Vai papildu brīvdienas pareizticīgo Ziemassvētkos šķeltu sabiedrību?
Arī šogad Saeima kārtējo reizi noraidīja priekšlikumu 7.janvāri, kad pareizticīgie un vecticībnieki svin Ziemassvētkus, noteikt kā oficiālu svētku dienu un brīvdienu. Liela daļa iedzīvotāju gan drīkstēs svinēt viņiem svarīgus svētkus, taču nevarēs to darīt tik jauki kā tie, kuri Ziemassvētkos ir brīvi no darba pienākumiem.
Cik saprotu, brīvdienas iespējamas tikai tad, ja svētki tiek pasludināti par valsts nozīmes svētkiem. Tas valstij dārgi izmaksā. Tomēr neviens jau nesaka, ka uz šo svētku rēķina vienkārši nolemts ietaupīt. Piemēram, deputāte Ina Druviete, pamatojot, kāpēc pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki kā valsts brīvdiena neesot pieņemami, ir teikusi, ka Latvijā valsts svētkos «mēs stiprinām mūsu sabiedrības vienotību, atceramies vēsturi un godinām mūsu kritušos karavīrus.» «Šeit ir runa par valsts svētkiem, nevis par konfesionāliem svētkiem. Paskatīsimies savos kalendāros! Tur ir rakstīts «Ziemassvētki», nevis luterāņu, katoļu, metodistu,» – tā pēc Saeimas sēdes stenogrammas deputāti savā bloga ierakstā citē Ingmārs Čaklais.
Kādu vēsturi Latvija atceras Ziemassvētkos? Ja valsts mērogā nolemtu svinēt ziemas saulgriežus ar bluķa vilkšanu, svētku datums būtu jānosaka dažas dienas iepriekš. Tomēr Latvijā Ziemassvētki tiek svinēti kopā ar Rietumu kristīgo pasauli naktī no 24. uz 25.decembri. Tas liek domāt, ka arī Latvijas valstī Ziemassvētkos tiek svinēta tieši Jēzus Kristus piedzimšana.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.