Partijas pirmā biedru kopsapulce pulcē vairāk nekā 500 dalībnieku
Zatlera Reformu partijas (ZRP) premjera amata kandidāts būs uzņēmējs Edmunds Sprūdžs, bet finanšu ministra kandidāts ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, sestdien partijas kopsapulcē, uz kuru pulcējušies vairāk nekā 500 biedru, teica partijas priekšsēdētāja Valdis Zatlers.
Atšķirībā no partijas dibināšanas pasākuma, kura atklāšana pirms pāris nedēļām organizatorisku nepilnību dēļ ieilga par divām stundām, partijas kongress sestdien Rīgā, Kongresu namā, sākās laikā.
Kā novēroja ir.lv, atšķirībā no sapulces kongress tika apsargāts – spēcīgi vīri pie ieiejām zālē uzraudzīja, lai telpā neiekļūtu nepiederoši cilvēki, arī medijiem, lai atspoguļotu šo pasākumu, pirms tam bija jāakreditējas. Kā skaidroja ZRP darbiniece Daiga Holma, apsardze esot bijusi nepieciešama, lai labāk organizētu lielu cilvēku skaitu.
Kongresu atklāja Zatlers ar īsu uzrunu, kurā formēja par kopsapulces darba kārtību, partijas programmu, kas būšot par pamatu partijas rīcības plānam. Pēc Zatlera teiktā, ZRP programmā nebūs lietas, ko var izpildīt līdz Ziemassvētkiem, tā būšot ilgtermiņa programma nākamajiem trīs un vēl četriem gadiem pēc tiem.
“Mēs runāsim patiesi, sauksim lietas īstajos vārdos,” solīja Zatlers, norādot, ka “mēs veidosim biedriem, nevis sponsoriem piederošu partiju”. Tāpat bijušais prezidents sacīja, ka ZRP nebūšot “pazīstamus seju partija, bet gan ideju un to izpildītāju partija”. Lai to sasniegtu, ZRP cer piesaistīt lielu biedru skaitu, šobrīd partijā iestājušies vairāk nekā 1000 biedri, bet vēl 1200 potenciālo biedru kandidatūras tiekot izvērtētas. Zatlers cer, ka partijā varētu iestāties ap 10 000 biedru.
Pēc Zatlera teiktā, premjera amata kandidātu esot izraudzījies “ZRP kodols”. Tas esot uzņēmējs Edmunds Sprūdžs.
Premjera amata kandidāts
Viņš, uzrunājot kopsapulces dalībniekus, norādīja, ka vēlas panākt, lai Latvijā dzīvojošie lepojas ar savu valsti, bet izbraukušie – atgrieztos. Sprūdža ieskatā valdībai vislielākā uzmanība ir jāpievērš ekonomikas jautājumiem, būtiskas izmaiņas būtu jāvieš struktūrfondu apguves darba organizēšanā, mazinot birokrātiju. Tāpat lielu uzmanību Sprūdžs solīja pievērst kompleksas ģimenes atbalsta politikas īstenošanai. Savā uzrunā Sprūdžs arī vairākkārt akcentēja, ka ZRP nedalīs Latvijas iedzīvotājus latviešos un krievos, pareizajos un nepareizos, kā arī atbalstīs mazākumtautību kultūru saglabāšanu. Partijas premjera amata kandidāts arī solīja lielu uzmanību pievērst izglītības jautājumiem, uzsverot reformu nepieciešamību augstākās izglītības jomā.
Kā sestdien ziņo “Latvijas Avīze”, Sprūdžs ir 31 gadu vecs. Apmēram 16 gadu vecumā sācis strādāt datoru jomā, ar laiku nokļuvis ārzemju kompānijā, kur, pēc paša teiktā, iemācījies, ko un kas jādara. Uzkalpojies līdz starptautiskās grupas valdei, vadījis ārpus Latvijas. Apguvis izglītību “Turībā” – tiesībās un ekonomikā, Šveicē viņš gatavojoties kļūt par uzņēmējdarbības maģistru.
