Torņkalna baznīca. Foto Gatis Gierts/f64
Filosofe Māra Kiope sarunā par gavēņa mērķi un saturu 21. gadsimtā
Saskaņā ar kristīgo tradīciju, pagājušajā nedēļā ir aizsācies Lielais gavēnis, kas ilgs līdz Lieldienām. Jēdziena „gavēnis" izpratne cilvēku prātos bieži saistās tikai ar drastiskiem ēšanas ierobežojumiem, atstājot otrajā plānā tā garīgo saturu. Par gavēņa īsto jēgu, mērķi un to, kā tas var izpausties mūsdienu cilvēka dzīvē, - sarunā ar Laterāna pontifikālās universitātes filiāles Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta acociēto profesori un Latvijas Universitātes Filosofijas institūta vadošo pētnieci Māru Kiopi.
Aizsācies Lielais gavēnis. Kāda ir tā nozīme - gan fizisko izpausmju, gan iekšējā satura ziņā?
Pirmām kārtām, gavēnis atspoguļo sekošanu Kristus piemēram. 40 ir biblisks skaitlis - piemēram, Kristus tika gavējis 40 dienas, ebreju tauta 40 gadus klejoja tuksnesī. Gavēņa pamatjēga ir dot cilvēkam iespēju reizi gadā padomāt par to, kā sakārtot savu dzīvi. Tas neizpaužas tikai ārējas darbībās, kaut gan var būt, ka kāds izjūt nepieciešamību gavēņa laikā atslēgt telefonu, mazāk pārbaudīt e-pastu, varbūt televizoru ne tik daudz skatīties. Tas ir veids, kā koncentrēties, pabūt klusumā, lai būtu iespēja ieiet savos dziļumos, un caur to - īstenībā arī pietuvoties Dievam. Gavēņa laikā var pietuvoties Dievam daudz vairāk, nekā ikdiena mums to ļauj, - nu, varbūt vienīgi svētceļojumos vēl tā ir. Tāds ir gavēņa garīgais aspekts.
