Tā sanāca. Gadījās • IR.lv

Tā sanāca. Gadījās

6
Anna Balčuna nevēlas fotografēties, jo viņai vēl Ziepniekkalnā esot jādzīvo. Viņa maskējas aiz kaķenes Kaķerinas, kura māk uzrāpties pa kāju līdz plecam. Foto — Nora Krevņeva, F64
Ieva Alberte

Jeļenai Zeļenkevičai (29) un Annai Balčunai (78) ir kauns. Jeļenai par to, ka nesavaldījās un uzspļāva vecam cilvēkam, Annai – par to, ka Latvijā dzīvo nepieklājīgi krievi 

Vecmāmiņa Anna izpildījusies pēc pilnas programmas. Mazmeita Ligita nebija pārsteigta, kad draugi ieminējās, ka pie Brīvības pieminekļa 16.martā apspļaudītā sieviete ir dikti līdzīga Annai Balčunai. «Viņa mums ir kategoriska vienā jautājumā. Katru gadu iet uz leģionāru atceres dienu. Citādi viņa ir mīļa omīte, kura ļoti satraucas par tuvajiem,» stāsta mazmeita Ligita Bušinska. Viņa ir doktorante, strādā RTU sistēmu teorijas un projektēšanas katedrā. 

Tieši Ligita saņēma zvanu no policijas, kas meklēja Annu Balčunu. Līdz tam brīdim vecmāmiņa par notikušo nevienam nestāstīja. Negribēja satraukt. Apzinājās, ka ir līdzvainīga ķīviņā, kurā Jeļena Zeļenkeviča viņu nosauca par leģionāru fašisti, iesita un apspļaudīja. 

Tēti nošāva mežā
Tas, ka Balčuna ir šerpa, kļūst skaidrs, sastopot dzīvoklī Ziepniekkalnā. Skaļā balsī viņa izrīko savus piecus kaķus. «Šic!» Bail skatīties, kā no plaukta lejā tiks pelēcis Čārlijs, kurš no resnuma tusnī. Čārlijs piezemējas skaļi. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu