Bankas un bardaks • IR.lv

Bankas un bardaks

6
Sanita Jemberga

Parex šefa vidējā mēneša samaksa ļauj Valsts prezidentu algot astoņus mēnešus, rāda ienākumu deklarācijas 

Izpētot, kuras amatpersonas pērn no valsts darbiem saņēmušas vislielākos ienākumus, ir divi secinājumi. Pirmkārt, vienotās valsts atalgojuma sistēmas ieviešana no saraksta augšgala ir izpurinājusi vadošos ierēdņus un valstij pilnībā piederošu lielo uzņēmumu vadītājus. Palikuši banku vadītāji un tie, kuru uzņēmumos ir privātie līdzīpašnieki. Nevar teikt, ka viņu algas obligāti ir pārmaksātas – Lattelecom algas, piemēram, izskatās adekvāti uz Lietuvas privātā telekomunikāciju uzņēmuma TEO fona, kur vidējā vadītāju alga ir ap 7000 latu. 

Otrs secinājums – vienotās atalgojuma sistēmas rezultāti ne vienmēr ir loģiski. Piemēram, Latvijas dzelzceļa šefa alga ir ierobežota līdz nedaudz vairāk kā 3000 latu, bet koncerna meitasuzņēmumus ierobežojumi neskar, un LDZ Cargo vadītājs mierīgi turpina pelnīt teju 5000 latu mēnesī. Savukārt premjera juridiskā padomniece, strādājot arī Ventspils brīvostas valdē, kopumā pelna vairāk par pašu premjeru. 

Ar uzņēmumu valžu locekļiem ir iestājies apburtais loks – personāla atlases kompānijas sūdzas, ka par ierobežoto atalgojumu nevar atrast pretendentus, bet sabiedrība negrib redzēt algu pieaugumu, jo kopš uzņēmumu padomju likvidēšanas daudzas valdes ir bezcerīgi politizētas un pieredze rāda, ka algu celšana uzņēmumos nav saistīta ar to darba rezultātiem. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu