LSDSP otrās elpas laikam nebūs
Sestdien Imantas kultūras centrā kopā sanāca krietni papluinītās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) 43.kongress. LSDSP, Latvijas vecākā politiskā partija, pastāvējusi 106 gadus, vairākkārt piedzīvojusi kritiskas situācijas, taču nekad nav bijusi tik tuvu dabiskai nāvei, kā tagad. Partijas bēdīgo stāvokli netieši ilustrēja arī kongresa noturēšanas vieta – iepriekšējais notika viesnīcā "Radisson-Daugava".
Sen pagājuši tie laiki, kad sociāldemokrāti bija vērā liekams politiskais spēks gan Saeimā, gan Rīgas domē. Pēc neatkarības atjaunošanas vēsture viņiem tika devusi atspēriena vietu ceļā uz stabilu vietu Latvijas politikā, tādu, kāda tai bija, pirms 1934.gada maijā tālaika premjers Kārlis Ulmanis sarīkoja bezasiņu valsts apvērsumu. Tolaik LSDSP biedēja iespēja kļūt par valdību veidojošo partiju, jo tad būtu vismaz daļēji jādara tas, kas solīts programmā. Tagad LSDSP jādomā, vai vispār ir iespējams kaut ko izdarīt, lai tā saglabātos kā vairāk vai mazāk rīcībspējīga organizācija, nevis vienkārši vēsturiska vārdkopa.
Ja LSDSP sniegumu 8. un 9. Saeimas vēlēšanās (attiecīgi 4,5 un 3.6% balsu) var uzskatīt vienkārši par neveiksmēm, kuru cēloņi atrodami, analizējot priekšvēlēšanu laika notikumus, tad pagājušajā oktobrī saņemtie 0,64% ir līdzvērtīgi katastrofai. Aptuveni 86 tūkstoši latu vējā, piedevām zudusi cerība uz budžeta naudu, kas ar likumu apsolīta partijām, kas spētu pārvarēt 2% barjeru. Latvijā tādas ir – tās, kas tikušas Saeimā, un vairāk neviena.
Piedevām LSDSP startēja koalīcijā ar vēl trijām partijām, viena no kurām kādreiz saucās "Pensionāru un senjoru partija". Redzams, balsstiesīgie Latvijas vēlētāji nav bijuši naski ne sociāldemokrātu, ne "savai šķirai" piederīgo atbalstītāji. Vēlēšanu apvienības "Atbildība" tālākais liktenis palicis neskaidrs – LSDSP kongress lēmuma pieņemšanu atbīdīja uz tālāku laiku. Taču ir vismaz naivi domāt, ka par cilvēkiem, kas nesaņēma balsis Saeimas vēlēšanās, balsos, tiklīdz pienāks pašvaldību vēlēšanu stunda. Rīga jau ir piedzīvojusi sociāldemokrātu pilsētas mēra krēslā. Tas bija Gundars Bojārs (tagad – "mācītāju" partijas biedrs), un tieši viņa laikā sākās murgs, kas saucas "Dienvidu tilta izbūve".
Viens priekšvēlēšanu solījums ir izpildīts. Tas, kuru, būdams partijas līdera lomā, deva Jānis Dinevičs – viņš tika solījis, ka nepretendēs uz priekšsēdētāja, ja Saeimas vēlēšanās LSDSP un tās sabiedrotie nepārvarēs 5% barjeru. Vēl gan "nav zvanīts", ka Dinevičs nekļūs par LSDSP ģenerālsekretāru. Tas ir tuvākā laika jautājums. Un tas nekas, ka kongress atzina par neapmierinošu Dineviča sniegumu partijas vadītāja amatā.
LSDSP tradicionāli – kopš tā apvienojās ar Jura Bojāra vadīto līdzīga profila "politisko uzņēmumu" – ir bijuši "divi gali", katrs ar savu līderi. Pašlaik tie ir Jānis Dinevičs un bijušais partijas ģenerālsekretārs Ansis Dobelis, ap kuru grupējas pārsvarā gados jaunāki LSDSP biedri. Dobeli pilnībā atbalsta LSDSP sadarbības organizācija – "Jaunatnes Sociāldemokrātiskā savienība". Skan uzmundrinoši, taču reālais spēku sadalījums parādījās balsojumā par partijas pirmo personu.
Dobelim tika 55 kongresa delegātu balsis, bet viņa sāncensim, Dineviča protežētajam Aivaram Timofejevam 93, turpat divas reizes vairāk.
Ir ļoti ticams, ka "Dobeļa spārns" pametīs LSDSP, lai dibinātu savu organizāciju, vismaz paši par to publiski runāja jau kongresa dienā. Vēl sestdienas rītā par priekšsēdētāja amata kandidāti tika uzskatīta LSDSP vecbiedre Laila Balga. Taču viņa nekandidēja, jo neatnāca uz kongresu. Tā ir nepārprotami noraidoša attieksme pret partiju.
