Finanšu tirgi pašlaik uztraucas, vai nākamo sprādzienu eirozonā sagādās Itālija, kas uzkrājusi milzīgus parādus. Tikmēr paši itāļi uzstāj, ka sadzīvot ar parādu iemācījušies jau pirms vairākiem gadsimtiem un la vita bella nav apdraudēta
Vecās, slepenās durvis veras ar grūtībām. Tās paslēpušās aiz Itālijas silueta Florences Palazzo Vecchio Karšu zālē. «Eccolo,» saka muzeja uzraudze Frančeska. «Te nu tas ir.»
Tas viss sākās šeit kaut kad 14.gadsimta vidū. Šajā slepenajā kabinetā Florences pilsēta glabāja savas parādu grāmatas, kas kārtīgi iesietas ādas vākos. Toreiz kādam no pilsētas priekšniekiem iepatikās ideja aizņemties naudu no iedzīvotājiem, lai par to varētu apmaksāt kārtējo karagājienu. Tika solīts, ka pēc Florences uzvaras (kas esot gandrīz garantēta) pilsēta atmaksāšot savus parādus, pieskaitot tiem procentus.
Ādas vākos glabājas to bagāto florenciešu vārdi, kas nopirka pilsētas parādzīmes. Protams, aizdot naudu bija daudz vieglāk, nekā pašiem nomainīt glaunās drēbes pret bruņām un pievienoties pilsētas aizstāvju rindām. Pašiem liela finanšu riska nebija: ja ģimenei pēkšņi sāka aptrūkties naudas, parādzīmes bija iespējams pārdot tālāk kādam citam bagātniekam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.