ZRP nokļuvis pēc tam, kad viņu uzrunājuši cilvēki, kam apnika, kā te viss notiek, toties bija vēlēšanās rīkoties un kaut ko mainīt. Sprūdžs ir uzņēmējs informācijas tehnoloģiju, grāmatvedības uzskaites un konsultāciju, viesmīlības un aktīvās atpūtas nozarēs, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis. Agrāk Sprūdžs bijis “HansaWorld Ltd.” valdes loceklis un reģionālais vadītājs. Patlaban viņš izstrādā disertāciju Velsas universitātes maģistra grāda iegūšanai uzņēmējdarbības vadībā.
Apstiprina reģionu pārstāvjus
ZRP pilnsapulce sestdien partijas valdē ievēlēja četrus partijas pārstāvjus no Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales, ziņo BNS.
Darbam partijas valdē no Kurzemes tika apstiprināts uzņēmējs un Liepājas pilsētas domes deputāts Jānis Vilnītis, no Latgales Juris Viļums, kurš ir biedrības “Latgales Saeima” valdes priekšsēdētājs, no Vidzemes Ineta Kļaviņa, bet no Zemgales reģiona darbam partijas valdē tika apstiprināts Viktors Valainis. Uzrunājot partijas biedrus jaunievēlēti valdes locekļi norādīja, ka pašlaik tiek aktīvi strādāts pie tā, lai pēc iespējas vairākās Latvijas pilsētās tiktu izveidotas ZRP nodaļas.
Informāciju par deputātu kandidātiem meklē sociālos tīklos
Lai izvērtētu Zatlera Reformu partijas (ZRP) iespējamos 11.Saeimas deputātu kandidātus, tika izmantoti interneta resursi tostarp sociālie tīkli – “Draugiem.lv” un “Facebook.com”, ZRP sapulcē sacīja Zatlers.
Viņš pastāstīja – lai partijas biedri pieteiktos par deputātu kandidātiem, tiem bija nepieciešams aizpildīt anketu, kura pēc tam tika izvērtēta.
“Informācija, kas bija pieejama anketās, tika pārbaudīta interneta resursos, tā tika pārbaudīta vairākās interneta vietnēs – “Lursoft.lv”, “Firmas.lv”, Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā, kā arī “Draugiem.lv”, “Facebook.com” un citās interneta vietnēs,” sacīja Zatlers. Tāpat cilvēki, kuri izteica vēlmi kļūt par 11.Saeimas ZRP deputātu kandidātiem, tika aicināti uz nelielām intervijām, kuru laikā tika vērtēta viņu prezentēšanas un pārliecināšanas spējas, raksta BNS.
ZRP komisija vērtēja arī partijas biedru, kuri izteica vēlmi kļūt par partijas 11.Saeimas deputātu kandidātiem, iegūto izglītību un iepriekšējo darba pieredzi.
Zatlers norādīja, ka daudzi partijas biedri ir pārstāvējuši vai pārstāv arī dažādas nevalstiskās organizācijas.
Komentāri (119)
buchamona 13.08.2011. 15.07
Sprūdžs arī vairākkārt akcentēja, ka ZRP nedalīs Latvijas iedzīvotājus latviešos un krievos, pareizajos un nepareizos, kā arī atbalstīs mazākumtautību kultūru saglabāšanu. +++ piekrītu, nav jādala LV iedzīvotāji latviešos un krievvalodīgajos. Tam piemērs ir Sočņevas iestāšanās VL/LNNK un fakts, ka SC ir atradusi kandidātus ar latviskiem uzvārdiem, kurus izstādīt kā aborigenus uz tirgus laukuma, visos vēlēšanu apgabalos :)
Sabiedrība ir jādala pēc ideoloģijas, kuru tā pārstāv un pats galvenais – ir jāsaprot, ka ideoloģija, tā ir tāda lieta uz kuras balstās visi valsts stūrakmeņi, lai cik arī viņu nebūtu.
