SM grozījumi paredz, ka riteņbraucēji regulējamos krustojumus varēs šķērsot braukšus
Satiksmes ministrija (SM) un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) izstrādājusi grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos, kas pilnveidos regulējumu attiecībā uz velosipēdu vadītājiem, informējusi SM pārstāve Ilze Eida.
Grozījumos iecerēts atļaut velosipēdistiem šķērsot regulējamas gājēju pārejas braukšus, bet tādā ātrumā, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Pašlaik Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka velosipēdu vadītāji “zebru” drīkst šķērsot tikai ejot kājām. Braukšus šķērsot neregulējamas gājēju pārejas nedrīkstēs (tas nav atļauts arī pašlaik). Ja šādi grozījumi noteikumos tiks pieņemti, norma par gājēju pāreju šķērsošanu gājēju pārvietošanās ātrumā attieksies arī uz personām, kas pārvietojas ar skrituļslidām, skrituļdēļiem u.tml. sporta vai atpūtas inventāru.
Noteikumos būs paredzēts arī, ka velosipēdu vadītājiem, braucot pa ietvi, jāpārvietojas tādā ātrumā, kas neapdraud satiksmes drošību.
Velosipēdu vadītāju redzamību plānots palielināt, noteikumos pievienojot normu, ka, braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, riteņbraucējam jābūt tērptam apģērbā ar gaismu atstarojošiem elementiem. Pašlaik noteiktas prasības tikai velosipēda redzamībai.
Ja valdība atbalstīs grozījumus, turpmāk ar velosipēdu varēs pārvadāt pasažierus, taču tikai tādā gadījumā, ja šis transportlīdzeklis būs izgatavots speciāli tādam nolūkam. Tādējādi atrisinātos jautājums par tā sauktajām velorikšām, kas vasaras sezonā kā pārvietošanās līdzeklis lielākoties tiek izmantots Rīgā. Šādu velosipēdu lietošanas nosacījumi un kustības maršruti būtu jānosaka attiecīgajai pašvaldībai.
Plānots, ka specializētie tūrisma transportlīdzekļi nākotnē varētu braukt ne tikai pa ielu, bet arī pa gājēju ceļu, velosipēdu ceļu, kā arī gājēju un velosipēdu ceļu, izņemot ietves.
Ar grozījumiem tiks noteikts arī jauns pienākums gājējiem – ne tikai ārpus apdzīvotām vietām jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam, bet tas būs jādara arī apdzīvotās vietās neapgaismotos ceļa posmos.
Šie grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos izsludināti 19.maija Valsts sekretāru sanāksmē. Lai tie stātos spēkā, vēl jāgūst valdības atbalsts. Ar visu noteikumu grozījumu tekstu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.
Komentāri (14)
mxblack 19.05.2011. 12.58
Kurā CSN punktā ir noteikts ka velosipēds ir jāstumj pie rokas? Nevienā. To zemtekstā ir jāsaprot katram pašam, kurš lieto divriteni. Vai tā raksta noteikumus? Tāpat tie biežie Zivtiņa izteikumi par to vienu metru no ceļa nomales, kurā divritenim ir jāiekļaujas. CSN gan ir teikts, ka velosipēdam ir jābrauc pēc iespējas tuvāk ceļa labajai malai. Iznāk ka Ceļu policisti paši nelasa CSN, bet tos māca citiem nepareizi. Visi likumi taču ir jāsaprot burtiski, te nav vietas interpretācijām, kā pie mums Latvijā.Attiecībā uz nergulējamām gājēju pārejām no savas daudzu gadu ilgās velosipēdista pieredzes varu teikt, ka ne jau ir jāaizliedz tās pārbraukt, bet ir jāliek pārliecināties par tuvojošos trandsporta vēlēšanos palaist vai nē un viss. Es vienmēr pirms pārejām apstājos tā, lai vadītājs saprastu ka es grasos to šķērsot un gaidu ko tas darīs. Ja viņš reāli redzami samazina ātrumu un apstājas, es droši braucu tai pāri, ja nē, gaidu kad mani palaidīs. Autobraucējiem labāk patīk braucoši, bet saprātīgi velosipēdisti, ne stulbi stūmēji, kuri neko sev apkārt neredz un nedomā vispār. Te ir jābūt sadarbībai un CSN to ir jāatbalsta, ne to jātraucē. Bet stulbus pašnāvniekus neglābas ne Zivtiņš, ne CSN. Pa ietvēm braukt es kategoriski izvairos, jo CSN šeit nostāda riteņbraucēju ļoti bīstamā lomā. Šeit pie jebkuras nelaimes, gan ar no vārtiem pēkšņi izbraukušu auto, gan saskarsmē ar nedisciplinētu gājēju, vainīgs būs velosipēdists un maksās viņš, ja protams nenositīsies. Ietves es izmantoju tikai galējas nepieciešamības gadījumos.
