Pērn apjomi palielinājušies tirdzniecībā, apstrādes un transporta nozarēs

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem samazinājies par 0,3%, savukārt pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009.gada ceturto ceturksni, IKP palielinājies par 3,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais apkopojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem 2010.gada ceturtajā ceturksnī pret 2010.gada trešo ceturksni IKP pieaudzis par 1,1% un par 3,6% pret 2009.gada ceturto ceturksni, vēsta LETA.

CSP dati arī liecina, ka pērn IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās bija 3039 lati, bet 2009.gadā tas bija 3028 lati, kas nozīmē, ka gaida laikā IKP uz vienu iedzīvotāju audzis par 11 latiem jeb 0,36%.

CSP skaidro, ka pērn IKP izmaiņas noteica apjomu kāpumi tirdzniecībā par 10,6%, apstrādes rūpniecībā – par 17,9%, kā arī transporta un sakaru nozarē par 1,6%. Savukārt apjomu kritums par 9,6% saglabājās būvniecībā.

Tirdzniecības īpatsvars IKP struktūrā ir 15,1%, apstrādes rūpniecības – 13%, transporta un sakaru nozares – 11,5%, bet būvniecības – 5,4%.

Pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada ceturto ceturksni faktiskajās cenās privātais galapatēriņš palielinājās par 6,5%. Lielākie izdevumi privātajā galapatēriņā bija mājokļa uzturēšanai, kuri palielinājās par 6,9%, pārtikai – par 2,9% un transportam – par 8,1%. Palielinājās arī bruto pamatkapitāla veidošana – par 4%, imports – par 27,9% un eksports – par 21,9%. Savukārt valdības galapatēriņš palielinājies par 4,5%.

Salīdzināmajās cenās 2010.gada ceturtajā ceturksnī pret 2009.gada ceturto ceturksni privātajā galapatēriņā vērojama pirkumu apjomu palielināšanās par 5,2%. Valdības galapatēriņa izdevumi samazinājās par 9,4%, bet izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai samazinājās par 1,8%.

Preču eksports (72,3% no kopējā eksporta) pieaudzis par 14,1% un pakalpojumu eksports – par 13%. Savukārt preču importa apjomi (85,1% no kopējā importa) pieauguši par 17,8%, bet pakalpojuma importa apjomi palielinājušies par 11%.

Ekonomisti atzīst, ka šodien publicētais novērtējums par IKP izmaiņām pagājušajā gadā nekādus pārsteigumus nav nesis un arī šogad, lai arī pastāv atsevišķi riski, Latvijas tautsaimniecība turpinās atkopšanās ceļu.

Līdz šim un arī turpmāk rāpties ārā no bedres ekonomikai palīdzēs eksports, taču arī investīciju kāpums un iekšējā tirgū sākusies mērena atveseļošanās dos savu pienesumu turpmākai IKP izaugsmei, vērtē eksperti.

“Latvijas Krājbankas” galvenā analītiķe Olga Ertuganova cer, ka investīciju kāpums šogad turpināsies, jo citādi būšot gandrīz neiespējami uzturēt eksporta apjoma straujo pieaugumu.

“Skaidrs, ka 2010.gads bija unikāls, vairāki ekonomiskie rādītāji uzrādīja strauju uzlabojumu pēc pārmērīgā krituma 2008. un 2009.gadā. Šogad šis atsitiena efekts sāks izsīkt arī eksporta attīstībā. Ekonomiskā situācija Eiropā saglabājas nestabila, vietējie rūpnieki sāk izjust kvalificēta darbaspēka trūkumu, tādējādi, eksporta apjoma pieaugums ir ļoti atkarīgs no papildus investīcijām ražošanas procesā,” skaidro analītiķe.

Ertuganovas prognoze ir, ka IKP šogad uzrādīs izaugsmi par 3%, lai arī pastāvēs vairāki riski, kas var piebremzēt vēl straujāku kāpumu. Pie riskiem viņa min energoresursu sadārdzinājumu, straujo preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, nodokļu sloga kāpumu, kā arī iespējamo eiro bāzes likmes kāpumu, par kuru brīdinājusi Eiropas Centrālā banka (ECB).

Ekonomiste skaidro, ka eiro likmes kāpums ar lielu varbūtību varētu visai ievērojami samazināt Eiropas ekonomikas pieauguma tempu 2011.gadā, tāpēc, ņemot vērā Latvijas ekonomikas ļoti lielo atkarību no eksporta attīstības pašlaik, mūsu ekonomika šajā gadījumā par izņēmumu nekļūtu.

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka šogad sagaidīsim ekonomikas tālāku attīstību, ko raksturos nevienmērīga un svārstīga izaugsme. “Uzsvars joprojām būs uz eksporta attīstību, kas būs nosacījums arī iekšējā patēriņa attīstībai. Ieinteresētība un labvēlīga attieksme viesu uzņemšanai būs pamats, lai saglabātos tūrisma nozares attīstība. Tranzīta jomas attīstību noteiks politiskā izveicība, bet ilgtermiņa attīstību arī izlēmība. Konkurence reģionā par kravu piesaistīšanu aug ar katru gadu. Pamazām pieaugumu uzrādīs arī finanšu nozare, tomēr situācija joprojām saglabāsies visai saspringta,” situāciju dažādās tautsaimniecības nozarēs iezīmē Gašpuitis.

Viņš pie lielākajiem riskiem ekonomikas izaugsmei pieskaita valsts īstenots, bieži vien nepietiekami izsvērtos, budžeta konsolidācijas pasākumus, kas lielāko uzsvaru paredz likt uz nodokļu palielināšanu. To ietekmē pieaug inflācija un krītas pirktspēja.

“Strauji mainīgās izmaiņas nodokļos mazina tik nepieciešamo prognozējamību investīcijām uzņēmējdarbības attīstībā un attiecīgi arī darba vietu radīšanā. Arī procentu likmju pieaugums un energoresursu cenu šoks var būt izaugsmi ierobežojoši faktori. Neskatoties uz daudzajiem ārējiem riskiem, lielāko lomu tomēr saglabās iekšējie, jo īpaši valdības rīcības prognozējamība un konsolidācijas pasākumu kvalitāte,” pārliecināts ir “SEB bankas” eksperts, kura izteiktā prognoze ir, ka IKP 2011.gadā augs par 4%.

Arī “Swedbank” vecākais ekonomists Dainis Stikuts ir pārliecināts, ka šogad IKP turpinās augt un pašreizējā prognoze ir kāpums par 4%.

“Izaugsme būs būtiski atkarīga no investīcijām, ko savukārt ietekmēs tas, cik efektīva būs Eiropas Savienības fondu apguve. Diemžēl pērn fondu apguve bieži bija formāla, un līdz investīcijām nemaz nenonāca. Savukārt mājsaimniecību patēriņu turpinās ierobežot pieaugušie nodokļi un inflācija. Diemžēl pagaidām valdības līdzšinējie konsolidācijas pasākumi neveicina straujāku ekonomikas izaugsmi,” atzīst Stikuts.

Jau ziņots, ka 2009.gadā Latvijas IKP piedzīvoja dramatisku kritienu, samazinoties par 18%. Taču pagājušā gada pirmajos trīs ceturkšņos ekonomika sāka atkopties, un pirmo reizi kopš lejupslīdes sākuma 2008.gadā IKP trešajā ceturksnī atgriezās pieauguma gultnē arī gada griezumā.