Par Sprūžu – viedokļa nav, tā pat kā par Dombrovski viņa premjerēšanas sākumā.
13
Roberts Gūtšmits > buchamona 14.08.2011. 10.24
>> zanE
?????
Ha, ha, ha, hāaaaa …. pārsmējos !!
A drīkst, lūdzu ar tiem „cipariņiem ” un „faktiem” iepazīties ? Tādi paši meli kā tie , ko Pīlknābis tikko kā Cēsīs muldēja ? … :)))
0
Roberts Gūtšmits > buchamona 14.08.2011. 16.21
>> zanE
Zanīt, nu kur tu paliki ar saviem „cipariem” ?? Visa diena pagāja un nekā ?? Jāsecina, ka būs laikam kārtējie jenotu meli … :)
P.S. Tici man, es taču tev pa galvu nesitīšu, ja kāds cipariņš izrādīsies neriktīgs un to nemaz arī netā nevar tik vienkāršs izdarīt, tā ka tavu „kautrību” (jeb bailes ??) nesaprotu … Tiesa – cipariņus es pārbaudīšu, to gan … :)))
0
piziks > buchamona 13.08.2011. 20.02
RA, un, kamēr Valdis Dombrovskis bija finanšu ministrs, nebija Tev nekāda viedokļa? Rkasturs taču nemainījās un nav mainījies, — jau 2003. gadā bija redzami tie paši plusi un tie paši mīnusi, kas tagad: vienīgi nu i priekšrocībām, i trūkumiem vēl lielāks vēriens un vērienīgākas sekas.
0
piziks > buchamona 14.08.2011. 09.22
Vieglprātīgā un nezinātniskā fantastika! IR-IR-IR-IR!
ZanE?! :)
Latvija gatava un vairāk nekā nav, ko darīt?! Visu jau paveikusi Vienotība… :)
Nuja, viegli jau tā runāt, — V un ZZS koalīcijas šāgada darbu un nedarbu sekas finansēs/nodokļu ieņēmumos un valsts tēriņos ieraudzīsim ne tikai prasti pēc ārkārtas vēlēsānām, bet vēl vēlāk — nākamā gada aprīlī, kad būs redzami visi šāgada ienākumu, panākumu un arī izgāšanos un ilūziju reļai rezulti ciparos.
0
garausiitis > buchamona 13.08.2011. 16.01
nu ja,ka …. palūgsim pietiek.com. lai sagādā
0
andris902 > buchamona 14.08.2011. 18.20
8. VEICINĀTA STARPTAUTISKĀ TIRDZNIECĪBA AR LATVIJU:
2010.gadā tika noslēgts līgums starp Latviju un Krieviju par izvairīšanos no uzņēmumu dubultās aplikšanas ar nodokļiem, šāds līgums jau noslēgts ar Ķīnu un noslēguma stadijā atrodas sarunas par šāda līguma noslēgšanu ar Indiju. Līguma projekts iesniegts Brazīlijas valdībai. Ministru prezidents kopā ar uzņēmēju delegācijām apmeklējis Koreju, Honkongu, Brazīliju un ASV, palīdzot veidot divpusējos kontaktus, informējot ārvalstu partnerus par Latvijas piedāvātajām iespējām, kā arī veicinot ārvalstu investīciju piesaisti Latvijai, kas atkal ir viens no priekšnoteikumiem jaunu darba vietu veidošanai. Izveidota Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, kas nodrošina saprotamu un koordinētu pieeju no valsts puses, strādājot ar ārvalstu investoriem lielo investīciju projektu īstenošanai.
