VIDEO: IR žurnālistu saruna par Igaunijas veiksmes stāstu

Igauņiem piemīt atbildības sajūta par savu valsti un vēlme patiešām strādāt sabiedrības intersēs, atšķirībā no latviešu politiķiem, kam galvenais un pirmais ir personīgās intereses, un kā tās īstenot – pārdodoties oligarhiem, pārdodot balsojumus, utt., tas ir sekundārs jautājums.
Igauņiem nepiemīt latviešu verdziskā mentalitāte, kas izpaužas kā pilnīgā bezatbildība valsts un sabiedrības priekšā, vēlme pakalpot stiprākajam un ignorēt tos, no kuriem viņš nav atkarīgs, un valstiskas apziņas iztrūkums.
Igauņu amatpersonas uzskata par negodu izmantot dienesta stāvokli savā labā, latvieši – uzskata par lohiem tos, kuri to nedara.
Igauņu “elite” rāda tautai pozitīvu piemēru, Latvijas – negatīvu.
Dabīgi, es te nerunāju par 100% visiem Latvijas un Igaunijas politiķiem, bet, vektori tādi ir.

Tik tiešām mūsu valsts tāpat kā daudzas citas Pasaulē faktiski dzīvo uz parāda, jo patērē daudz vairāk kā nopelna. Visvairāk “apēd” sociālais budžets. Tajā pašā laikā arī valsts iestādes un vēlētās personas dzīvo pāri līdzekļiem. Diemžēl nekas netiek darīts lai šo personu ienākumus pieskaņotu valsts iespējām, bet visādos veidos gan godīgi, gan melojot, tiek celti nodokļi lai varētu “konsolidēt” valsts budžetu. Bet tā jau nav nekāda konsolidācija, bet valsts postīšana. Mēs esam nonākuši apburtajā lokā un arvien vairāk tuvojamies absolūtam valsts bankrotam. Milzīgie nodokļi ir pilnībā apturējuši gan valsts attīstību, gan demogrāfiju, bet atlikušie aktīvie iedzīvotāji bēg prom. Tatad vēl būs jāceļ nodokļi, lai uzturētu valsts pārvaldi, pensionārus, invalīdus un valsts infrastruktūru kopumā. Mēs taisnā ceļā braucam uz elli.

Igaunijas, Lietuvas un Latvijas salīdzinājumam noteikti iesaku izlasīt rakstu no poļu žurnāla “Polityka”, kas publicēts satori.lv. Skarbs, bet realitātei atbilstošs:
http://www.satori.lv/raksts/3653/Vavzinecs_Smocinskis/Baltiesu_skirsanas