Mazā un nošķirtā Himalaju valsts Butāna nolēmusi, ka vairs nepievērsīs uzmanību iekšzemes kopprodukta rādītājiem, tā vietā tautas attīstība un labklājība tiek mērīta pēc jauna standarta – iekšzemes laimes
Kamēr daudzviet citur pasaulē cilvēki sūdzas, ka pašlaik pārdzīvojam grūtus laikus, nelielā budistu karaļvalsts augstajos Himalaju kalnos apgalvo, ka zina, kur meklējama izeja. «Alkatība, negausīga cilvēku alkatība,» saka Butānas premjers Džigme Tinlijs, paužot savu viedokli par globālās ekonomiskās krīzes galveno cēloni. «Ir nepieciešamas pārmaiņas,» viņš turpina savā birojā, kas iemitinājies senā cietoksnī ar balsinātiem mūriem un karmīnsarkanu jumtu. Pa logu tālumā redzamas sniegotas kalnu virsotnes. «Vajag domāt par iekšzemes laimi!»
Šī termina ideja esot radusies bijušajam Butānas karalim Džigme Singje Vangčukam jau 70.gados kā alternatīva iekšzemes kopproduktam un tā mērīšanai. Pēdējos gados valdība to pieņēmusi kā galveno filozofiju un jaunu politisko zinātni.
«Jūs jau pats redzat, pie kā noved visas uzmanības veltīšana tikai ekonomikas attīstībai,» papildina valdības informācijas sekretārs Kinlijs Dorži. «Industriāli attīstītās sabiedrības tagad ir apjēgušas, ka iekšzemes kopprodukts ir nepiepildīti solījumi.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.