”Rīgas ūdens” neiesaka dzert ūdeni no akām un urbumiem Mārupē
Pirmdien ņemtajos ūdens paraugos no lokālajām ūdensapgādes sistēmām Mārupītes krastos ķīmisko piesārņojumu SIA “Rīgas ūdens” speciālisti nav konstatējuši, informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālists Arturs Mucenieks. Tomēr speciālisti joprojām neiesaka dzert ūdeni, kas ņemts no akām, spicēm un urbumiem Mārupē, jo gruntsūdeņu ķīmiskais piesārņojums var tikt konstatēts arī pēc ilgāka laikā perioda, vēsta aģentūra LETA.
Līdz šim “Rīgas ūdens” laboratorijā veiktas analīzes diviem ūdens paraugiem, kurus iesnieguši Mārupes iedzīvotāji. Tie iesniegti pirmdien, aptuveni vienu diennakti pēc katastrofas, kad piesārņojums, iespējams, dziļākus zemes slāņus vēl nebija sasniedzis. “Noteikti nevar teikt, ka ūdeni lietot ir droši. Piesārņojums cauri dažādiem zemes slāņiem var sūkties ilgi, it īpaši strauji tas var notikt lietus laikā,” brīdina Mucenieks.
Līdz šim iedzīvotāji “Rīgas ūdenim” lūguši vērtēt ap 10 ūdens paraugus, no tiem divos gadījumos zināmi pirmie rezultāti, kas piesārņojumu neapstiprina. Mārupes iedzīvotāji turpina nest ūdens paraugus no lokālajām ūdensapgādes sistēmām un tuvākajā laikā uzņēmuma rīcībā būs jauni analīžu rezultāti no citām Mārupes vietām.
“Rīgas ūdens” uzstādīja divus brīvkrānus Codes un Pampāļu, kā arī O.Vācieša un Kantora ielu krustojumā. Šo ūdeni var droši dzert un izmantot pārtikas pagatavošanā, jo ūdens tajos nonāk no Rīgas centralizētas ūdensapgādes sistēmas. Brīvkrāni Mārupītes apkaimes iedzīvotājiem būs pieejami tik ilgi, kamēr speciālisti būs pilnīgi pārliecināti, ka ķīmiskā piesārņojuma draudi lokālajās ūdensapgādes sistēmās vairs nepastāv un ūdeni no akām, spicēm un urbumiem var droši lietot uzturā.
Par piesārņojumu, ko Mārupītē radījis ugunsgrēks ķīmisko vielu noliktavā, sacelta nepamatoti liela ažiotāža, LNT raidījumā “900 sekundes” trešdien sacīja Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs. Pēc pašvaldības vadītāja teiktā, piesārņojuma apdraudētā teritorija ir 30 metri uz abām pusēm no novagdrāvjiem Unnes un Vārpu ielās Mārupē. Izmaiņām dzeramā ūdens sastāvā nevajadzētu būt, jo piesārņojums gruntī neiet, novadgrāvji pilda savas funkcijas. Piesārņoto novadgrāvju tuvumā esošo māju iedzīvotāji ir informēti par iespējām saņemt dzeramo ūdeni, brīdināti par piesārņojumu un aicināti neizmantot novadgrāvjos esošo ūdeni dārzu laistīšanai, stāstīja pašvaldības vadītājs.
Bojārs noliedza Rīgas domes priekšsēdētāja Andra Amerika pausto, ka Mārupes pašvaldībai būtu jāuzņemas atbildība par ekoloģisko katastrofu Mārupītē. Uz jautājumu, vai Mārupes novada dome segs videi nodarītos zaudējumus, ko Ameriks pašlaik aprēķinājis ap 100 000 latu, Bojārs sacīja, ka “pie lielas ažiotāžas var pateikt arī, ka tie ir 500 tūkstoši un miljons”.
“Mārupes novada dome nav vainīga pie šīs situācijas, neviens no darbiniekiem nav vainojams,” sacīja Bojārs un piebilda, ka degušais objekts uzbūvēts atbilstoši visām prasībām. Viņaprāt, pēc šī negadījuma būtu jāpārvērtē Eiropas fondu līdzekļu sadalījums vides sakārtošanai pašvaldībām.
Mārupes novada pašvaldība otrdien tikās gan ar Vides dienesta speciālistiem, gan specializēto piesārņojuma savākšanas uzņēmumu “Eko osta”, lai novērtētu situāciju un lemtu par turpmāko rīcību. Paņemti ūdens paraugi no urbumiem, kuru analīžu rezultāti būšot zināmi nākamnedēļ. Pašvaldība plāno sadarboties ar ģeologiem, lai izpētītu gruntsūdeņu plūsmu, virzienu, zemes slāņus un iespējamo infiltrāciju.
Jau ziņots, ka pagājušās sestdienas naktī Mārupē noliktavu un biznesa ēku kompleksā “Baltais vējš” izcēlās ugunsgrēks medicīnisko preču noliktavā, no kurienes liesmas pārmetās uz “Ecolab” noliktavu ar profesionālo sadzīves ķīmiju – mazgāšanas, dezinfekcijas līdzekļiem un medicīnā izmantotām vielām. Ugunsgrēka laikā kaitīgās vielas kopā ar dzēšanā izmantotu ūdeni ieplūdušas lietus kolektorā, pēc tam grāvī, Mārupītē un Māras dīķī, iznīcinot dzīvo radību ūdenī.
Komentāri (27)