Partijā esot aptuveni tūkstotis biedru. Sen nav pārskaitīti, bet derētu gan. Tas viestu skaidrību, cik "īstenu sociāldemokrātu" palicis valstī, un kāds ir to ļaužu daudzums, kas tikai skaitās – "uz papīra".
Lai tiktu skaidrībā, vai ir vērts turpināt pastāvēšanu, LSDSP acīm redzot drīzumā būs vajadzīgs vēl viens kongress: pēc tam, kad būs prom aizgājēji un godīgi apzināti palicēji.
Komentāri (27)
lebronj2356 31.01.2011. 17.28
Kāds darbs, tāda alga. Bet kādu sociāldemokrātisku partiju mums vajag gan, tikai pēc Skandināvijas parauga, nevis kādus no Maskavas stiķētus un stutētus mēslus !
0
mary75 31.01.2011. 17.45
Ja V šķeltos, SCP varētu pārtapt par eiropeisku SD partiju.
7
lebronj2356 > mary75 31.01.2011. 23.09
Sliktākie nē, bet nekā laba arī tur nav, jeb pareizāk sakot bez Štokija, Pabrika, Loskutova un Lejiņa(kurš tikai kandidēja no ši saraksta) zināmu personu SCP praktiski nav un visticamāk arī nebūs. TP sāka agonēt jau labi sen, nevajag ņemt par atskaites punktu redzamāko….Par Paegli runājot, žēl, ka neievēlēja, man šķiet, ka viņai vērtība būtu lielāka nekā visai SCP(bez Lejiņa) kopā ņemot !
0
lebronj2356 > mary75 31.01.2011. 18.30
Ļoti šaubos, ka TP atlikums + tiem pietuvinātie kļūs par kādiem Eiropas tipa zociķiem. Pabriks vien ir ko vērts :D.
0
lebronj2356 > mary75 01.02.2011. 00.20
Un ko tad vēlētājs saprata tik ļoti tavu ”mīļo” ZZS atbalstot ? :D
Drīzāk vēlētājiem likās slikta viņas pagātne TP, kā arī daudziem nepatīk nacionāli noskaņoti politiķi – un Paegle viennozīmīgi tāda bija/ir. Es domāju, ka viņā neiedziļinājās pietiekami TP sabrukumā, kuru Štokenbergs un Pabriks uztvēra krietni vien ātrāk, tāda nebūtu bijis, kas zin, varbūt savu ”reālpolitiku” darbinātu vien tālāk no tās pašas TP rindām.
0
aija_semjonova > mary75 31.01.2011. 23.57
Draugus atpazīsi grūtībās…
0
mary75 > mary75 01.02.2011. 07.03
Tie, kas atbalsta ZZS, vispār atrodas komā, pēc manām domām, dabiski.
0
mary75 > mary75 31.01.2011. 23.25
Ar ko tad viņa bija tik vērtīga?
Piedalijās visos balsojumos, valstij kaitīgos, bet. Šķēlem vajadzīgos, un tad, kad redzēja, ka TP grimst, mēģināja pārmesties citur, muļķīgi aizbildinoties, ka tikai tagad “sapratusi”, kā Šķēle viņu mānījis, līdz tam, lūk, “ticējusi”.
Būtu TP reitings 20%, būtu “ticējusi” vēl tagad.
Liekulība un meli, un vēlētājs to saprata, tāpēc jau neievēlēja.
0
mary75 > mary75 31.01.2011. 19.44
Neaizmirsti, ka Pabriks ar Štokenbergu TP pameta nevis tad, ka tā jau agonēja, kā Paegle un kas tur vēl, bet tad, kad tā vēl bija pilnā plaukumā un likās, tai būs ilgs mūžs, tādejādi, riskējot ar savu politisko karjeru.
Neviens nav bez trūkumiem, bet, Pabriks ar Štokenbergu galīgi nav no tiem sliktākajiem ekzemplāriem un šīs saeimas vispārējā fona.
0
kristau 02.02.2011. 14.39
Trīs varianti
a. Dinevičam ir labi samaksāts.
b. Dinevičs vienkārši vairs nesaprot notiekošo
c. Dinevičam ir apbrīnojamas spējas savākties. Viņam ir sūdīgi, bet viņš turpina smaidīt.
1
0
0
Atbildēt
@ligakrastina > kristau 02.02.2011. 15.50
Visi 3 varianti ticami.
Vēl ceturtais variants – viņš tomēr cer, ka ieguldījums partijā ar laiku nesīs mazas dividendes. Šobrīd iztikšanai pietiek un vēl var justies svarīgs. Lielākā daļa politiķu ir plikadīdas, bet ar rozā sapni par miljonu. Tā runā, ka daži to jau ir saņēmuši.:)))
0