Vērtību deklarācija • IR.lv

Vērtību deklarācija

81
Foto: Lauris Viksne, F64
Indra Sprance

Lai arī deklarācijai konceptuāli plašs atbalsts, dažām partijām tās izpilde varētu prasīt atkāpšanos no līdzšinējiem  uzskatiem un solījumiem

Noslēdzoties pirmajam koalīcijas veidošanas sarunu posmam, Zatlera Reformu partija (ZRP),”Vienotība”, “Saskaņas centrs” un Nacionālā apvienība konceptuāli vienojušies par vērtību deklarāciju, kas varētu būt par pamatu nākamās valdības deklarācijas sagatavošanai. Lai arī atbalstu šīm vērtībām pauduši visi četri politiskie spēki, virknei parakstu zem tā prasītu atteikšanos no līdzšinējām tradīcijām un piekāpšanos virknē pirms vēlēšanām doto solījumu.

Ja nākamo valdību veidojošās partijas pildītu vērtību deklarācijas apņemšanās, tad šīs valdības ministri nevarētu piedalīties ne 16.marta leģionāru atceres pasākumos, ne 9.maija Uzvaras dienas svinībās, ne Rīgas ieņemšanas gadskārtā 13.oktobrī un šobrīd nav skaidrs, vai Nacionālās apvienības un SC politiķi tam būtu gatavi. Tāpat nav skaidrs, vai šo abu politisko spēku pārstāvji tiešām ir gatavi atteikties no centieniem atvieglot vai tieši pretēji ierobežot nepilsoņu tiesības, saglabājot esošo situāciju.

NA valde paziņojumā norāda, ka dokuments var kalpot kā pamats tālākām sarunām par trīs partiju nacionālās koalīcijas darbības principiem un valdības deklarācijas saturu. Vairums dokumentā ietverto principu pilnībā apmierina NA, taču ir arī jautājumi, kur apvienība “ piedāvātu atšķirīgu redzējumu un/vai kur būtu nepieciešama smalkāka iepazīšanās ar formulējumu interpretāciju.” Kā skaidro partija, “īpaši neskaidrības radušās, aplūkojot sadaļu par saliedētu sabiedrību un nacionālo identitāti. “

Deklarācija arī paredz kompromisu jautājumā par pensiju indeksāciju – tā notiktu tikai 21013.gadā, nevis nākamgad, uz ko iepriekš stingri uzstāja SC, taču vislielākā uzmanība vērtību deklarācijas projektā veltīta tā sauktajām politiskajām reformām – partijas apņemas jau līdz nākamā gada vidum sagatavot grozījumus Satversmē par tautas vēlētu prezidentu, bet referendumam par šo jautājumu būtu jānotiek ne vēlāk kā 2013. gada martā (pašvaldību vēlēšanu dienā).

IR pilnībā publicē konceptuālo vienošanos par vērtībām.

                                                            VĒRTĪBAS

Mūsu kopīgais mērķis ir Latvijas kā tiesiskas, eiropeiskas un nacionālas valsts attīstība, ilgtspējīga izaugsme, globālā konkurētspēka un saliedēta, pilsoniska un iekļaujoša sabiedrība.

Mēs uzskatām, ka Latvijas valsts pienākums ir nodrošināt ilgtspējīgu latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Valstij ir jāpiedalās Latvijas tautas kulturālās daudzveidības un mazākumtautību kultūru saglabāšanā. Latviešu valodai kā vienīgajai valsts un oficiālajai valodai ir jākļūst par visu iedzīvotāju sabiedriskās saziņas valodu, tās lietošana sabiedriskajā telpā ir jāpaplašina.

Mēs turpināsim konsekventi īstenot 1918. gadā proklamētās Latvijas Republikas valstiskās nepārtrauktības doktrīnu, kas balstās 1922. gadā pieņemtajā Satversmē, 1990. gada 4. maija Deklarācijā „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un Satversmes tiesas spriedumos, kuros atzīts PSRS veiktās agresijas, okupācijas un aneksijas prettiesiskums.

Šodien Latvijā dzīvojošie pilsoņi un nepilsoņi nav nedz juridiski, nedz morāli atbildīgi par Latvijas okupāciju un tās izraisītajām sekām. Likumā noteiktais Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesiskais statuss netiks pārskatīts un nepilsoņu tiesību loks netiks sašaurināts.

Totalitāro režīmu noziegumu sekas ir pārvaramas, ja šie noziegumi ir apzināti, nosodīti un iekļauti uz patiesiem faktiem balstītā saliedētā sociālajā atmiņā.

Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienības arvien ciešāka integrācija ir Latvijas un Eiropas izaugsmes un konkurētspējas priekšnoteikums.

Visas mūsu rīcībpolitikas balstīsies uz stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes principiem.

                                                                       DARBI

Ekonomikā un valsts budžeta politikā īstenosim reformas striktas fiskālās disciplīnas ietvaros. Nepieļausim valsts budžeta deficītu virs 3% no IKP un tālāku valsts parāda attiecības pret IKP pieaugumu. Pieņemsim fiskālās disciplīnas likumu un Satversmes grozījumus, lai nodrošinātu pretcikliskas fiskālā politikas īstenošanu.   Mērķtiecīgi samazināsim darba spēka nodokļu slogu (indikatīvi – 9 procentpunkti no bruto algas) un pārnesīsim to uz patēriņu un nekustamo īpašumu. Sākot ar 2012. gadu, piešķirsim sociālā nodokļa atlaides uz vienu gadu uzņēmējiem, kas pieņem darbā ilglaicīgos bezdarbiekus, jauniešus bez darba pieredzes.   Īstenosim modernu industriālo politiku, kur valsts atbalstu sniedz atsevišķiem uzņēmumiem, bet visai nozarei tikai sabiedrisko labumu formā ar skaidri noteiktu beigu termiņu. Nodrošināsim regulāru, kvalitatīvu un caurspīdīgu dialogu starp ministriem un nozaru asociācijām.   2013.gadā nodrošināsim taisnīgu pensiju indeksāciju, ilgtspējīgas sociālā atbalsta sistēmas ietvaros.   Reformēsim izglītības sistēmu, īpaši profesionālo un augstāko izglītību. Ieviesīsim visiem pieejamu augstākās izglītības finansēšanas modeli.   Uzlabosim sadarbību un līdzsvaru starp valsts varas atzariem. Pilnveidosim Saeimas vēlēšanu sistēmu, ieviešot lielāku vēlēšanu apgabalu skaitu un vēlētāju reģistru visās vēlēšanās. Stiprināsim tiešo demokrātiju, veicināsim Saeimas darbības atklātumu un vēlētāju pilnvērtīgu pārstāvniecību. Pilnveidosim Valsts prezidenta institūtu, nodrošināsim Ministru kabineta darba pēctecību, un veicināsim demokrātiskas preses un vārda brīvības nostiprināšanu.

Stiprināsim latviešu valodas pozīcijas valstī un sabiedrībā, valodas plašāku lietošanu un valsts valodas apgūšanas iespējas.

Saglabāsim iespējas ikvienam iedzīvotājam attīstīt savu kultūru un valodu; tai skaitā – esošo bilingvālās izglītības sistēmu, kas nodrošina iespēju iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību mazākumtautību valodās.   Attīstīsim pasākumus jebkāda veida diskriminācijas novēršanai.

Veiksim visus nepieciešamos un iespējamos pasākumus, lai Latvija pievienotos eirozonai 2014. gadā.

Valsts aktīvu pārvaldību pilnveidosim atbilstoši ekspertu analīzei par labāko praksi, tai skaitā nodalot nozaru politiku izstrādāšanu un īstenošanu (nozaru ministrijas).

Izveidosim apvienotu sabiedrisko mediju (radio+TV+internets), organizatoriski un finansiāli iespējami neatkarīgu no politiskās varas.

Veicināsim Latvijas pievienošanos Eiropas enerģijas, transporta un informācijas tīkliem un NATO aizsardzības infrastruktūrai. Turpināsim aktīvu līdzdalību NATO un ES militārajās operācijās, ieskaitot Afganistānu.

Nostiprināsim drošības un ekonomiskās saites ar Latvijas stratēģiskā sabiedroto – ASV un uzturēsim labas kaimiņattiecības ar Krievijas Federāciju, balstoties uz savstarpējas cieņas un izdevīguma principiem.

Veicināsim Eiropas Savienības arvien ciešāku integrāciju, it īpaši ekonomiskās pārvaldības, vienotā tirgus un drošības jomās.

Veicināsim nepilsoņu informētību par naturalizācijas iespējām, tai skaitā kvalitatīva un raita naturalizācijas procesa gaitu.

Sniegsim tiesības uz Latvijas pilsonības iegūšanu reģistrācijas kārtībā visiem bērniem, kuri dzimuši nepilsoņu ģimenēs pēc 1991. gada 21. augusta.