9. NODROŠINĀTA FINANŠU LĪDZEKĻU PIEEJAMĪBA UZŅĒMĒJIEM:
2010.gada laikā ir noslēgts 31 līgums atbalsta programmā “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” piešķirot atbalstu 71,6 miljonu latu apmērā jaunu ražotņu izveidei. Apstiprināti 5 kompetences centri, kuri līdz 2015.gadam saņems atbalstu 36 miljonu latu apmērā. 2010.gadā uzsācis darbu riska kapitāla fonds, un pirmie divi komersanti jau saņēmuši investīcijas pamatkapitālā 1 miljona latu apmērā. Izsniegti 32 konkurētspējas paaugstināšanas aizdevumi par kopējo summu 31 miljoni latu, 458 konkurētspējas paaugstināšanas garantijas par kopējo summu 61 miljoni latu un 38 eksporta garantijas par kopējo summu 2 miljoni latu. Vienkāršotas ES fondu apguves procedūras un būtiski paātrināta līdzekļu apguve. 2010.gadā ES fondu finansējuma saņēmējiem izmaksāti 454 miljoni latu, kas ievērojami pārsniedz iepriekšējo gadu rādītājus.
10. APTURĒTS BEZDARBA PIEAUGUMS, VEICINOT JAUNU DARBAVIETU VEIDOŠANU:
Atgūstot starptautisko finanšu tirgus uzticību. 2009. un it īpaši 2010.gadā atjaunojās ārvalstu investīciju ieplūde Latvijā, kā arī vietējo uz ražošanu un eksportu orientēto uzņēmumu aktivitātes, veicinot jaunu darba vietu veidošanos. Kopš 2010.gada marta, kad tika reģistrēts visaugstākais reģistrētā bezdarba līmenis – 17,3%, ik mēnesi šis rādītājs turpina samazināties un 1.augustā bezdarbs Latvijā samazinājās līdz 12,1%.
11. PAREX BANKAS RESTRUKTURIZĀCIJA, BANKAS CITADELE PĀRDOŠANAS UZSĀKŠANA:
Īstenojot Parex bankas restrukturizācijas plānu, 2010.gada 1.augustā darbu uzsāka jauna banka Citadele, kas pārņēma Parex bankas klientus,noguldījumus, produktus un perspektīvās saistības. Pirmā gada laikā “Citadele” valstij pirms termiņa atmaksājusi noguldījumus 63,9 miljonu eiro apmērā, banka turpina izstrādāt jaunus produktus un piesaistīt jaunus klientus, kā arī aizvien turpina uzlaboties bankas pelnītspēja.Valdībā apstiprināta bankas “Citadele” pārdošanas stratēģija un uzsākts aktīvs darbs investora piesaistei. Savukārt Parex banka, neprasot papildus ieguldījumus no valsts puses, šī gada 3.maijā atmaksāja sindicētā kredīta pēdējo maksājumu 164 miljonu latu apmērā un turpina īstenot tai uzticētos uzdevumus, atgūstot valsts ieguldītos līdzekļus.
0
ilmisimo > buchamona 13.08.2011. 16.33
Par Sprūžu – viedokļa nav, tā pat kā par Dombrovski viņa premjerēšanas sākumā.
———————-
Ilgi nebūs jāgaida- tas viedoklis.
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=323971:lzatlera-partija–labk-jumta-konstrukcijar&catid=95:intervijas&Itemid=113
0
andris902 > buchamona 14.08.2011. 18.19
4. IR PABEIGTA STARPTAUTISKĀS FINANŠU PALĪDZĪBAS PROGRAMMA:
No 7,5 miljardiem eiro, kas Latvijai ir pieejami starptautiskās finanšu palīdzības programmas ietvaros, Latvija no Eiropas Komisijas un SVF ir saņēmusi nedaudz vairāk kā pusi, jeb 4,36 miljardus eiro. Plānots, ka vairāk līdzekļu aizņemties nebūs nepieciešams un starptautiskā finanšu palīdzības programma tiks pabeigta šī gada decembrī.
