12 gadu laikā valstij jau trešo reizi jālāpa Baltā nama budžeta caurums, bet direktors Andrejs Žagars ir pārliecināts, ka lieks pusmiljons vienmēr atradīsies
Piešķirot Latvijas Nacionālās operas (LNO) parādu segšanai nepilnu pusmiljonu latu 1999.gadā, toreizējais premjers Andris Šķēle sacīja: ja operas direktors Andrejs Žagars vēlreiz sataisīs parādus, viņu vajadzētu atlaist. Pēc 12 gadiem ar Žagaru sēžu Garage vīna bārā, un mēs runājam par to, kāpēc opera šogad prasa vēl pusmiljonu latu klāt jau piešķirtajai 3,8 miljonu budžeta dotācijai. Kopš Šķēles laikiem šī ir trešā reize, kad operai vajag papildu naudu, lai aizlāpītu budžeta caurumu.
Nav šaubu, ka izcilā melnā uzvalkā un pelēkā kreklā tērptajam Žagaram, kas Berga bazāra pagalmā iebrauc ar jaunu BMW (tas ir operas sponsors un mašīnu piešķīris lietošanā) patīk smalkas lietas. Franči tādus kā viņš sauc par bon vivant, dzīves baudītājiem, kam patīk elitāra māksla, drēbes un auto ar kvalitātes zīmi, izsmalcināti ēdieni un eksotiski ceļojumi. Iepazīstoties gan ar Kultūras ministrijas (KM), gan LNO argumentiem par to, kā radies pusmiljona robs budžetā, rodas šāds iespaids – Žagars vēlas braukt ar BMW, bet naudas pietiek vienīgi opelim. Taču Žagars tik un tā nopērk BMW.
Kā naudas strīdos ierasts, abas puses piesauc tos skaitļus, kuri tām noder labāk. Ministrija: ka 3,8 miljoni tiek piešķirti tieši algām un nodokļiem (vēl 1,9 miljonus opera pašu ieņēmumos gūst no biļetēm, sponsoriem u.tml.). Salīdzinājumā ar pārējām budžeta iestādēm samazināšanas nazis operai ir trāpījis mazāk – atņemti 37% no trekno gadu finansējuma, savukārt citām kultūras iestādēm 46%.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.