Ministrijas kūtrajā brīvo līdzekļu izmantošanā vaino uzņēmējus un pašvaldības

Latvijai šogad pieejami 380 miljoni latu Eiropas Savienības (ES) fondu naudas, no kuriem līdz šim apgūti vien 40%, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums ''De facto''. Kopumā ministrijas no naudas apguves plāna pašlaik atpaliek par 86 miljoniem latu, taču aizbildinās, ka pie tā vainīgs uzņēmēju un pašvaldību kūtrums.

Visbēdīgākais ir Ekonomikas ministrijas (EM) sniegums – tā līdz gada beigām neapgūs 28 milonus latu. Pie tā esot vainīgi uzņēmēji, saka ministrijā. EM ES struktūrfondu privātā sektora nodaļas vadītājs Gatis Silovs skaidro, ka komersantu prognozes par projektu īstenošanu ir pārāk optimistiskas, bet dzīvē tās kavē gan bankas kredīta saņemšana, gan piegādes.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) kavējas ar 18 miljonu latu apgūšanu, Vides ministrija – ar 17 miljoniem latu, Veselības ministrija – ar septiņiem miljoniem latu. Šīs ministrijas Finanšu ministrijai (FM) solījušas, ka līdz gada beigām atgūs iekavēto un šogad izmantos visu savām nozarēm pieejamo naudu.

Kultūras ministrija (KM) no ES fondiem līdz šim brīdim neko no šogad plānotā nav apguvusi un līdz gada beigām neapgūs trīs miljonus latu. KM ES fondu kavējumā savu vainu nesaredz – kavētāji esot Cēsu, Rēzeknes un Liepājas pašvaldības, kurām ministrija apstiprinājusi daudzfunkcionālu  kultūras centru būvniecību, taču kavējas lielo projektu iepirkumi, skaidro KM pārstāve Dace Vizule.

Dažu lēnīgo ministriju naudu paredzēts pārdalīt par labu Satiksmes ministrijai – tā solījusies paātrināt infrastruktūras projektus. FM valsts sekretāra vietnieks ES struktūrfondu jautājumos  Aleksandrs Antonovs nesola ātri novērst kavēšanos ar fondu apguvi, jo to kavējot pārlieku sarežģītā dokumentācija un lielā birokrātija, ko iecerēts nākotnē vienkāršot. Plānots tikties ar komercbanku pārstāvjiem, lai pārrunātu labvēlīgāku attieksmi pret ES atbalstīto projektu finansēšanu.

Jāpiebilst, ka ES fondu naudas izmantošana ekonomikas sildīšanai ir izdevīga, jo tas nav aizdevums un par to nav jāmaksā procenti. Projektu līdzfinansējuma daļa no ES fondiem ir 85-90%, vairākās programmās attiecināmajos izdevumos ieskaitīts arī pievienotās vērtības nodoklis.

Savukārt starptautiskais aizdevums, no kura valsts jau izmantojusi 4,1 miljardu eiro un pēc pārskata misijas veiksmīgām beigām pieprasījusi vēl 200 miljonus eiro būs jāatdod ar procentiem.