5. SAMAZINĀTA BIROKRĀTIJA, KAS TRAUCĒJA UZŅĒMĒJDARBĪBAI:
Atvieglota uzņēmumu izveidošanas kārtība, kā arī nodokļu aprēķināšana un atskaišu sagatavošana. Uzņēmumu iespējams dibināt vienas dienas laikā, tā pamatkapitālā ieguldot 1 latu vai vairāk. Tādējādi sekmēta vairāk nekā 6000 mikro un mazo uzņēmumu izveide, kā arī 1200 amatnieku un dažādu pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanos. Tāpat dažādās jomās par trešdaļu samazināts nepieciešamais pārbaužu, atļauju un izziņu skaits, kā arī to izsniegšanas termiņi.
6. IEVIESTI ELEKTRONISKIE PAKALPOJUMI UZŅĒMĒJIEM, ZEMNIEKIEM UN IEDZĪVOTĀJIEM:
Būtiski palielināts elektronisko dokumentu skaits un to izmantošanas joma, īpaši atbalstot un veicot e-pakalpojumu attīstību, iedzīvotājiem pieejamas aizvien vairāk iespējas nosūtīt iesniegumus, saņemt atļaujas un citus dokumentus attālināti, bez tiešas institūcijas līdzdalības. Tāpat tiek novērstas situācijas, kad iedzīvotājiem valsts iestādēs tiek prasīts iesniegt dokumentus, kas valstij jau ir pieejami tās reģistros. Lauksaimnieki ar interneta starpniecību var pieteikties uz 19 atbalsta veidiem, un bieži vien jāiesniedz tikai 1 – 2 papildus dokumenti iepriekš prasīto ap 10 dokumentu vietā. Tāpat uzņēmumu iespējams nodibināt tikai elektroniski trīs darba dienās, kas būtiski samazina izmaksas un rada iespējas reģionu uzņēmējiem strādāt efektīvāk.
7. VEIKTA VĒRIENĪGA ĒNU EKONOMIKAS APKAROŠANA:
2010.gada 20.aprīlī tika apstiprināts Ēnu ekonomikas apkarošanas plāns un pašlaik jau izpildīta vairāk nekā puse no 60 plānā paredzētajiem pasākumiem, kas nesuši reālus rezultātus, par ko liecina nodokļu iekasēšanas rādītāji. Pateicoties ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātiem 2012.gadā nepieciešamie valsts budžeta konsolidācijas apjomi būs krietni mazāki par iepriekš prognozētajiem. Šī joprojām saglabājas kā prioritāte, jo tikai nodrošinot godīgu konkurenci iespējams veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi un investīciju ieplūšanu Latvijā, veidojot jaunas darba vietas.
0
andris902 > buchamona 14.08.2011. 18.18
…Kurmīt…ja esi pamanījis – ir svētdiena un darbaļauži to izmanto, lai krātu spēkus darba nedēļai…bet Tev jau, laikam, katra diena – brīvdiena!…:))
…labi!…pa punktiem:
1. IR PĀRVARĒTA FINANŠU KRĪZE UN VALSTS ATGRIEZUSIES PIE POZITĪVAS IZAUGSMES:
Divu gadu laikā kopš 2009.gada pavasara izdevies novērst valsts maksātnespēju, atgūt starptautisko finanšu tirgu uzticību, pārvarēt ekonomiskās krīzes smagāko punktu un panākt valsts finanšu un ekonomikas stabilizēšanos. Pašlaik Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās jau sesto cetuksni pēc kārtas. 2011.gadā plānotais Latvijas IKP pieaugums ir 3,4 – 4%, bet 2012. un 2013.gadā – 4% apmērā. Eiropā un citur pasaulē Latviju ar atzinību min kā pozitīvu piemēru mērķtiecīgai un efektīvai krīzes pārvarēšanai.
Jau šobrīd ir redzams, ka 2011.gadā IKP pārsniegs 4% robežu.
