PR aģentūras piedāvājums bijis par pozitīvām publikācijām medijos
Uzņēmums “Baltijas komunikāciju centrs” (BKC), kas sniedz konsultācijas partijai “Vienotība”, neilgi pēc traģiskās Jēkabpils apšaudes šā gada sākumā toreizējai iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (Vienotība) piedāvājis par noteiktu summu uzlabot policistu tēlu ar pozitīvām publikācijām redzamākajos Latvijas medijos, pirmdien vēsta laikraksts “Diena”.
Mūrniece laikrakstam nodevusi saraksti ar BKC, norādot, ka “tagad, skatoties no malas, tā ir nopietna diskusija reklāmas, politiķu un žurnālistu starpā”. Tā esot sākusies februārī, kad Mūrniece pēc Jēkabpils gadījuma meklējusi sev preses sekretāru. Viena no amata kandidātēm bijusi BKC projektu vadītāja Marta Krivade, kura arī parakstījusies zem ministrijai izteiktā piedāvājuma kā projektu vadītāja.
Krivade “Dienai” skaidrojusi, ka piedāvājumā esot tikai “iezīmētas” aptuvenās tēmas un mediji, kuriem tās interesētu, taču BKC līgumos ar klientiem negarantējot, ka publicitātes plāns tiks izpildīts visās detaļās. Pašā piedāvājumā gan šāda detaļa nav minēta, tieši otrādi – uzsvērts “mēs garantējam”, norāda laikraksts.
“Mums vienkārši nebija tādu līdzekļu. Šobrīd, uz to visu atskatoties, es arī saprotu, ka patiesībā PR aģentūras ar šādiem piedāvājumiem pazemo visus Latvijas žurnālistus,” par iemesliem, kādēļ aprāvās sarakste ar BKC un netika noslēgts līgums, norādījusi Mūrniece.
Kā ziņo BNS, Krivadei ir cits skaidrojums – viņi neesot vēlējušies veidot “melno PR kampaņu” pret “Vienotības” biedriem – Andri Gobiņu un Saeimas deputāti Rasmu Kārkliņu, par ko devusi mājienu Mūrniece. Viņa martā Krivadei pārsūtījusi 10.Saeimas pirmsvēlēšanu periodā Gobiņa izplatīto vēstuli, kurā viņš mudināja balsot par Kārkliņu un no saraksta svītrot Mūrnieci, un vaicājusi: “Vai ir idejas, ko var ar to izdarīt?”
Mūrniece šādu rīcību neslēpj, gan sakot, ka nebija minējusi konkrētu cilvēku, pret kuru vajadzētu vērst negatīvu publicitāti, un uzdevusi šo jautājumu, lai redzētu BKC reakciju. Viņa arī norāda, ka Gobiņa vēstule satraucot joprojām. “Nav pareizi cilvēkam, kuram ir ietekme sabiedriskajās organizācijās, tā rīkoties,” skaidro eksministre, noliedzot, ka šim apstāklim būt sakars ar līgumu neslēgšanu.
Laikraksts arī atgādina, ka no pašreizējā BKC vadītāja Ginta Federa kā žurnālista savulaik „Dienai” nācās atvadīties – redakcijai radās aizdomas, ka viņš „kā žurnālists ir negodīgs”, saka „Dienas mediju” galvenais redaktors Guntis Bojārs.
Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane, komentējot piedāvājumu, norādījusi, ka valsts budžeta līdzekļu novirzīšana savas institūcijas slavināšanai vai pašmērķīgai pozitīvā tēla veidošanai nav pieļaujama.
Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas (LSAKA) prezidents Māris Plūme pirmdien informē, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija par sabiedrisko attiecību aģentūras “BKC” darbību neatbilst starptautiski akceptētām sabiedrisko attiecību ētikas normām.
Taču “BKC” nav LSAKA biedrs, tāpēc šajā gadījumā ētiskos aspektus asociācija neizskatīs, ja vien valsts iestādes nevērsīsies ar oficiālu lūgumu.
Vienlaikus LSAKA biedri kategoriski norobežojas no metodēm, kas aprakstītas laikraksta “Diena” rakstā, kuru izlasot, rodas iespaids, ka, noslēdzot līgumu ar kādu sabiedrisko attiecību aģentūru, iespējams garantēti panākt konkrēta satura publiskošanu Latvijas mediju vidē.
Asociācijas biedri publikācijā atspoguļotās un līdzīgas metodes savā darbībā nepraktizē, apgalvo Plūme.
Komentāri (23)
Inga Vītola 15.08.2011. 08.54
piedāvājums pozitīvai PR kampaņai par valsts līdzekļiem pēc Jēkabpils traģēdijas. Apskaužams cinisms. Nezinot un neiedziļinoties detaļās, vienkārši ir jocīgi, ka var būt tāds iekšlietu ministrs, kuram kādam nekauņam vispār ienāk prātā ko tādu piedāvāt, neriskējot uzreiz dabūt spērienu pa pēcpusi.
Es tikai domāju, vai tiem bildē smīkņājošajiem vispār rūpēja kas cits, izņemot pozitīvo tēlu. Tā vien gribas abiem mirdzošus nimbus virs galvām piezīmēt.
0
Uģis 15.08.2011. 08.50
Nav īsti skaidrs, par ko ir šis raksts?
Jau labu laiku Latvijā esam pārņēmuši “labāko praksi” no Rietumiem, ka pārdevēji (preču ražotāji, pakalpojumu sniedzēji, jā, arī sabiedriskā labuma sniedzēji – valsts, pašvaldības un partijas) savas sabiedriskās attiecības, komunikāciju un īpaši reklāmu būvē uz sabiedrīskās domas ietekmēšanu sev vēlamajā virzienā (to saucam par smadzeņu skalošanu). Jo ir aprēķināts, ka lētāk ir ietekmēt sabiedrību akceptēt esošo produktu, nekā ieguldīt lielu naudu sava produkta reālā uzlabošanā.
Mēdiji nez kāpēc “cepas” par partijām un retu reizi par valsti un pašvaldībām. Nav dzirdēts, ka kāds uztrauktos par privāto biznesu (ja neskaita Konkurences uzraudzības padomes un PTAC aktivitātes, kas ir vairāk vērstas uz šīs problēmas seku, ne cēloņu likvidēšanu). Jāsaprot, ka tieši privātā biznesa vajadzībām ir tapusi šī “smadzeņu skalošanas” mācība un tās praktiskais pielietojums dzīvē.
Rakstā minētās aktivitātes ir PR biznesa ikdienas maize. Būtu muļķīgi ar šo “atklājumu” mēģināt piesiet lietu pāris personām. Protams, ka tā darīt nav labi. Bet ja nepatīk, tad būtu jācīnās ar šīs sērgas cēloņiem kopumā, nevis sekām vienā konkrētā izpausmē.
0
Dina Repša 15.08.2011. 12.20
Šādas aktivitātes diemžēl rāda sabiedrības spriestspēju. Nu nez vai iebarosi gudram cilvēkam daudz muļķību. Kādu jau – jā, bet – gudrs cilvēks lasīs, interesēsies, analizēs, protams, ja nebūs viss viena alga.
Man pēc pieredzes ir ļoti pozitīva attieksme pret ugunsdzēsējiem/glābējiem un mūsu Kalnciema ielas policistiem – TĀ tam būtu jābūt!
Protams, tēla veidošana būs bizness, kam vajadzīgs, kam nē, bet – izvēle ir katra paša ziņā. Nenoliedzami, svarīgi ir tas, kā šo izvēli spēj pamatot, kas – diemžēl – LV faktiski nav vajadzīgs.
0