Deputāti  VL-TB/LNNK  grozījumos saskata centienus izveidot “superprezidentālu valsti”, noraida tos

Saeima ceturtdien noraidīja apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK” (VL-TB/LNNK) iesniegtos grozījumus Satversmē, kas paredzēja tiesības tautai vispārīgās, brīvās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās tiesības ievēlēt Valsts prezidentu uz pieciem gadiem.

Par Satversmes grozījumiem balsoja 11 deputāti – visa VL- TB/LNNK frakcija un četri Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti, pret 64 “Vienotības”, “Saskaņas centra” un apvienības “Par labu Latviju” deputāti, bet atturējās 19 – pārējie ZZS deputāti, kā arī pa vienam tautas kalpam no PLL, SC un neatkarīgais deputāts Visvaldis Lācis.

VL-TB/LNNK sagatavoto Satversmes grozījumu anotācijā teikts, ka, “lūkojoties no klasiskā trīs varu koncepta, Latvijas Valsts prezidents nav pieskaitāms ne pie likumdevējvaras, ne izpildvaras, ne arī tiesu varas. Valsts prezidentam ir galvenokārt reprezentācijas, padomdevēja un kontroles orgāna uzdevumi, no kuriem būtiskākais ir pirmais. Pēdējā laikā tiek runāts arī par prezidenta arbitra funkciju, kas izprotama kā valsts galvas prerogatīva – izlīdzinoši un stabilizējoši ietekmēt valsts politisko un tiesisko sistēmu, novērst krīzes, palīdzēt rast risinājumu problēmām”. Pašreizējā brīdī, kad ir manāmas noteiktas konstitucionālās krīzes pazīmes, mēs uzskatam, ka ir vērojama pārmērīga varas koncentrācija Saeimas rokās, kas turklāt neatrodas “satversmiskās attiecībās ar tiesu varu”, kā arī nespēj efektīvi kontrolēt izpildvaru.”

VL- TB/LNNK arī skaidroja, – “lai pilnīgāk Latvijas parlamentārās demokrātijas iekārtā izmantotu Valsts prezidenta kā valsts konstitucionālā orgāna potenciālu esošie Satversmes grozījumi paredz Valsts prezidenta funkciju paplašināšanu gan izpildvaras, gan likumdevējas varas, gan tiesu varas atzarā. Ar piedāvātājiem Satversmes grozījumiem tiek sakārtots sistēmas institucionālais līdzsvars un pilnveidota varas dalīšana. Ar šiem grozījumiem Valsts prezidents var pilnvērtīgi realizēt Satversmē noteiktās Satversmes arbitra funkcijas. Likumprojektā iestrādātās normas nodrošina pašregulējošu sistēmu – viena vara var apstādināt otru varu un piespiest darboties tautas labā. Tikai pie situācijas, kad Valsts prezidentam ir analoģisks tautas mandāts kā parlamentam, darbosies kontrole pār parlamentu. Tikai tautas vēlētam prezidentam var būt rokās „damokla zobens” (iespēja atlaist parlamentu), kura mērķis ir likt parlamentam darboties tautas labā.”

Tāpat Nacionālā apvienība atgādināja, ka atbalstu tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta ieviešanai Latvijā ir izteicis gan Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan arī daudzas kultūras autoritātes.

Aicinot neatbalstīt VL-TB/LNNK piedāvātos grozījumus, deputāte Ilma Čepāne (PS, “Vienotība”) norādīja, ka par atslēgas vārdiem sagatavotajam likumprojektam varētu minēt vārdu “vadonība”. Čepāne vērsa uzmanība uz to, ka šis likumprojekta savulaik no partijas „Visu Latvijai” puses tika iniciēts, lai Satversmes grozījumu nolūkos tiktu savākta viena desmitā daļa vēlētāju parakstu. Tas neizdevās.

Tāpat Čepāne atzīmēja, ka, ievērojot Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīvas, Saeimas Juridiskā komisija jau ir uzsākusi darbu pie Satversmes grozījumiem. “Ņemot vērā to, ka visas šeit Saeimā pārstāvētās partijas ir publiski paudušas viedokli par tautas vēlētu prezidentu, tad iespējams, ka arī Juridiskā komisija izstrādās likumprojektu, kur tiktu sabalansētas šīs prezidenta pilnvaru palielinājums tautas vēlēts… tātad prezidenta ievēlēšana tiešās vēlēšanās ar citiem varas atzariem, “ pauda Čepāne.

Viņa arī pārmeta, ka šis likumprojekts paredz  “izveidot superprezidentālu valsti”, salīdzinot to ar  Kirgīzijas, Baltkrievijas un Francijas konstitūcijām. “Tiesa, mēs paskatāmies, piemēram, Francijas konstitūciju, bet nesalīdzināsim Francijas konstitūciju un Franciju, kur ir 200 gadus veca demokrātija, ar Latviju, “ pauda Čepāne.