tā sagatavota kā īstās komisijas, turklāt nenotika rezultātu pārskaitīšana otrreiz kā vajadzētu. “Es to par eksperimentu neuzskatītu,” sacīja Stradiņš.

Sociologs, sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš, iepazīstoties ar CVK eksperimenta protokolu, Ir.lv sacīja, ka tā rezultātus noteikti nevar ekstrapolēt uz īstu vēlēšanu rezultātu apstrādi. Kaktiņš uzsvēra, ka visur, kur ir iesaistīti cilvēki, kļūdas ir iespējamas un nav runa par to, vai kāds slikti strādā. “Kļūdas ir neizbēgamas, jo ir cilvēciskais faktors. Te mēs redzam, kā izskatās, ja tā lieta nav izdarīta divreiz,” teica Kaktiņš. Viņš uzsvēra, ka katrai balsu skaitīšanas komisijai ir citādāki cilvēki, kuriem katram ir citādāks uzmanības līmenis. “Ja mēs paņemtu citus piecus cilvēkus, rezultāts noteikti atšķirtos. Ja mēs tādā veidā izmērītu visu komisiju darbu, arī tās kļūdas veidotu normālu sadalījumu. Grūti pateikt, kurā posmā ierindotos šī konkrētā brigāde, ” pauda Kaktiņš.

CVK nav datu par to, cik daudz jaunu cilvēku piedalīsies 11.Saeimas vēlēšanu rezultātu apstrādē, jo iecirkņu komisijas veido pašvaldību komisijas. Tās savukārt izveido vietējās domes. Vēlēšanu rezultātu apkopošanā ir iesaistīti kopumā aptuveni 10 000 cilvēku. No tiem tikai iecirkņu komisiju priekšsēdētājiem un sekretāriem ir iespēja iziet apmācības vēlēšanu procesa organizēšanai, viņu pienākums ir attiecīgi apmācīt pārējos komisiju loceļus darbam. Papildus ir interaktīvās apmācības projekts, kas domāts vēlēšanu novērotājiem, bet to var “iziet” jebkurš.

Iespējams, lielāku precizitāti vēlēšanu rezultātu apkopošanā varētu viest informāciju tehnoloģiju izmantošana, taču patlaban ir domstarpības par SIA “SOAAR” piedāvājuma elektroniskai datu apstrādei, izmantojot ieskanētās zīmes, izdevīgumu.

No vienas puses, izskan aizdomas, vai CVK vadītājs nav lobējis šā uzņēmuma intereses. Cimdars to kategoriski noliedz, uzsverot, ka tā vienkārši esot viņa ideja, kas īstenota, pētot citu valstu pieredzi IT risinājumu izmantošanā vēlēšanu rezultātu apkopošanā, tāpēc viņš aktīvi par to iestājies. Pēc viņa domām, šāda datu apstrāde būtu ne vien ātrāka, bet arī precīzāka. Savukārt Cimdara oponenti uzsver, ka piedāvājums bijis ļoti dārgs – tikai pateicoties tam, ka uzradies otrs pretendents elektroniskai datu apstrādei, programmas iepirkuma izmaksas izdevies samazināt no teju 250 000 līdz 50 000 latu. Turklāt nav skaidrs, cik daudz pašvaldības varētu atrast lieku naudu skeneru iegādei. Patlaban tādas ir 65. Tāpat šīs skaitīšanas sistēmas kritiķi norāda, ka tā nav pilnībā elektroniska, plusus un mīnusus vienalga būtu jāskaita cilvēkam, tos iezīmējot vai atzīmējot datorā, līdz ar to arī iespējamas “cilvēciskas kļūdas”. Līdz ar to būtu jāstrādā pie pilnvērtīgas elektroniskās balsošanas sistēmas izstrādes, nevis pagaidu risinājumu atbalstīšanas kā tas noticis tagad.

Kā notiek skaitīšana?

Esošā balsu skaitīšanas sistēma: 

1. papīra balsošanas zīmes tiek saskaitītas manuāli, sākumā par sarakstiem, tad par + un -. 
2. Skaitīšana ir jāveic divas reizes plusi un mīnusi tiek ievadīti Excel tabulā un elektroniski saskaitīti, tad ievadīti CVK balsu skaitīšanas sistēmā

Sistēma “BALSiS”:

1.  Saskaņā ar patlaban esošo informāciju tiks izmantota 65 iecirkņos, jo pārējos nav skeneru.
2. Visas papīra balsošanas zīmes tiek skenētas, izmantojot ātrgaitas dokumentu skeneri “BALSiS” visas zīmes automātiski sašķiro pa sarakstiem “BALSiS” nodrošina plusu un svītrojumu uzskaitīšanu pusautomatizētā veidā. 
3. Nav nepieciešama to otrreizēja pārskaitīšana. 
4. Tāpat programma fiksē un saglabā katru lietotāja darbību, nodrošinot katras zīmes un tajā veikto atzīmju uzskaitīšanas atsekošanu, kā arī pārbaudes iespējas.