Velosipēdistiem šis pavasaris varētu būt drošāks • IR.lv

Velosipēdistiem šis pavasaris varētu būt drošāks

20
Foto: Andrius Ufartas, F64
Ilze Malaševska

Satiksmes ministrija plāno likvidēt “melnos punktus” un uzlabot drošību uz ceļa

Lai uzlabotu mazaizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju, velosipēdistu, motociklistu u.c. – drošību, Satiksmes Ministrija (SM) šogad satiksmes drošības uzlabošanai Rīgā ieguldīs 5,8 miljonus latu, no kuriem 4,9 segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), informēja SM pārstāve Ilze Eida.

Galvenais projektu mērķis ir uzlabot satiksmes drošību Rīgā, likvidējot “melnos punktus” jeb satiksmes drošībai bīstamās vietas un uzlabot satiksmes vadības un kontroles sistēmu – izvietot ceļa zīmes un luksoforus, kā arī pilnveidot to vadības un kontroles sistēmu, pārbūvēt krustojumus un veidot energoefektīvāku ielu apgaismošanu, ierīkot gājēju celiņus un gājēju pārejas.

Velosipēdisti pilsētas ielās nejūtas droši, liecina portālā “veloriga.lv” foruma sadaļā publicētie ieraksti. Velosipēdisti dalās savā pieredzē un pārdomās par satiksmes organizāciju un kultūru, rakstot, ka viņi nevar justies droši uz veloceliņiem, jo autovadītāji tos nerespektē, nevar braukt pa ietvi, kur pārvietojas gājēji, jo to kustības trajektorijas ir grūti paredzamas, tāpēc jāizvēlas visnedrošākais veids – pārvietoties pa brauktuvi.

Ir.lv uzrunātie velosipēdisti apstiprina, ka nav ceļu satiksmes kultūras, kas liktu autovadītājiem respektēt gājējus, kur nu vēl riteņbraucējus. “Situācija uz ceļiem nav pasliktinājusies,” komentē Katrīna. Viņa jau piecus gadus regulāri pa galvaspilsētas ielām pārvietojas ar velosipēdu un uzskata, ka veiksmīgi ir attīstījusies veloceliņu būve, lai gan to būtu nepieciešams krietni vairāk, kā arī viņu priecē tas, ka velo aktīvistu ir tik daudz. Tomēr satiksmes drošības aspekti nav uzlabojušies. “Joprojām vairāku autovadītāju skatījumā mēs esam tie, kas “mētājas pa ceļu” un traucē viņiem pārvietoties, auto vadītāji nerespektē mūs kā satiksmes dalībniekus, nerespektē veloceliņus” atklāja Katrīna. Tam piekrīt arī Arnis, piebilstot, ka “izdzīvot var tie, kuriem ir ātra reakcija un stipri nervi”.

Pēdējos gados aktualizējusies mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošības problēma – aptuveni puse no visiem bojāgājušajiem ir gājēji, velosipēdisti un motociklisti, savukārt būtiski pieaudzis velosipēdu un motociklu skaits satiksmē, liecina CSDD publicētā informācija.

„Būtiski turpināt iesāktos darbus – gan sabiedrības informēšanu un izglītošanu ar mērķi panākt drošu uzvedību satiksmē, gan pilnveidot normatīvo bāzi, gan uzlabot infrastruktūru”, SM Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Interneta mājas lapā “Expatify.com” publicēts velosipēdistiem draudzīgāko valstu top 10. Pirmajā vietā ierindojot Nīderlandi, otrajā – Spāniju, trešajā – Ķīnu. Topā iekļuvušas arī tādas valstis kā Francija, Dānija, Austrālija, Vācija, Kolumbija, Norvēģija un Indija.

Latvijas galvaspilsētā pašlaik ir četri veloceliņi, kuru garums ir 38,6 kilometri, kopumā paredzēti 7, ar kopējo garumu 68,8 kilometri.