                            Valsts prezidenta institūcijas pilnveidošana

Izstrādāsim tautas ievēlēta Valsts pilnvaru un vēlēšanu modeli un likumprojektus (līdz 2012.g. jūnijam).

Tiešās demokrātijas stiprināšanai izstrādāsim likumprojektu par referendumu, kas dos iespēju valdībai un pašvaldibām rīkot referendumus par svarīgiem politiskiem jautajumiem pēc būtības (līdz 2012. gada septembrim) .

Sarīkosim referendumu par tautas vēlēta Valsts prezidenta institūtu (ne vēlāk kā 2013. gada martā, kopā ar pašvaldību vēlēšanam).

Ja pilsoņi referendumā atbalstīs Valsts prezidenta tiešu ievēlēšanu, mēs virzīsim apstiprināšanai Saeimā Satversmes grozījumus (no 2013. gada marta līdz 2014. gada martam).

Nepieciešamības gadījumā mēs virzīsim Satversmes grozījumus uz tautas nobalsošanu Satversmes 78. panta kārtībā, ar mērķi sarīkot tautas nobalsošanu vienlaikus ar 2014. gada Saeimas vēlēšanām.

Līdztekus Satversmes grozījumiem par tautas vēlētu prezidentu sagatavosim un pieņemsim Satversmes grozījumus par valsts pienākumu nodrošināt latviešu valodas, nācijas un kultūras pastāvēšanu.

                                                             Svarīgākās reformas

Politiskās reformas:

Tautas prezidenta ievēlēšanas un pilnvaru modeļa un likumprojektu izstrādāšana un saskaņošana notiek līdz 2012.g.jūnijam; Tiešās demokrātijas stiprināšanai tiek izstrādāts un pieņemts Likums par referendumu, kas paredz iespēju valdībai un pašvaldībām rīkot referendumus par svarīgiem politiskiem jautājumiem pēc būtības – līdz 2012. gada septembrim; Valdība, pamatojoties uz izstrādāto Valsts prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas modeli un saskaņā ar Likumu par referendumu sarīko referendumu – ne vēlāk kā 2013. gada martā (pašvaldību vēlēšanu dienā); Uz referenduma pozitīva rezultāta pamata Saeimā tiek virzīti un pieņemti Satversmes grozījumi (no 2013. gada marta līdz 2014. gada martam); Ja līdz 2014. gada martam Saeimā nav izdevies sasniegt nepieciešamo vairākumu Satversmes grozījumu pieņemšanai, tad likumprojekts tiek virzīts tautas nobalsošanai Satversmes 78. panta kārtībā, ar mērķi sarīkot tautas nobalsošanu vienlaikus ar 2014. gada vēlēšanām; Līdztekus Satversmes grozījumiem par tautas vēlētu prezidentu tiek sagatavoti un pieņemti grozījumi par fiskālo atbildīgumu un nacionālu valsti; Saeimas vēlēšanu reforma (apgabali, reģistrs, e-balsošana) – līdz 2013. gada oktobrim.

Eiro – 2014 un fiskālais atbildīgums:

1Budžeta deficīts 2012. gadā – zem 3% IKP; 2Fiskālā atbildīguma likums un grozījumi Satversmē; 3Pievienošanās eiro 2014. gadā; 4Ilgtspējīga sociālās drošības sistēma, pensiju indeksācijas atjaunošana 2013.gada laikā; 5Visas reformas tiek īstenotas šajā makroekonomiskajā un fiskālajā ietvarā.

Izglītības reforma:

Principiāls atbalsts augstākās izglītības reformai, ZRP ministra iespēja to izstrādāt IZMā un saskaņojot ar sociālajiem partneriem virzīt valdībā. Finansēšanas modelis ir jāatrisina eiro-2014 fiskālajā ietvarā. Principiāls atbalsts ‘nauda seko skolēnam līdz skolai’ ieviešanai, ļaujot pašvaldībām pielāgoties. Viegli pieejamu budžeta finansētu bērnu aprūpes un izglītības iestāžu pieejamība visā Latvijas teritorijā. Paplašināt iespējas iegūt augstāko izglītību ES valodās.

Nodokļu politika:

Principiāla vienošanās samazināt darbaspēka nodokļus. FM un EM kopīgi izstrādā plānu, kā to īstenot.Saglabāt relatīvi zemu nodokļu slogu ap 1/3 no IKP.

Jauna industriālā politika un nodarbinātība: Ekonomikas ministrija izstrādā un īsteno jaunu industriālo politiku. Nodarbinātības politika un ieviešanas pārraudzība tiek nodotas no LM uz EM, nodrošinot labāku sasaisti ar IZM programmām un darba tirgus vajadzībām. Strukturālas reformas:

Valsts aktīvu pārvaldības apvienošana vienā aģentūrā, kura atrodas ārpus nozaru ministrijām (piemēram, Ministru prezidenta vai FM pārraudzībā), nodalot nozaru politiku izstrādāšanu un īstenošanu (nozaru ministrijas) no valsts kapitālsabiedrību un īpašumu pārvaldīšanas (aģentūra).

Vienots sabiedriskais medijs (neatkarība, profesionalitāte, daudzveidots finansējums, ārpus reklāmas tirgus).

Saliedēta sabiedrība un nacionālā identitāte:

veicināt naturalizāciju; saglabāt esošo bilingvālās izglītības modeli; atvieglot nepilsoņu jaundzimušo bērnu reģistrāciju LV pilsonībai, piešķirt tiesības uz Latvijas pilsonības iegūšanu reģistrācijas kārtībā visiem bērniem, kuri dzimuši nepilsoņu ģimenēs pēc 1991.gada; īstenosim repatriācijas veicināšanas programmas uz Latviju, neīstenosim nekādas rīcībpolitikas, kas veicinātu Latvijas iedzīvotāju pārcelšanās uz dzīvi ārpus Latvijas; nepārskatīt nepilsoņo tiesisko statusu un nesašaurināt nepilsoņu tiesību loku (t.i. “okupantu nav”); piešķirt pienācīgu valsts finansējumu latviešu valodas mācīšanai un mazākumtautību kultūras attīstīšanai; Satversmē noteikt un savā darbība ievērot principu, ka Latvijas valsts pienākums nodrošināt latviešu valstsnācijas, valodas un kultūras pastavēšanu un piedalīties Latvijas tautas kulturālās daudzveidības un mazākumtautību kultūru saglabāšanā; īstenosim pasākumus latviešu valodas lietošanas paplašināšanai sabiedriskajā telpā; konsekventi īstenosim Latvijas Republikas valstiskās nepārtrauktības doktrīnu; totalitāro okupācijas režīmu noziegumu nosodījums, atcere, izglītība; valsts institūciju uzdevumu veidot uz patiesiem faktiem balstītu saliedētu sociālo atmiņu ; amatpersonu cieņa pret Latvijas valstiskuma pamatiem arī simboliskās izpausmēs, tai skaitā ministri nepiedalās pasākumos, kas saistīti un notiek 16. martā, 9. maijā un 13. oktobrī .

 

 

Komentāri (81)

rjes_son391 07.10.2011. 17.17

Āksti:”Šodien Latvijā dzīvojošie pilsoņi un nepilsoņi nav nedz juridiski, nedz morāli atbildīgi par Latvijas okupāciju un tās izraisītajām sekām…” – šito formulējumu Vīzentāla centram un ASV vēstniecībai nosūtiet. Jautājumā par kompensācijām ebreju kopienai!

+33
-2
Atbildēt

0

tuba76 07.10.2011. 18.23

Neko neatradu par dubultpilsonibu – vai turpinasies Latvijas pilsonibas atnemsana latviesiem, kuri dzivo arvalstis un ir pienemusi mitnes zemes pilsonibu? Zinu 2 pieaugusos, kuri tada veida zaudejusi Latvijas pilsonibu, 2 jauniesus un 2 bernus, kuriem sis jautajums varetu klut aktuals. Visi latviesi.