0
Dzintra Zemîte 19.05.2011. 14.20
Grozījumi ir ņirgāšanās par riteņbraucējiem, kas samazinās satiksmes drošību uz ceļiem. Būtu jādomā par velosipēdistu tiesībām, un autovadītāju atbildību, nevis “jāspārda gulošais”, kā labās miliču tradīcijās pieņemts. Attiecīgie grozījumi kopsakarā ar CSN esošo 227.p. vairumā gadījumu faktiski atbrīvo autobraucējus no civiltiesiskās un, iespējams, arī no administratīvās atbildības, ja gadīsies notriekt velosipēdistu, jo ir pilnīgi skaidrs, ka 99 % gadījumu velosipēdisti šos absurdos notikumus neievēros (vēl trūka, ka pie riteņa vajag divus metrus garu karodziņu, vai sarkanu ķiveri ar pāva spalvu). CSDD ar šim grozījumiem pēc būtības nostiprina velosipēdistu beztiesību un vēl vairāk legalizē autobraucēju patvaļu. Nav saprotams CSDD vēlme ar MK palīdzību, izmantojot CSN, šādā bezkaunīgā veidā diskriminēt velosipēdistus, uzveļot tiem visu atbildību, lai gan CS likums nosaka gluži pretējo. Spilgts piemērs ir jau esošais 227.pkts. CSN. CSL nosaka, ka visiem satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības (19.(4)). Savukārt CSN pretēji likumam nosaka, ka velosipēdisti ir „peramie zēni” – 227.pkts. nosaka, ka par drošību, šķērsojot jebkuru citu transportlīdzekļu trajektoriju, atbildīgs velosipēdists. (Prasta velosipēdistu diskriminācija).
Otra problēma – kāpēc tad daļa riteņbraucēji brauc pa ietvēm? Varu apgaismot centīgo CSDD, ka velosipēdistus braukt pa ietvēm piespiež neaptēsti un bezkaunīgi autobraucēji (īpaši sabiedriskā transporta vadītāji), par kuriem CSDD un poliči neliekas ne zinis. Šo problēmu risinot varētu novērt krietnu skaitu negadījumu un nebūtu kārtējo reizi jāsmērē papīrs ar infantiliem grozījumiem.
Treškārt, neskaidrs ir velosipēdistu celiņa status, jo lasot CSN 226.p. sanāk, ka drošāk braukt par brauktuvi, jo saskaņa ar šo normu sanāk, ka izbraucot no pagalma, autovadītājam ir priekšroka, bet velosipēdistam jādod ceļš, kas nopietni var apdraudēt satiksmes drošību.
Visbeidzot, nav skaidrs, kur tie gudrīši izpīpējuši, ka pa gājēju pārejām velosipēdi ir jāstumj, īpaši krustojumus, manuprāt, CSN 138.p. skaidri nosaka, ka nogriežoties krustojumā, autobraucējam ir jādod ceļš gan gājējiem, gan velosipēdistiem (neatkarīgi no pārejas esamības).
0
agris_kveders 19.05.2011. 12.37
Patiesībā šeit nekā daudz pozitīva velosipēdistiem nav, galvenokārt tikai papildus ierobežojumi un pienākumi, kā arī precizējumi likuma pantos, lai apdrošinātāji un citas iestādes var neizmaksāt cietušajiem kompensācijas, jo, redz, nebija spieķos dzelteno atstarotāju.
0