Vidējais vienas ziņas dzīves ilgums ir pāris dienu, šai tas bija daudz garāks
Kopš traģēdijas kino Citadele, kad pēc filmas Melnais gulbis seansa četri šāvieni nogalināja cilvēku, nav pagājušas pat divas nedēļas. Kas pārsteidza un kas nepārsteidza mediju stāstos par notikušo?
Nepārsteidza nelaimes sensacionalizācija. Virsraksti, kas apgalvoja vienu, lai gan stāsts bija par ko citu. Piemēram, «Aculiecinieks: šāvējs jau ieradās kinoteātrī agresīvi noskaņots», lai gan šāvējs bija vien «nenormāli» skaļi ēdis, kad nokavējis seansu.
Nepārsteidza vienkāršošana, mediju paņēmiens par visu stāstīt kā tantei Bauskā. Pasenais Kārļa Streipa aicinājums sarežģīto stāstīt saprotami populāro mediju izpratnē ir iztulkots kā primitivizācija. Ir apgrūtinoši, ka auditorija tiek uzskatīta kā spējīga uztvert tikai virspusi, ziņkārību apmierinošas detaļas. Piemēram, «Zikova tante šokā par notikušo un nespēj strādāt». Šī un citas ziņas tiražē vien nostāstus, pļāpas, neviens to visu nav pārbaudījis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.