Nacionālā apvienība nevēlas sekmēt “Jansona koalīcijas” plānu ievēlēt citu prezidentu
Pretēji publiski paustajai kritikai par Valsts prezidenta Valda Zatlera līdzšinējo veikumu opozīcijā esošā nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK pēc Zatlera iztaujāšanas nolēmusi atbalstīt viņa pārvēlēšanu amatā, pēc tikšanās žurnālistiem paziņoja TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle un VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einars Cilinskis (VL).
Gan Zīle, gan Cilinskis pauda pārliecību, ka par Zatlera kandidatūru nobalsos visi septiņi frakcijas deputāti. Līdz ar to Zatlera pārvēlēšanu atbalsta 63 deputāti, ja pieņem, ka parlamentārieši balsos tā kā ir publiski apsolījuši – Zatleru atbalsta 33 “Vienotības” deputāti, 15 Zaļo un Zemnieku savienības tautas kalpi, 8 apvienības “Par labu Latviju” politiķi un vēl 7 VL-TB/LNNK deputāti. “Ja mēs kaut ko sakām, tad tā arī darām,” paziņoja Zīle, norādot, ka līdz ar šo lēmumu Zatlera pārvēlēšanai pietiktu pat, ja no ZZS nobalsotu tikai trīs.
“Vislatvieši” un viņu vecākie brāļi šādu lēmumu pieņēmuši ne vien tādēļ, ka daudzos jautājumos ar Zatleru domas sakrītot, bet arī tādēļ, ka apvienība nav vēlējusies kāda sliktāka kandidāta nonākšanu šajā amatā. “Neatbalstot Zatleru, mēs tiešā veidā atbalstam “kaķi maisā”, kandidatūru, kuru, visticamāk, virzītu tā dēvētā tiesībsarga ievēlēšanas koalīcija, “ Ir.lv skaidroja VL līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers, noslēdzot tikšanos ar Saeimas frakcijām, žurnālistiem ceturtdien pauda pārliecību, ka viņa kandidatūrai būs atbalsts Saeimā. “Šāda pārliecība man ir un arī būs, “ sacīja Zatlers. Uz jautājumu, kādi ir viņa secinājumi pēc šīm tikšanās reizēm (VL-TB/LNNK ceturtdien bija pēdējā), Zatlers atbildēja: “Šis parlaments ir kvalitatīvs un pusgada laikā ir iemācījies strādāt. Ļoti maz bija, teiksim tā, tukša saruna. Visas sarunas bija piepildītas un ar rūpēm par valsti.”
Lai prezidentu apstiprinātu amatā, nepieciešama 51 balss. Savu lēmumu vēl nav paziņojusi apvienība “Saskaņas centrs”, lēmumu nav pieņēmuši arī septiņi ZZS deputāti.
Jau vēstīts, ka kandidātus Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas deputāti var pieteikt no 19. līdz 24.maijam, bet vēlēšanas, iespējams, varētu notikt 2.jūnijā. Zatlers līdz šim ir vienīgā kandidatūra, par kuras virzīšanu oficiāli paziņojuši deputāti.
Komentāri (24)
oskaar 13.05.2011. 01.22
Visa šī Zatlera pārievēlēšanas epopeja sāk izskatīties tāda pakropla.
Vieni kaut ko sola, citi itkā nesola, vēl citi (SC) tā kā itkā dod kaut kādus mājienus- ko gaida no Zatlera- t.i.- pie kādiem varaskrēsliem gribētu tikt, ja viņu atbalstīs…
Bet nekādu- kaut vai pat liekulīgi tukšu- izteicienu par to, ka Zatlers (vai kāds cits) prezidenta krēslā mums ir vajadzīgs tādēļ, lai Latvija sasniegtu to, to un vēl šito!!!
Kam vispār mums Prezidents? Lai laika gaitā atbrīvotos no viņu iecēlušās “mafijas” tīkliem un sāktu rīkoties patstāvīgi?- kaut arī neko kardināli valstī mainīt viņš nevar? Vai arī, kā tagad varbūt izgadīsies- lai izdabājot viņa iecēlājiem pēc pašreizējās valdības krišanas nominētu kādu jaunu MP kandidātu?
Varbūt prātīgi būtu pārkārtot konstitūciju tā, ka mums vairs nekāda Valsts prezidenta nebūtu? Pietiktu ar MP, kuru Saeima ievēlētu ar vienkāršu balsu vairākumu.