2. LATVIJA ATGRIEZUSIES STARPTAUTISKAJOS FINANŠU TIRGOS:
2011.gada jūnijā Latvija veiksmīgi atgriezās starptautiskajos finanšu tirgos, veicot valsts obligāciju emisiju 500 miljonu dolāru apmērā ar gada procentu likmi 5,25%, kas ir zemāka nekā pirms krīzes, kad 2008.gada martā Latvija emitēja obligācijas ar 5,5% likmi. Līdz ar to Latvija ir pierādījusi starptautiskajiem aizdevējiem un pārējai finanšu sabiedrībai, ka tā SPĒJ PATI FINANSĒT SAVAS VAJADZĪBAS, un atguvusi savu ekonomisko patstāvību. Paredzams, ka tas būs pozitīvs signāls ārvalstu investīciju pieplūdumam, radot jaunas darba vietas.
3. IR MAINĪTA EKONOMIKAS STRUKTŪRA, UZSVARU LIEKOT UZ RAŽOŠANU UN EKSPORTU:
Krīzes laikā īstenojot mērķtiecīgu uzņēmēju atbalsta programmu, ir izdevies reformēt Latvijas ekonomikas struktūru, veidojot to ilgtspējīgāku. Ražošanas apjomi 2010.gadā pieauga par 13%, bet 2011.gada 1.ceturksnī – par 14%, bet eksporta apjomi 2010.gadā palielinājās par 29,5%, bet 2011.gada 1.ceturksnī – pat par 41%. Nevis nekustamā īpašuma vai kādi citi burbuļi, bet tieši ražošana un eksports pašlaik ir kļuvuši par Latvijas ekonomikas dzinējspēkiem, kas nodrošina valsts ekonomikas izaugsmi.
Ir ielikts nepieciešamais pamats darbam pie valsts konkurētspējas kāpināšanas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes.
Kopējais eksporta apjoms:
2009.gada marts – 278, 6 miljoni latu,
2010.gada marts – 377,8 miljoni latu,
2011.gada marts – 524,5 miljoni latu.
0
andris902 > buchamona 13.08.2011. 22.04
….jā, laikam prasās pēc uzskaitījuma:
-IR pārvarēta finašu krīze un vaksts atgriezusies pie pozitīvas izaugsmes;
-Latvija atgriezusies starptautiskajos finanšu tirgos;
-IR mainīta ekonomikas struktūra, uzsvaru liekot uz ražošanu un eksportu;
-Ir pabeigta starptautiskā finanšu palīdzības programma;
-Samazināta birokrātija, kas traucēja uzņēmējdarbībai;
-Ieviesti elektroniskie pakalpojumi uzņēmējiem, zemniekiem un iedzīvotājiem;
-Veikta vērienīga enu ekonomikas apkarošana;
-Veicināta starptautiskā tirdzniecība ar Latviju;
-Nodrošināta finanšu līdzekļu pieejamība uzņēmējiem;
-Apturēts bezdarba pieaugums, veicinot jaunu darba vietu veidošanu;
-Parex bankas restrukturizācija, bankas Citadele pārdošanas uzsākšana….
…visam minētajam apakšā ir cipari…un pamatoti…
0
buchamona > buchamona 13.08.2011. 20.30
Kādas tad ir tās Dombrovska premjerēšanas sekas? :))))
0
buchamona > buchamona 13.08.2011. 15.37
klusais..Par Sprūdžu vienkārši nav pietiekamas info…+++ Tu jau šajos dažos vārdos pateici visu, ko vien ir iespējams pateikt šajā sakarā. Pārējais viss – ko te komentētāji mēģinātu likt klāt, apspriežot Sprūdžu – tāda patenkošana vien sanāktu :))
0
garausiitis > buchamona 13.08.2011. 15.28
rinķī apkārt – savulaik ,kad vēl 2002 gadā jautāju , kas raksturo Dombrovski , man kompetents cilvēks atbildēja – tā ir beigta Fizmatu fakultāte ar izcilību un Latvijā tādu nav daudz….
0
Ilona Auziņa 13.08.2011. 13.43
Manuprāt sāk veidoties laba valsts pārvaldes komanda, ja tikai atkal “gudrīši” visu nesabojās, lielā skaitā nobalsojot par ZZS un hūti, bet aklie kuri neredz kas notiek Rīgā, par SC. Es gan ceru ka sitienus atceras katrs, pretstatā vārdos teiktajam. Bet pagājušo ziemu daudzi rīdzinieki smagi “norāvās” no sniega piegāztajām ielām un arī tagad daudzi ir spiesti lauzt savas mašīnas, braucot cauri mežiem, lai apbrauktu to “zelta tilta” nepabeigto galu, bēgot no Bauskas ielas “korķiem”.
0
Anna Gaigule 13.08.2011. 15.56
Neapgalvoju, ka Edmundu Sprūdžu pazīstu labi, bet vairākkārt tikušies un sarunājušies esam. Viņš nenoliedzami ir aktīvs un spējīgs, diemžēl viņam parādās karjerista un “es par tiem, kas uzvar” iezīmes. (Pat normējot to ar “otra acī skabargu redz, savā baļķi neredz” efektu.)
Pirms virzīt Sprūdža kungu par premjerministru, viņam būtu jāiztur pārbaude zemākā rangā.
12
0
0
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+6
-3
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+9
-3
Atbildēt
+7
0
Atbildēt
+11
-3
Atbildēt
@ilmisimo > Anna Gaigule 13.08.2011. 18.08
..ir teiciens…
______________________________
Būsim politkorekti – ebrejs.
0
raimonds_bossltd > Anna Gaigule 14.08.2011. 18.40
to lama
Jebrejs, jau būs izcili korekti.
0
Pauls Puķītis > Anna Gaigule 13.08.2011. 20.29
un kā ar biedru Giļmanu (jevreju)?
0
ilmisimo > Anna Gaigule 14.08.2011. 11.17
un kā ar biedru Giļmanu?
———————————-
Vai ta viš nav Arafata aģents?
0
Pauls Puķītis > Anna Gaigule 13.08.2011. 17.53
Tad tāpēc ir teiciens- kā žīds no krusta mūk?
0
ilmisimo > Anna Gaigule 13.08.2011. 19.55
Blaumanis ir jāciena…
_____________________________
Neapšaubāmi.
Vulfsons arīdzan.
0
Pauls Puķītis > Anna Gaigule 13.08.2011. 18.30
Blaumanis ir jāciena katram kārtīgam Latvijas pilsonim.
0
Pauls Puķītis > Anna Gaigule 13.08.2011. 16.49
…ar tiem mīnusiņu licējiem ir tāpat kā ar Anniņu un Pēterīti dārziņā…ja teiksi, lai neraud – spiegs vēl skaļāk…:)
0
ilmisimo > Anna Gaigule 13.08.2011. 17.40
..ar tiem mīnusiņu licējiem..
__________________________________
Gribat plusus? Uzmanīgi:: pluss ir krusta forma+, + tātad templieši, templieši, tātad Breiviks ar Beringu. Un publiskais tēls jau apšmucēts.
0
kreëstliv > Anna Gaigule 13.08.2011. 16.45
Tieši tā – lai parāda sevi zemākā rangā sākumā (un ne sapņos par Cīrihes ezeru :) – šāda prasība kā būtu normāla visās attīstītās valstīs.
Bet mīnusiņu licejiem – varbūt ir varētu ieviest opciju, ja liek mīnusus, tad jāpamato, būtu interesantāka diskusija.
Ak jā – un būtu jāizkļauj no latviešu valodas leksikas vārds “uzkalpoties”.
0
ilmisimo > Anna Gaigule 13.08.2011. 16.56
un būtu jāizkļauj no latviešu valodas leksikas vārds “uzkalpoties”
____________________________________
Un jāiekļauj “”izkļaut”!
0
garausiitis > Anna Gaigule 13.08.2011. 15.57
Re,re …. un bail,ka tajā ZRP būs pietiekami daudz tādu
0