+18
-1
Atbildēt

7

    tuba76 > tuba76 08.10.2011. 11.03

    nulle – Tev ir loti vienkarsota pieeja, bet dzive nav vienkarsu risinajumu. Pirmkart jau latviesu Latvijai nav izdevigi, ka aizbraukusie latviesi pazaude pilsonibu un lidz ar to balstiesibas. SC Latvijai tas ir pat loti izdevigi, jau aizbraukuso latviesu ir tik daudz, ka, ja vinu balsis pazzustu no kopeja balstiesigo skaita, SC jau esosais balsu skaits dotu daudz lielaku veletaju procentualo atbalstu un lidz ar to ari lielaku mandatu skaitu Saeima. Otrkart kapec latviesi pieprasa mitnes valsts pilsonibu – iemesli ir dazadi: dzimst berni, kuri autmatiski klust mitnes valsts pilsoni un vecaki izvelas pienemt mitnes valsts pilsonibu, lai nodrosinatos pret iespejam problemam saja sakara. Jauniesi grib doties pasaule un macities/stradat, piemeram uz Japanu, Maldivu salam, Jaunzelandi vai Australiju vai vienkarsi celot eksotiskas valstis. Latvijas pilsoniba diemzel nespej nodrosinat nepieciesamo tiesisko aizsardzibu, ekonomisko palidzibu problemu gadijumos. Piemeram Fukusimas avarijas gadijuma skandinavu valstis apvienojas un noorganizeja lidmasinas, lai dabutu majas savus pilsonus. Latvijas vestnieciba atkekseja saraksta un – viss. Zviedrijas vestniecibas var aizdot naudu un palidzet noklut majas saviem pilsoniem problemu gadijumos. Dzive rietumvalstis dod daudz vairak iespeju un atver pasauli, kura ir vilinosa un briniskiga, bet reizem var but bistama. Manas koleges un kaiminienes dels pavadija menesi Maldivu salas kopa ar draugiem, bet meita ar draudzeni brauks 3 menesu celojuma uz Australiju, Taizemi. Manas meitas draugs dzivoja 3 menesus Japana un macijas japanu valodu un kulturu. Zviedrija var dabut finansejumu macibam arvalstis. Pazistu latviesu meiteni, kura sapnoja braukt uz Australiju macities, doties kopa ar draugiem masinas pari Afrikas kontinentam, kas butu neprats tikai ar Latvijas pilsonibu bagaza.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    tuba76 > tuba76 08.10.2011. 14.53

    TT – nu jau nu –mantkarigos nolukos :-) Redzi, tu varbut nepazisti tik labi latviesu mentalitati, tad es tev meginasu paskaidrot loti vienkarsoti. Latviesi ir cilveki, no kuriem visi, ieskaitot pasus, sagaida, ka tie vienmer, visur un ar visu tiek gala pasi. Tadi mes esam katrs par sevi un tadi mes esam ka sabiedriba un tadu mes esam izveidojusi savu valsti. Bet problema saja pasaule ir ta, ka cilveks ir sabiedriska butne un nespej izdzivot viens pats par sevi, kaut vai tapec vien, vinam ir jaiztur konkurence no apkart dzivojosam grupam. Lai cilveks ka butne spetu pastavet, vinam ir vajadziga sabiedriba, kura viens otru atbalsta un stute. Jeb ka to saka cilveces supula Afrikas paruna – Lai izaudzinatu cilveku, vajadzigs vesels ciems. Nu re – Latvijas valsts pamati ir izveidoti pec viensetas naturalas saimniecibas principiem un tas – daba nestrada! Bet kamer Latvijas politiki to sapratis un pielagos valsts pamatus sabiedriskas kopdzives vajadzibam, tikmer mums latviesiem ir berni, kas jabaro, jaapgerbj un jaizskolo jau sodien un vecaki, kas jauztur ari sodien (viss saskana ar Latvijas sodienas likumdosanu), bet ar Latvijas oficialo algu nepietiek pat pusei no sim vajadzibam. Nu ko nu! Uz ”pasfinansesanos” atstatie latviesi vai nu sanem algas daleji aploksnes un smaucas ar nodokliem vai tie, kam negribas but nabagiem, bet tomer gribas vismaz justies godigiem, mekle iespejas arpus viensetas – tur, kur valstiska kartiba ir vairak piemerota cilvekiem ka sabiedriskam butnem.
    Bet, kas attiecas uz mani, es Latviju atstaju milestibas del – nu ko lai dara, ka virietis, ar kuru esmu laimigi pavadijusi jau 12 gadus, nebija latvietis? Es vinu satiku pec 6 gadu vientulibas, jo Latvija skirtenei ar berniem satikt dzives draugu nav ipasi reali – labakais veids ka parbaudit latviesu viriesa nolukus ir pastastit, ka tev ir berni. Un ta gadiem ilgi.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    guna_sniedzina > tuba76 08.10.2011. 14.19

    Vita, tad kaads Jums ir sakars ar Latviju, ja Juus mantkariigaa noluukaa vadiita izveleejusies citas valsts pilsoniibu?? Tad piekriitu, ka Jums to pilsoniibu ir jaatnem, ja taa veel nav atnemta.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    tuba76 > tuba76 08.10.2011. 16.40