0
oskaar 13.05.2011. 01.22
Visa šī Zatlera pārievēlēšanas epopeja sāk izskatīties tāda pakropla.
Vieni kaut ko sola, citi itkā nesola, vēl citi (SC) tā kā itkā dod kaut kādus mājienus- ko gaida no Zatlera- t.i.- pie kādiem varaskrēsliem gribētu tikt, ja viņu atbalstīs…
Bet nekādu- kaut vai pat liekulīgi tukšu- izteicienu par to, ka Zatlers (vai kāds cits) prezidenta krēslā mums ir vajadzīgs tādēļ, lai Latvija sasniegtu to, to un vēl šito!!!
Kam vispār mums Prezidents? Lai laika gaitā atbrīvotos no viņu iecēlušās “mafijas” tīkliem un sāktu rīkoties patstāvīgi?- kaut arī neko kardināli valstī mainīt viņš nevar? Vai arī, kā tagad varbūt izgadīsies- lai izdabājot viņa iecēlājiem pēc pašreizējās valdības krišanas nominētu kādu jaunu MP kandidātu?
Varbūt prātīgi būtu pārkārtot konstitūciju tā, ka mums vairs nekāda Valsts prezidenta nebūtu? Pietiktu ar MP, kuru Saeima ievēlētu ar vienkāršu balsu vairākumu.
0
buchamona 12.05.2011. 19.29
VL/LNNK nobalsoja pret Dombrovska valdības budžetu, kopā ar SC rīko referendumu par pabalstu griestiem – trešo, lielo politisko kļūdu VL vnk nevar atļauties. Labi, ka saprata
3
+5
-6
Atbildēt
+9
-2
Atbildēt
+12
-3
Atbildēt
@buchamona > buchamona 12.05.2011. 20.07
Kalvis Apsītis – Nevaru pamatot, kādēļ konsolidācijas priekšlikumi netika pieņemti, neesmu mēģinājis to saprast, nav mans lauciņš. Bet zinu to, ka balsojums pret budžetu ir reizē balsojums arī pret esošo valdību. Vai šie priekšlikumi bija to vērti, lai to dēļ mēģinātu nomest Dombrovski, vai vismaz vājinātu viņa pozicijas? Jeb tas bija balsojums ar domu, ka tik un tā tas budžets tiks pieņemts arī bez mūsu balsīm? :) Un ja tā, tad, kā ir jāvērtē šāds “piegājiens” problēmai? Man tas izskatās vismaz puiciski
0
lebronj2356 > buchamona 12.05.2011. 20.00
Piekrītu Kalvim, NA priekšlikumus dažbrīd aiz smukiem vārdiem, dažbrīd vēl vienkārši izsvieda ārā un darīja pa savam – kādēļ tad NA atbalstīt tādu budžetu, lai koalīcija arī uzņemas atbildību par saviem darbiem ! Sevišķi ņemot vērā cik nekvalitatīvi ir bijuši ”konsolidācijas” pasākumi…Pabalstu lemšanu referendumā neatbalstu – valstij nav jāaudzina pabalstu saņēmēji, bet gan jāļauj cilvēkam nopelnīt un dzīvot cienīgu dzīvi, pašlaik gan notiek otrādāk….
VL! kļūdās, tā ir taisnība, bet atbalstītāju loks viņiem ir stabīls un mēreni augošs, ko nevarētu teikt par Vienotību, kurai, ja netiks galā ar dažiem šaubīgiem biedriem nākotnē draud kas līdzīgs TP vai Šleseram !
0
aivarstraidass > buchamona 12.05.2011. 19.51
Kādā ziņā balsošana pret budžetu gala lasījumā bija kļūda? Vai varat pamatot, kādēļ Nacionālās Apvienības konsolidēšanas priekšlikumi nevarēja tikt iekļauti, panākot kompromisu?
Referendums par pabalstu griestu atcelšanu, manuprāt, tiešām ir kļūda. Jo tas veicina nevienlīdzību pabalstu saņēmēju vidū. Un parakstu vākšana vai arī referendumi par jautājumiem, kuri vistiešākajā veidā saistīti ar budžetu un valsts ārējo parādu – tie runā pretī Satversmes 73.panta garam. (Ja Satversmes tēvi dzīvotu mūsdienās, tad viņi līdzās dzelzceļa un muitas tarifiem visticamāk būtu minējuši arī sociālos pabalstus – kurus NEVAR izlemt referenduma ceļā, jo tiem jāatbilst valsts budžeta iespējām).
0