Maršruta “Centrs – Dārziņi” tehniskā projekta izstrādi plānots uzsākt 2011. gadā, ja pašvaldības budžetā tiks piešķirts nepieciešamais finansējums. Arī veloceliņu “Centrs – Torņakalns – Ziepniekkalns” un “Vecmīlgrāvis – Vecāķi” būvniecība sekos pēc tehniskā projekta izstrādes un budžeta piešķiršanas.

2011. gadā Rīgā paredzēts izbūvēt veloceliņu Daugavgrīvas ielas rekonstrukcijas laikā, tāpat arī Vienības gatves rekonstrukcijas ietvaros un Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielas rekonstrukcijas laikā, liecina Rīgas Domes Satiksmes departamenta mājas lapā publicētā informācija.

Paredzēts, ka 2011. gadā uzsvars tiks likts uz mazaizsargāto satiksmes dalībnieku izglītošanu un drošības uzlabošanu. Problēmas risināšanai tiks rīkota ne tikai sociālā kampaņa, bet plānos ietilpst arī grozījumu veikšana Ceļu satiksmes noteikumos, kas precizēs velosipēdistu un gājēju dalību satiksmē, viņu tiesības un pienākumus. Tāpat turpināsies diskusijas par izmaiņām Ceļu satiksmes likumā saistībā ar pieļaujamās alkohola koncentrācijas asinīs samazināšanu līdz 0,2 promilēm.

Šā gada sākumā SM atbalstīja astoņus projektus satiksmes drošības uzlabošanai Rīgā un 54 projektus 40 Latvijas novados.

Komentāri (20)

juris 27.03.2011. 22.20

Ok, ir tie velo celiņi, bet liela (klasiska) problēma ir gājēji, kas pa tiem pārvietojas (motīvi joprojām nav skaidri). Tajā pašā Berģi-Centrs veloceliņā – blakus ir pietiekami plata ietve gājējiem, bet tik un tā daži kājāmgājēji izdomā, ka viņiem nez kāpēc pa veloceliņu jāstaigā. Redzēs, kā būs šosezon.

Turklāt, ar to vēl nepietiek, rudenī ir izmainīti ceļu satiksmes noteikumi, kur kājāmgājēji var pārvietoties pa veloceliņiem, “netraucējot velosipēdu braukšanai”. (http://www.likumi.lv/doc.php?id=220825 , 293.13. 413.zīme )

+1
0
Atbildēt

3

    tereze_ziberte > juris 28.03.2011. 10.03

    Bez šāda noteikuma sāktos vēl lielāks tracis. Tad velosipēdists varētu “maukt” virsū katrai omītei, kas tur nejauši gadījusies un pēc tam lepoties, ka viņam ir bijusi priekšroka. Pakļaut kājāmgājējus likumam, kas pavisam aizliedz viņiem atrasties uz veloceliņa ir muļķīgi.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    k_deksnis > juris 28.03.2011. 20.42

    Ir jau OK – kā teica viens sens multfilmu varonis – davaite zhitj druzhno. Man nav pretenziju, ka kājāmgājēji (ievērojot to, ka velosipēdistam priekšroka) pārvietojas pa veloceliņu – tik ilgi, kamēr gājēji ar sapratni izturas pret to, ka es ar velo (iespējami netraucējot gājējus) pārvietojos pa ietvēm. Man savā ikdienas maršrutā pa Valdemāreni pārvietošanās pa gājēju ietvi (tagad gan tur arī velo josla iezīmēta) šķiet drošakais veids. Runājot par jaunajiem ieguldījumiem veloceliņos un tamlīdzīgos pasākumos – cerams, ka tie nebūs tik bezjēdzīgi, kā veloceliņa izveide uz Skolas ielas. Vienreiz izmēģināju – vairāk kaut kā negribas – tas tiešām ir bīstams pasākums, jo 1) visu laiku jāuzmanās lai neieskrietu auto durvīs, ko atvēris kāds, kas tiko noparkojies ar savu auto tieši blakus velo celiņam ierādītajās stāvvietās; 2) jāizvairās no ļautiņiem, kas kāpj laukā vai iekšā savos auto un pārvietojas pāri veloceliņam, lai nonāktu uz gājēju ietves :(((

