Par zaptsmaizi • IR.lv

Par zaptsmaizi

6
Klāvs Sedlenieks

Viena no manas bērnības jaukākajām atmiņu ainām ir šāda: esmu pie savas auklītes viņas mazajā Vecmīlgrāvja dzīvoklītī

Mēs sēžam pie rakstāmgalda, mājīgu gaismu izstaro veca lampa ar apaļu stikla kupolu uz metāla kājas. Auklīte lasa priekšā brāļu Grimmu pasakas. Viņai bija maģiska pasaku grāmata – liela, ar zeltītām lapu malām. Teksts bija vecajā drukā un vācu valodā. Auklīte lasa lēni, bet tekoši – uzreiz latviski, lai es varētu saprast. Viņa pati bija apguvusi vācu valodu jau mazotnē, jo vecāki – turīgi Kurzemes saimnieki – esot likuši bērniem savā starpā mājās runāt vāciski. Auklīte bija dzimusi XIX gadsimta beigās, un grāmata, šķiet, bija aptuveni tikpat veca. Pasakas bija ilustrētas ar lieliskām gravīrām, kurās katra sīkākā matu šķipsna vai apģērba kroka bija smalki izzīmēta un ilgi pētāma.

Man īpaši patika pasaka par jautro skroderīti. Tā sākas aptuveni tā: reiz, sensenos laikos, dzīvoja viens nabadzīgs skroderītis. Viņam nebija nekā, tikai kāda neliela bikšu piegrieztne un adatu komplekts. Kādu dienu skroderītis sēdēja uz sava galda un šuva. Kad nu viņš kādu laiku tā bija šuvis, viņam šausmīgi sagribējās ēst. Viņš paņēma maizes šķēli, uzzieda uz tās biezu kārtu ievārījuma un nolika zaptsmaizi uz sava darbagalda. Tad viņš uz mirkli novērsās, lai noliktu ievārījumu skapī, un, kad atgriezās, ieraudzīja, ka uz maizes mielojas vesels bars mušu. Skroderītis tā saskaitās, ka paķēra pusšūtās bikses un kā zvetēja pa maizi, tā visas septiņas mušas uz vietas bija pagalam.  

Turpmākajā pasakas gaitā skroderītis pašūdina sev greznu, platu jostu, uz kuras uzraksta «Septiņi uz vienu sitienu». Šo devīzi pamana karalis, kam tieši tolaik vajadzīgs varonis. Skroderītis no uzdevumiem neizbīstas un ar viltu un drosmi visu izdara, beigu beigās tikdams pie pasaku standartpaketes: princeses un puskaraļvalsts. Varat būt droši, ka gravīrās bija redzams ne tikai pats skroderītis, bet arī princese, pastulbie laupītāji un pat lāga kanibāliskais lācis melomāns ar skrūvspīlēs iespiestajām ķepām.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu