Latvijā ir divu veidu krievi. Vieni kā monolīts iedomu tēls dzīvo politiķu runās, simpatizē ja ne Staļinam, tad Putinam noteikti un ienīst latviešus. Otri – īsti, dzīvi krievi. Dažādi. Gan PSRS ziedu laikos iebraukuši strādnieki, gan vecticībnieki ar 300 gadu senām saknēm. Tādi, kas sūta bērnus latviešu skolā, un tādi, kas izņem Krievijas pasi. Vai viņus apvienos dažu radikāļu ideja pieprasīt krievu valodai otrās valsts valodas statusu Latvijā?
Viņas dēls savā kāzu dienā lika puķes pie Brīvības pieminekļa, bet katru gadu 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā svin nacisma sakāvi. 50.gadu beigās viņas māte ieprecējās Latvijā un burtiski iemīlējās Rīgā. Viņai pašai pietrūkst latviešu valodas ikreiz, kad aizbrauc ciemos uz Krieviju.
Viņa ir Jeļena Matjakubova, privātās vidusskolas Sigma vadītāja. «Man nekad nav bijis jautājuma, kas es esmu. Esmu krieviete un, lietojot Raiņa piedāvāto jēdzienu, latvijiete, un šīs abas manas identitātes nav atdalāmas viena no otras.» Jeļena vada Latvijas Krievu kultūras biedrību, vienu no senākajām Latvijas krievu veidotajām sabiedriskajām organizācijām, kuru kopskaits ir lēšams ap simtu.
Pēc Jeļenas domām, Latvijas krievi vienmēr bijuši «īpašs tipāžs», atšķirīgi no Krievijas krieviem – patstāvīgi domājoši un neatkarīgāki no varas, liberālāki, uzņēmīgāki. Šī atšķirība aizsākusies jau cara laikos, vēlāk nostiprinājusies starpkaru neatkarīgajā Latvijā un lielā mērā saglabājās arī padomju periodā, jo no citām PSRS republikām atbraukušie rēķinājušies ar vietējo krievu raksturu un paradumiem. Svarīga nozīme šā īpašā rakstura veidošanā bijusi arī vecticībnieku kopienai, kas sāka ieceļot Latvijā jau 17.gadsimta beigās, kad Krievijā pret viņiem izvērsa nežēlīgas represijas. Toreiz vairākums vecticībnieku apmetās Latgalē, un arī tagad pārsvarā dzīvo tur. Kopiena joprojām ir vērā ņemama, vecticībnieki ir ceturtā lielākā Latvijas reliģiskā konfesija, un, pēc Reliģisko lietu pārvaldes datiem, viņu dievkalpojumus pašlaik apmeklē aptuveni 70 tūkstoši cilvēku. Arī Jeļena ir vecticībniece.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.