    0
    0
    Atbildēt

    0

    juris > juris 28.03.2011. 11.00

    Šāds noteikums velo celiņus padara bezjēdzīgus. Velosipēdisti parasti pārvietojas ar 20km/h. Ja pa veloceliņu blandās gājēji (ar neparedzamo trajektoriju), tad braukt ar šādu ātrumu nav droši, jo kuru katru brīdi priekšā var izlekt kāds kājāmgājējs.
    Bet es nebrīnītos, ja šāds noteikums ir pieņemts, lai nebūtu jācīnās ar gājējiem, kuri nezina, kur atrodas.

    Normāli būtu, ja par veloceliņu varētu iet ar kājām tad un tikai tad, ja blakus nav ietves (uz Langstiņiem laikam tika uzbūvēts velo celiņš bez ietves). Turklāt, ja iet pa to veloceliņu, tad turas pie labās malas un iet rindā viens aiz otra. Pa ceļu neviens kājāmgājējs arī neiet plivinoties šurpu turpu, pa vidu, bet gan malā, un kad šķērso ceļu, tad paskatās, vai nebrauc kāda automašīna. Uz veloceliņa šie paši kājāmgājēji nekad nepaskatās pār plecu, kas aiz viņiem notiek.

    Izglītot vajag, nevis aizliegt vai atļaut.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

ilze_kugrena 27.03.2011. 13.02

Nepieiek ar to, ka šos veloceliņus izbūvē. (Vai neizbūvē, bet vienkārši piešķir kādam posmam vai brauktuves daļai šādu statusu) Ir nepieciešams tos regulāri kopt. Piektdien nācās vismaz 15 minūtes stumties cauri netīrītajam Mežaparka veloceliņam, lai tiktu uz Vecmīlgrāvi. Atpakaļ, protams, braucu pa brauktuvi. Galu galā pie sky&more busiņš mani izspieda uz ietves un kārtīgi izsmērējos. Pats biju ļoti ātrā kustībā, bet ja busiņš nebrauktu pie pašas ietves – man vismaz būtu varianti. Nekas, kolīdz varēšu, atkal sākšu mīties.

+1
0
Atbildēt

0

mxblack 27.03.2011. 16.45

Būtībā CSN braukšanu pa ietvēm atbalsta tikai formāli un pašam braucējam tas ir ļoti bīstams pasākums. Pietiek vienam pēkšņi ar auto velosipēdista priekšā izlīst no vārtu rūmes un velosipēdists kauliņus nesavāks, pie kam pats arī būs vainīgais. Arī attīstīt labu ātrumu uz ietvēm nav iespējams, pārak daudz visādu šķēršļu. Tāpēc es no šī pasākuma ļoti izvairos un tur braucu tikai galējas nepieciešamības gadījumos. Arī vieglo mašīnu braukšanas kultūra ir uzlabojusies. Lielākais apdraudējums velosipēdistiem ir no sabiedriskā transporta un takšiem, jo viņi bieži speciāli cenšas tos apdraudēt, lai izspiestu no Rīgas satiksmes vispār. Diemžēl katram slimajam policistu blakus nenoliksi un to viņi nelieši arī izmanto. Esmu pat dzirdējis ka kādā no trolejbusu parkiem esot bijis vadītājs, kurš sistemātiski esot nolikvidējis pa velosipēdistam, izmantojot caurumus CSN, vai velosipēdistu neuzmanību. Šo autobusu un mikroautobusu vadītāju attieksmi es dabūju just diezgan bieži, kad viņi nelietīgi cenšas apdraudēt manu veselību.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu