LSDSP otrās elpas laikam nebūs
Sestdien Imantas kultūras centrā kopā sanāca krietni papluinītās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) 43.kongress. LSDSP, Latvijas vecākā politiskā partija, pastāvējusi 106 gadus, vairākkārt piedzīvojusi kritiskas situācijas, taču nekad nav bijusi tik tuvu dabiskai nāvei, kā tagad. Partijas bēdīgo stāvokli netieši ilustrēja arī kongresa noturēšanas vieta - iepriekšējais notika viesnīcā "Radisson-Daugava".
Sen pagājuši tie laiki, kad sociāldemokrāti bija vērā liekams politiskais spēks gan Saeimā, gan Rīgas domē. Pēc neatkarības atjaunošanas vēsture viņiem tika devusi atspēriena vietu ceļā uz stabilu vietu Latvijas politikā, tādu, kāda tai bija, pirms 1934.gada maijā tālaika premjers Kārlis Ulmanis sarīkoja bezasiņu valsts apvērsumu. Tolaik LSDSP biedēja iespēja kļūt par valdību veidojošo partiju, jo tad būtu vismaz daļēji jādara tas, kas solīts programmā. Tagad LSDSP jādomā, vai vispār ir iespējams kaut ko izdarīt, lai tā saglabātos kā vairāk vai mazāk rīcībspējīga organizācija, nevis vienkārši vēsturiska vārdkopa.
