Vēl dienu pirms izšķirošā lēmuma viss liecināja – airBaltic bankrota priekšā valdība padosies, ļaujot nacionālo lidsabiedrību «pa lēto» slēpti privatizēt tiem, kas stāv aiz mazākuma akcionāra Bertolta Flika. Pats Fliks tikmēr pirmdien Kijevā tikās ar Andri Šķēli. Taču valdības lēmums glābt lidsabiedrību, pirmo reizi skaidri parādot durvis Flikam un pieprasot reālu kontroli uzņēmumā, pārsteidza visus
Trīs biznesmeņu tikšanās pirmdienas vakarā Ukrainas galvaspilsētas lidostā nejaušam vērotājam neizraisītu nekādas aizdomas. Izņemot, ja šis vērotājs seko Latvijas ziņu pārraidēm. Trijotne, kas satikās dienu pirms valdības lēmuma par to, vai ieguldīt naudu bankrota priekšā esošā airBaltic pamatkapitālā, šajās pārraidēs parādās ik pa laikam – tie ir no Latvijas tiesībsargiem uz Vāciju aizbēgušais airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks, kādreizējais Latvijas premjers, politbiznesmenis Andris Šķēle (TP) un viņa labā roka, finansists Harijs Krongorns.
Par ko viņi runāja? Varam tikai minēt. Mūsu pētījums par to, kas pēdējās nedēļās notiek ap airBaltic, vedina domāt, ka, izmantojot uzņēmuma bēdīgo finanšu stāvokli kā aizsegu, notika mēģinājums izstumt valsti no lidsabiedrības un nodot tās kontroli privātā akcionāra rokās.
Šo akcionāru vismaz formāli pārstāv Fliks un Bahamās reģistrēts investīciju fonds, aiz kura vīd Krievijas miljonāra, airBaltic pamatīgi kreditējušās Latvijas krājbankas īpašnieka Vladimira Antonova stāvs. Par procesu informēti avoti kā ticamu vērtē divu paralēlu procesu norisi: mēģinājumu pārņemt kontroli kompānijā un vienlaikus meklējumus, kam to pārdot tālāk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.