Gausa reiss

Martins Gauss nule atjaunojis pilota licenci un labprāt lidotu, bet vispirms viņam kā airBaltic izpilddirektoram jāieved kārtība uz zemes

Asas vēja brāzmas pirmdienas pēcpusdienā pa Rīgas lidostas skrejceļu dzenā smagas lietus lāses. Garām airBaltic jaunā izpilddirektora Martina Gausa (43) logam slīd dažādu kompāniju lidmašīnas, bet kabineta korektā anonimitāte ieturēta nacionālās aviokompānijas zaļajā toņkārtā. Šķietamais miers gan ir mānīgs. Pusotrs mēnesis pie airBaltic stūres ik dienu nesis kādu pārsteigumu.

Vispirms jau bijušā privātā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) «izkārtnes» Bertolta Flika radītā sacilpotā ārpakalpojumu shēma radījusi ne mazumu galvassāpju gan Gausam, gan juristiem un valdībai. Tagad soli pa solim aviokompānija atkal tiek likta kopā. «Jau esmu runājis ar pilotiem, mēs piedāvāsim risinājumu nākamā gada sākumā. Grāmatvedības pakalpojumiem jābūt kompānijas pašas nodrošinātiem. Būs arī citas pārmaiņas, bet par tām vēl diskutējam,» saka Gauss. Tiek apzināti visi aviokompānijas garantētie kredīti un uzņēmumi, kuros atrodas depozīti. Virkne darījumu ir loģiski, piemēram, garantijas degvielas piegādei vai lidmašīnu nomai, taču netrūkst arī dīvainību. Piemēram, BAS faktiskajā satelītā SIA KD Jet bija pārreģistrētas visas lidmašīnu rezerves daļas. Konkrētas summas, par kādām airBaltic garantējis kredītus un kāda ir «šaubīgā» daļa, Gauss neatklāj, jo izvērtēšanai vēl nav pielikts punkts. Iespējams, negatīvu seku nemaz nebūs, ja kompānijas tāpat kā līdz šim turpinās saistību izpildi. «Ja tas nenotiks, mums ir risinājumi ārkārtas gadījumiem,» saka Gauss. Par uzņēmuma finanšu stāvokli viņš izsakās skopi. «Pašlaik kompānijas rīcībā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai sekmīgi īstenotu valdības apstiprināto plānu un sagatavotu kompāniju izaugsmei». Jautājumi par BAS finanšu saistībām, kas līdz šim neatņemami skatīti airBaltic bilances kontekstā, jāuzdod kādam citā adresē, strikti nosaka Gauss. Arī bijušā Krājbankas īpašnieka un, pēc paša atzinuma, arī airBaltic līdzīpašnieka Vladimira Antonova izteikumus par 50 miljonu aizdevumu aviokompānijai Gauss negrasās vērtēt. «Ja es komentēšu kaut ko, ko teicis kāds, kuru nekad neesmu saticis un ar kuru neesmu pat runājis, ielaidīšos spekulācijās.» Tikpat nepārprotams «nē» skan uz jautājumu, vai Gauss ir saticis bijušo satiksmes ministru Aināru Šleseru un ekspremjeru Andri Šķēli. Savukārt Lemberga vārdu Gauss vispār necenšoties iegaumēt, jo «šis cilvēks pat nepiedalās valsts pārvaldē». «Es neesmu politiķis, mans mērķis nav kļūt par lidsabiedrības akcionāru, es esmu šeit, lai vadītu kompāniju,» saka Gauss. Gan tagad, gan nākotnē viņš teikšot «nē» politiskām spēlēm. Biznesa vide Latvijā atšķiroties no Ungārijas, kur politiķi regulāri iejaukušies ikdienas darbā, kad Gauss vadīja lidsabiedrību Malev. «Šeit ne reizi neesmu saņēmis telefona zvanu, ka būtu jāatklāj kāds reiss vai jāveic kādas citas operacionālas darbības. Un tas ir pozitīvi, ļauj koncentrēties uz galveno.» 

Un galvenais ir airBaltic nākotne. Valdībai Gauss piedāvāja trīs attīstības scenārijus. Pirmais – līdz minimumam sašaurināt airBaltic lidojumu tīklu. Otrs – tūlītēja ekspansija. Trešais – konsolidēt uzņēmumu, sagatavojot to izaugsmei. Ekspansija prasītu vēl desmitiem miljonu un valdībai izrādījās pārāk dārga, taču līdz tai vēl varētu nonākt. Apcirpšana noraidīta, jo Latvijas ekonomikā airBaltic pārvadātie pasažieri ienes pārāk nozīmīgu summu. Valdība uzdevusi Gausam konsolidēt izdevumus, vēršot skatu nākotnē un meklējot investorus. Arī investīciju piesaistei bijuši trīs virzieni – airBaltic akciju kotēšana biržā, sākot ar 2014.gadu, iesaistīšanās aviokompāniju aliansē, piemēram, 28 aviokompāniju veidotājā Star Aliance, vai lidsabiedrības piesaiste ārpus ES robežām (iezīmējušies trīs interesenti – Turkish Airlines, Qatar Airways un ķīniešu Hainan Airlines – red.). «Man nav viena attīstības virziena, kas būtu favorīts. Es valdībai piedāvāju redzējumu, ko iegūstam katrā no gadījumiem, kādas ir konsekvences un kādai ir jābūt aviokompānijai, lai investoru ieinteresētu,» uzsver Gauss. Viņš domā – vēl pāragri viest konkrētību investoru jautājumā, jo vispirms aviokompānijai jānostājas stabili uz kājām. Lai kotētu akcijas biržā, ir jābūt veiksmes stāstam, ko publiski pārdot. Ja iekļausimies aliansē, iegūsim papildu know-how, bet par savu vietu būs smagi jācīnās. Ja investors būs privāta aviokompānija, kopā ar līdzekļiem attīstībai nāks arī prasības, piemēram, par ietekmi lidostā vai citos Latvijas infrastruktūras objektos. Ķīniešus interesējot arī ostas. Te gan jāatceras, ka Ķīnas aviokompānijām vēl nav izdevies pārliecināt nevienu no Rietumeiropas valdībām, ka kāda no viņu lidostām varētu kļūt par ķīniešu bāzi Eiropā. Taču jebkurus precizējošus jautājumus Gauss konsekventi pāradresē akcionāriem – tā būs valdības politiska izšķiršanās.