Lēni, tomēr kustas • IR.lv

Lēni, tomēr kustas

5
Vidzemes mūzikas un kultūras centrs Cēsīs. Arhitekti — J.Pogas birojs

Latvijas arhitektūra atgūstas pēc vidi degradējošiem komercijas gadiem

Pēc pāris gadiem, tas ir,  2013.gadā par darba trūkumu nevarēs sūdzēties ne arhitektūras fotogrāfi, ne kritiķi, arī uz arhitektūras balvu konkurence varētu būt liela. Šo gadskaitli kā nodošanas termiņu vairākām nozīmīgām sabiedriskajām būvēm un būvniecības krīzes atveseļošanās laiku gandrīz kā ārsta kabinetā nosauc visi aptaujātie arhitekti. Tikpat skaidri norādīts tiek galvenais jaunās arhitektūras finansējuma avots – Eiropas Reģionālās attīstības fonds jeb uz neskaitāmām būvtāfelēm redzamais zīmols ERAF. Ar ievērojamu procentuālu pārsvaru – vairākumā gadījumu 85% (ERAF) pret 15% (valsts un pašvaldības līdzfinansējums) – gan Rīgā, gan citās pilsētās par Eiropas Savienības līdzekļiem jau šogad sāks būvēt ēkas, kas veiksmīgas realizācijas gadījumā Latvijas arhitektūrai ļaus pacelties virs primitīvo siltināšanas programmu līmeņa. 

Strādnieku rajoni   

Latvijas galvaspilsēta Rīga, kas treknās ekonomikas laikā, ļaujot vaļu privāto attīstītāju agresijai, degradēja ne tikai piepilsētas pļavas, bet arī vēsturisko centru, pašlaik demonstrē pārliecinošu interesi par pilsētvides sakārtošanu «mana iela, mans pagalms» līmenī. Lai cik neredzami izklausītos šāda tipa projekti, tieši parku, ielu un laukumu labiekārtojuma līmenis ir mūsdienu pilsētu kvalitātes mērs. Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta (RDPAD) ekonomikas pārvaldes starptautisko projektu nodaļas vadītāja Mārtiņa Mennika nosauktie aktuālie projekti ir pievilcīgi arī urbānās ģeogrāfijas dēļ, jo fokuss no centra ir noņemts, jauno urbāno potenciālu saredzot nomaļajās pilsētas daļās.   

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu