Iespējams, magnētiskās vētras, bet pilnmēness noteikti tas nav, un ziemas nogurdinātie, viegli ievainojamie cilvēki sāk spietot ap kultūras iestādēm, par saviem upuriem izvēloties tos, kas nevar no viņiem nekur aizmukt, piemēram, pārdevējas grāmatnīcās
Inteliģenta sieviete, tak jau grāmatu tuvumā atrodas, laipna, pat smaidīga. Tāda noteikti nesakliegs: «Ko jūs iedomājaties!» Vai vēl sliktāk: «Jūs esat traks!» Stāsts ir par kādas Kurzemes pilsētas grāmatnīcu, kurā strādā tieši šāds potenciālais upuris. Pēc upura gan dzīvespriecīgā rudmate izskatās vismazāk. Domās esmu viņu iedēvējusi par Žolī, lai arī zinu īsto vārdu.
Žolī ir pacietīga un grāmatnīcā nevienam stresu neuzdzen, liekot strauji pieņemt pirkt/nepirkt lēmumu, grāmatas drīkst apskatīt, pat palasīt turpat novietotajā zvilnī. Kuram tad ir tā nauda, lai nopirktu spuldzīti ar ekonomisko gaismu par ekonomisko cenu un vēl grāmatu, ko lasīt. Diena pagadījusies tāda blīva. Rīta pusē ieradies vietējās izcelsmes garīgais līderis, kas apdāvinājis pārdevēju ar ezotērisko izziņas literatūru, piesakot, ka viņas dvēsele vispārējā tumsībā tiks izglābta, tikai lai viņa izlasot šo grāmatu, tad vēl to un vēl kādu citu, ko viņš noteikti pagādās. Starp citu, par Žolī dvēseli šaubām nevajadzētu rasties. Tā vienmēr ir kopā ar viņu. Pēc ezotēriķa grāmatu tirgotāju piemeklēja kāda nesteidzīga sieviete, kas interesējās par medicīnisko uzziņu literatūru. Jā, enciklopēdijas ir. Mjā, diezgan dārgas. Vai drīkst paskatīties? Jā, lūdzu. Sievietei pētot enciklopēdiju, paiet kāds laiks, pārdevēja jau gandrīz piemirsusi viņas klātbūtni, kad piepeši kundze nostājas pie letes, noliek atvērtu enciklopēdiju priekšā un uzjautā, vai pārdevēja varot viņai palīdzēt. Pārdevēja vienmēr ir gatava palīdzēt. Un tad seko tas, kam nav iespējams palīdzēt. Sieviete parauj uz augšu savu jaku un aši jautā: «Vai šitie mani izsitumi ir tādi paši kā grāmatā?»
Pārdevējas darbadiena ar šo jautājumu beidzās. Ieteikt diagnostiķei vērsties pie ārsta gan laikam nebūtu nozīmes, jo pat tie, kuriem ir apdrošināšanas kartes, neapmeklē ārstus savlaicīgi. Cik tuvu neprātam var nonākt, ja grāmatnīcas pārdevēja/friziere/zobārste/personīgā masiere kļūst par samilzušu problēmu risinātājām? Varbūt sievietei kāds filmas Desperado fans ieteica vērsties grāmatnīcā pēc padoma. Man liekas, ka grāmata nav ātrā palīdzība, bet lēnā gan. Jo ārstē atbilstoši katra lasītprasmei un uztverei. Droši vien psihologam viss būtu skaidrs, bet manu pēdējo divu gadu izlasītās literatūras saraksta galvgalī ir ierindojies Dostojevskis. Man neliekas, ka viņš ir drūms. Manuprāt, tā ir gaiša un ļoti optimistiska literatūra. Tajā cilvēki lasa grāmatas vai raksta vēstules, kad ir skumji, tie sarunājas un sarunās atklājas, tie publicē slejas, kad grib kaut ko risināt. Mūsdienās, liekas, blogotāji ir tie, kuriem nav vienalga. Man šķiet, ka blogotāji visvairāk ir norūpējušies tieši par to, lai viņiem nebūtu vienalga.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.