Maijs vairāk nekā citi mēneši atgādina, kāds Latvijā ir pārvērtību potenciāls
Vienā dienā Rīga var izlēkt no ikdienas rāmjiem un pārvērsties. Ne jau līdz nepazīšanai, bet pietiekami, lai provocētu pārdomas. Pārsteiguma spēks slēpjas tieši tajā, ka zini – viss pēkšņi spilgtais ir blakus un sadzīvo arī ikdienā.
Pilsēta pārvēršas 4.maijā, kad smaidīgi cilvēki ar bērniem kukuragās atnāk uzdziedāt pie Brīvības pieminekļa, lai sajustu neatkarības prieku, kuru nevar iemācīties skolā. Un pārvēršas 9.maijā, kad veci un jauni sanāk pie Uzvaras monumenta, lai atdzīvinātu identitātes daļu, kas ir kā stingrs armatūras režģis visādi pārkrāsotam apmetumam. Pēkšņi ielās uzzied sarkanbaltsarkanie karodziņi, pēkšņi saplaukst oranžmelnās lentītes. Un kā jebkurš dzīvs zieds noziedot briedina sēklu un sēj sevi tālāk. Provocē nākamo pārvērtību.
Daži arī ikdienā atgādina par šo pārvērtību potenciālu, un vienu tādu šonedēļ intervējam – skandalozais žurnālists Andrejs Mamikins noraidījis Aināra Šlesera aicinājumu vadīt valsti un savās pārraidēs uz citādā iepazīšanu provocē gan krievus, gan latviešus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.