    Nulle – Latvija ir ar likumu noteikta minimala alga, pec kuras ari vadas darba deveji. Un problema ir ta, ka si minimala alga ir noteikta parak zema un neatbilst realajam cilveka izmaksam. Piemeram – Zviedrija tadas minimalas algas nav, katru gadu notiek t.s. algu ligumu diskusijas, kas notiek starp darba devejiem un arodbiedribam un kas nosaka vadlinijas algu politika, ka ari t.s. algu parrunas – darba devejs diskute algu ar katru darbinieku atseviski. Ja latviesiem butu aktuala savstarpeja augliga sadarbiba, tad butu daudz vieglak ”tuvinat Latviju rietumu valstim”
    Un ka gan citas valstis tiek gala ar saviem dubultpilsoniem – tu doma vini peksni sak est dubulttik daudz est, vilkt mugura dubultu drebju kartu? Nedomaju, ka latviesi arzemes gaida ko vairak no Latvijas ka velmi but pienemtiem un atzitiem ka pilntiesigiem latviesiem un augsni augligai sadarbibai.
    Nodoklus mes maksajam tur, kur mes stradajam + Latvija – piemeram PVN no musu sutitas/teretas naudas radiem, ipasumu nodokli par mums piederosajiem ipasumiem utml. Par nodoklu starpibam – tev neskiet, ka tas jau bija realitate nomaksatas tajas summas, kas tika sutitas radiem, majas, kas tika celtas par arzemes nopelnito naudu utt? Tad kad tu gadiem strada un lielu dalu nopelnita investe Latvija (mana gadijuma tie ir ap paris simti ls katru menesi) un tad vel valsts grib so Latvija investeto naudu aplikt ar ienakumu nodokla starpibu?
    Pensijas/pabalstus mums maksa tur, kur mês maksajam ienakuma nodokli. Latvijai tiesiska aizsardziba butu janodrosina saviem pilsoniem tapec, ka Latvijai ir vajadzigi tas pilsoni. Par nodoklu maksasanu skat augstak.
    Un uz tavu pedejo apgalvojumu – Latvijai nespid bagatas Skandinavijas limena sasniegsana, ja tiks izpildita si vertibu deklaracija t.i. ieverojami palielinats SC elektorats un ignoretas/atnemtas arzemju latviesu iespejas piedalities savas dzimtenes politiskaja dzive.

    Un ja – par to gaudosanu interneta – es vienkarsi aizpildu savu brivo laiku. Bet salidzinajumam – mana radiniece ar 2 augstakajam izglitibam un lielu darba pieredzi starptautiskas kompanijas Latvija nupat teica, ka vina alga sanem tik, cik es maksaju nodoklos. Man ir videja izglitiba, es ar sirdssapem atstaju LU juridisko fakultati pec pirma macibu gada, jo uzskatiju, ka taja bridi bernu audzinasana bija svarigaka neka mana kvalifikacijas celsana.
    Tu tacu nedoma, ka pec ta, ko esmu rakstijusi, tu zini par mani visu? Ta patiesi butu nepiedodami liela alosanas..

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ArmL > tuba76 08.10.2011. 01.07

    ombros

    Mums ir pilnīgi @#$%% :). Piesakam karu – 10 miljoni atbrauc padoties. Sākam draudzēties – 20 miljoni atbrauc draudzēties.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    raimonds_bossltd > tuba76 07.10.2011. 23.08

    to nulle
    Par to tev nav jājūtas vainīgam, tava vaina ir tā, ka pie teikšanas ir tikuši nolādētie izdzimteņi, kas astoņdesmit miljoniem krievu grib uzdāvināt arī ES pilsonību

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    tuba76 > tuba76 07.10.2011. 22.31

    Nulle: 1) Che Guevara, 2) latviesi neparstaj klut latviesi, lai ari kur fiziski tie neatrastos un lai ari kada pilsoniba mums nebutu registreta pase un lai ko par to ari neteiktu SC elektorats un 3) man vispar nevajadzetu reaget uz tadiem komentariem ka tavejais, man tikai uzkrita tavs “ge čevara” un ka parasti uzrakstijas par daudz…

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

maruta_ludane 07.10.2011. 17.44

Kononovs tiks reabilitēts?

+17
-1
Atbildēt

2

    ilmisimo > maruta_ludane 07.10.2011. 23.33

    Tu šaubies. Zatlers taču Maskavā pateica, ka viņš ir upuris!:)
    ________________________________________________________________
    Zatlers upuris?

    Ak vai…..

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    dro > maruta_ludane 07.10.2011. 21.14

    Juris. Tu šaubies. Zatlers taču Maskavā pateica, ka viņš ir upuris!:)

    +9
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu