Izsludinās parakstu vākšanu projektam par krievu valodu kā otro valsts valodu

Lai likumprojektu varētu iesniegt izskatīšanai parlamentā, parakstu vākšanā tas jāatbalsta ne mazāk kā 154 379 vēlētājiem

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ceturtdien, 13.oktobrī, plāno izsludināt 30 dienu parakstu vākšanu Satversmes grozījuma projekta ierosināšanai, kuri paredz iekļaut Satversmē prasību pēc krievu valodas kā otrās valsts valodas.

CVK pārstāve Kristīne Bērziņa informē, ka CVK ir pabeigusi 9.septembrī vēlētāju iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” parakstītāju pārbaudi. Vēlētāju iesniegtais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.

Pēc parakstītāju pārbaudes konstatēts, ka pirmajā parakstu vākšanas kārtā likumprojekta iesniegšanu Saeimā ir atbalstījuši 12 533 balsstiesīgi Latvijas pilsoņi, un šis parakstītāju skaits ir pietiekams, lai sarīkotu parakstu vākšanu.

Saskaņā ar likumu „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” Satversmes grozījumu projekts ir iesniedzams izskatīšanai parlamentā, ja parakstu vākšanā to atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita. 

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajām ziņām 11.Saeimas vēlēšanu dienā, 17.septembrī, valstī bija reģistrēti 1 543 785 balsstiesīgi pilsoņi. Tādējādi, lai likumprojektu varētu iesniegt izskatīšanai parlamentā, parakstu vākšanā tas jāatbalsta ne mazāk kā 154 379 vēlētājiem.

Jau ziņots, ka kustība “Vienota Latvija” sadarbībā ar Vladimira Lindermana, Jevgēnija Osipova un Aleksandra Gapoņenko dibināto biedrību “Dzimtā valoda” marta sākumā sāka vākt parakstus, lai krievu valoda tiktu atzīta par otru valsts valodu Satversmē. “Vienota Latvija” sagatavojusi likumprojektu par grozījumiem Satversmē, kuri paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu.

Parakstu vākšanas laikā asas nesaskaņas izcēlās starp Lindermanu un jauniešu kustības “Vienota Latvija” priekšsēdētāju, vienu no biedrības “Dzimtā valoda” līderiem Eduardu Svatkovu. Galvenais nesaskaņu iemesls bija laiks, kad CVK būtu jāiesniedz savāktie paraksti, – pirms vai pēc 11.Saeimas vēlēšanām.