Rasma un Ārija Cēsis ir māsas. Kad Rasma apprecējās ar Sergeju Tukums, pēc pieciem gadiem no katorgas Vorkutā atgriezās Sergeja brālis Pēteris un iepazinās ar Rasmas māsu. Apprecējās. Tā divas māsas Cēsis kļuva par māsām Tukums. Patlaban Rasma dzīvo Limbažos, Ārija – Valmierā
Rasma ir brīnišķīga. Cienājot ar pašceptiem ķiploku grauzdiņiem, viņa jautri stāsta par dzīvi, ik pa laikam uzsizdama pa galdu. Kā viņas tēvs tika pie uzvārda Cēsis, lēdija neatminas. Pirmoreiz tā nozīmi sajutusi pastā, kad pieteikusi tālsarunu un vairākkārt pārprasīts, vai vēlas runāt ar Cēsīm.
Sergeju Tukums, jauno ārstu no Rīgas, Rasma pirmoreiz ieraudzīja, ejot pār Alojas slimnīcas pagalmu. «Pie sevis nodomāju: tādu es par vīru negribētu. Nebija smuks.» Drīz vien jauno darbinieku atveda iepazīstināt ar Rasmu, slimnīcas grāmatvedi. «Tukums,» dodot roku, teica Sergejs. «Cēsis,» Rasma atbildēja. Tukums domāja, ka viņu āzē, un sapīka. Rasma teica, ka runā nopietni. Kungs neticēja. Rasma apcirtās un izgāja no kabineta.
«Man patika, ka viņš nevis paijājās un mīlinājās, bet sagrāba mani. Attiecībās vīrietim jābūt vadošajam,» Rasma stāsta, kāpēc 1949.gadā notika Tukuma un Cēsis apvienošanās. Ja Rasma būtu atstājusi abus uzvārdus, viņas dzīve būtu kā autobusu saraksts: Cēsis-Tukums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.