Vai foto ir jaunais CV? • IR.lv

Vai foto ir jaunais CV?

78
Agnese Ģērmane

Darba sludinājumos aizvien vairāk lasāmi aicinājumi kopā ar CV iesūtīt arī savu foto

„Lūdzu, atsūtiet arī Jūsu fotogrāfijas!” „Thanks for your CV and email. We also requested in the ad for a photo can you please send one? Thx!” „Atsūtiet mums, lūdzu, 2 foto un mēs ar Jums sazināsimies 24 st.laikā.” „CV bez foto neizskatām!” „Meitenei jābūt koptai, smukai… Parādiet, kā Jūs izskatāties!” „Пришлите пожалуйста свою фотографию.”

Šīs ir tikai dažas atbildes, kuras potenciālais darba ņēmējs saņem, ja uz vakanci, kas aicina atsaukties, atsūtot fotogrāfiju, ir nosūtījis tikai savu CV un motivācijas vēstuli.

Lai arī personas foto pārsvarā gadījumu nav uzskatāms par darba vērtēšanas kritēriju, normatīvajos aktos nav speciāla regulējuma par tā izmantošanu darbinieku atlasē. Tāpēc darba devēji sludinājumos nekautrējas brīdināt, ka CV bez fotogrāfijas netiks izskatīti. Arī šīs atbildes liecina, ka fotogrāfija tiek uzskatīta par vienu no vērtēšanas kritērijiem.

Lai izpētītu, vai Latvijā pastāv diskriminācija pēc izskata, kā Rīgas Stradiņa universitātes žurnālistikas studentes veicām pilotpētījumu par to, vai darba devējam ir tiesības līdztekus CV prasīt arī potenciālā darbinieka fotogrāfiju un vai tas veicina diskrimināciju. Izveidojām divu sieviešu ar vienādu darba pieredzi fiktīvus CV un sūtījām uz 69 darbavietām apkalpojošajā un administrējošajā sfērā, piesakoties uz vakancēm. Viena ņo mums sūtīja savu CV ar fotogrāfiju, otra – bez fotogrāfijas.

Pētījuma laikā, nosūtītot pretendentes dzīvesgājumu bez fotogrāfijas, viņa saņēma atkārtotus aicinājumus atsūtīt arī fotogrāfiju (astoņi aicinājumi atsūtīt savu fotogrāfiju un viens aicinājums ierasties uz pārrunām), savukārt uz aizsūtīto CV ar fotogrāfiju pretendente no darba devējiem saņēma divas reizes vairāk atbilžu ar aicinājumiem doties uz darba pārrunām nekā, nosūtot CV bez fotogrāfijas (17 atbildes – darba devēji aicināja doties uz darba pārrunām vai norādīja, ka CV tiks izskatīts kandidatūrai uz otro atlases kārtu).

Abi CV bija izsūtīti, piesakoties uz vienām un tām pašām vakancēm un atsaucoties uz sludinājumiem, kas aicināja darbā pieteikties administratores, sekretāres, viesmīles, bārmenes, oficiantes un auklītes (apkalpojošā un administrējošā sfēra).

Iegūtie rezultāti parādīja, ka diskriminācija pastāv un darba devēji pārsvarā dod priekšroku tām, kuras CV pievienoja fotogrāfiju. 

CV+foto = diskriminācija izskata dēļ

Latvijas Cilvēktiesību centra dati liecina, ka par diskrimitējošu attieksmi var uzskatīt tādu, kas ir nepamatoti atšķirīga. Darba devēji, kas potenciālajam darbiniekam pieprasa atsūtīt savu fotogrāfiju, apzināti vai neapzināti veicina diskrimināciju pēc izskata, jo līdzās iespējamā darbinieka izglītībai, darba spējām un iepriekšējai darba pieredzei kā vērtēšanas kritēriju pievieno personas izskatu.

Lai gan Darba likumā īpaša regulējuma par to, drīkst vai nedrīkst prasīt iespējamā darbinieka foto, nav, Valsts darba inspekcija šādu prasību vērtē kā diskriminējošu pazīmi, jo nevar uzskatīt, ka personas izskats būtu vērtējams kā attiecīgā darba veikšanas vai nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.

Kā norāda Datu valsts inspekcija (DVI), darba devējs ir tiesīgs pieprasīt fotogrāfiju tikai tad, ja fotogrāfijas nepieciešamību paredz kādi speciāli normatīvie akti. Citos gadījumos, ievērojot Darba likuma 33., 34. un 35.panta noteiktās prasības darba intervijai, darba devējam nav tiesiska pamata prasīt darbinieka vai pretendenta fotogrāfiju. Fotogrāfija saskaņā ar Fizisko datu aizsardzības likumu ir personas datu aizsardzībā.

Kā rīkoties?

Ievietojot darba sludinājumu, darba devēja vienīgajam mērķim ir jābūt vēlmei atrast vakantajai vietai piemērotu un kompetentu darbinieku. Saskaņā ar Darba likumu sludinājuma prasībām ir jānovērtē pretendentu piemērotība konkrētajai vakantajai vietai. Līdz ar to vienīgais izskaidrojums darba devēja vēlmei kopā ar CV saņemt arī fotogrāfiju ir tad, kad darbiniekam ir paredzēts strādāt ar savu izskatu (piemēram, aktieriem un modeļiem).

DVI arī norāda, ka tad, ja darba devējs pārkāpj Darba likumā noteikto atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu, atbilstoši Darba likuma 34.pantam darbinieks var celt prasību tiesā. Tāpat par fotogrāfijas nepamatotu pieprasīšanu, t.i., par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēta atbildība, piemērojot naudas sodu no 100 līdz 500 latu.

Autores ir Rīgas Stradiņa universitātes žurnālistikas programmas 3.kursa studentes, pētījuma veicējas

Komentāri (78)

esmeralda_se 11.11.2011. 09.50

Tā vien gribas palūgt autorēm rakstam pievienot foto:)

Vai tiešām kādam/ai ir ilūzijas, ka pieņemot sekretāres/administratores etc. amatā, kur konkrētais darbinieks ir lielā mērā uzņēmuma seja, netiek vērtēts ARĪ izskats???

+14
-4
Atbildēt

1

    Jānis Dreimanis > esmeralda_se 12.11.2011. 09.26

    Prasībai pēc laba izskata ir jābūt pamatotai. Piemēram, fitnesa treneris vai apģērbu demonstrētājs. Sekretāram/ei nav jābūt skaistumkaralienei, lai atstātu pozitīvu iespaidu par uzņēmumu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

LaumaPaeglkalna 11.11.2011. 10.40

Francijā, piemēram, kur es nodzīvoju 6 gadus, darba devēji cilvēkus vērtē pēc ārējā izskata daudz vairāk, nekā pie mums Latvijā, neskatoties uz to, ka tā it kā ir cilvēktiesību paraugvalsts. taču viņi nekad neraksta šādas prasības sludinājumos, un arī nekad neizaka cilvēkam sejā, viņi to dara daudz smalkāk un tā, lai nevienu neaizvainotu – uzaicina uz interviju un pēc tam min kādu neitrālu un neaizskarošu iemeslu, kādēļ atteikts. protams, ka pasaulē pastāv netaisnība un cilvēkiem ar labāku izskatu ir vieglāk atrast darbu, tā tas diemžēl ir un laikam arī būs. bet labi, ka pie mums top šādi pētījumi un šādi raksti. Latvijā mūsu sasvtarpējā saskarsmes kultūra ir ļoti zema un cilvēki nekautrējas viens otram atklātā tekstā izteikt diskriminējošas un bieži arī pazemojošas lietas. ja mēs par to sākism aizdomāties un rakstīt, ar to tikai celsies mūsu sadzīves kultūras līmenis.

+11
-2
Atbildēt

3

    Jānis Dreimanis > LaumaPaeglkalna 12.11.2011. 09.30

    Cilvēktiesību paraugvalstu nav. Ir tikai valstis ar vairāk vai mazāk problēmām. Francijā problēmu ir mazāk, bet tas nenozīmē, ka tādu nav.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Kā T Ā var būt?! > LaumaPaeglkalna 11.11.2011. 12.12

    Pievienojos par visiem 100:))

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Māra Birģele > LaumaPaeglkalna 11.11.2011. 12.21

    Arī Šveicē foto pievienošana CV ir samērā obligāts pasākums. Tas ne vienmēr ir kā prasība noteikts sludinājumā, taču visi, kas piesakās, tāpat zin, ka fotogrāfijai jābūt.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

Aivars Krauklis 11.11.2011. 12.08

Darba ņēmēja un devēja attiecības var regulēt tad, kad darbinieks pieņemts, bet līdz pieņemšanai jebkāda regulācija ir darba devēja tiesību pārkāpums. Precizējam – ja man vajadzīgs darbinieks noteiktu funkciju REZULTATĪVAI izpildei, tad es nebūšu pats sev ienaidnieks, izvirzot nevajadzīgas papildu prasības, jo tā varu nedabūt vajadzīgāko.Bet vajadzībai iespējams bezgalīgs variantu daudzums. Ja vajag:
1. pieredzējušu speciālistu – ņemšu vecu, jo jauniem tā pieredze nemaz nevar būt;
2. darbinieku, kam nepieciešama gadiem ilga „iestrādāšanās” šauram uzdevumam – ņemšu jaunu, ko vērts gatavot;
3. darbinieku jauna liela pasūtījuma izpildei gada laikā – atvainojiet, topošās māmiņas…;
4. darbinieku sarežģītai atbildīgai funkcijai, ko pats nejēdzu izkontrolēt – ne vien kompetentu, bet arī uzticamu, ar labu reputāciju;
(Saraksts turpināms bezgalīgi)
Neko no tā nav iespējams noregulēt no ārpuses, jo tā tiek aizmirsts galvenais – īstam, (privātam) darba devējam uzdevumam atbilstošs darba ņēmējs ir vajadzīgs ne mazāk, ka ņēmējam darbs. Kļūdaina izvēle un muļķīgu prasību izvirzīšana vispirms kaitēs man pašam.
Ja nu gadās tik dumjš darba devējs, tad meklētāja lielākā veiksme ir – netikt pieņemtam pie tāda.

+11
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu