Latvija apguvusi 40% Eiropas fondu naudas 10

Saulius Žiūra, F64
Print Friendly, PDF & Email

Ministrijas kūtrajā brīvo līdzekļu izmantošanā vaino uzņēmējus un pašvaldības

Latvijai šogad pieejami 380 miljoni latu Eiropas Savienības (ES) fondu naudas, no kuriem līdz šim apgūti vien 40%, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums ''De facto''. Kopumā ministrijas no naudas apguves plāna pašlaik atpaliek par 86 miljoniem latu, taču aizbildinās, ka pie tā vainīgs uzņēmēju un pašvaldību kūtrums.

Visbēdīgākais ir Ekonomikas ministrijas (EM) sniegums – tā līdz gada beigām neapgūs 28 milonus latu. Pie tā esot vainīgi uzņēmēji, saka ministrijā. EM ES struktūrfondu privātā sektora nodaļas vadītājs Gatis Silovs skaidro, ka komersantu prognozes par projektu īstenošanu ir pārāk optimistiskas, bet dzīvē tās kavē gan bankas kredīta saņemšana, gan piegādes.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) kavējas ar 18 miljonu latu apgūšanu, Vides ministrija – ar 17 miljoniem latu, Veselības ministrija – ar septiņiem miljoniem latu. Šīs ministrijas Finanšu ministrijai (FM) solījušas, ka līdz gada beigām atgūs iekavēto un šogad izmantos visu savām nozarēm pieejamo naudu.

Kultūras ministrija (KM) no ES fondiem līdz šim brīdim neko no šogad plānotā nav apguvusi un līdz gada beigām neapgūs trīs miljonus latu. KM ES fondu kavējumā savu vainu nesaredz – kavētāji esot Cēsu, Rēzeknes un Liepājas pašvaldības, kurām ministrija apstiprinājusi daudzfunkcionālu  kultūras centru būvniecību, taču kavējas lielo projektu iepirkumi, skaidro KM pārstāve Dace Vizule.

Dažu lēnīgo ministriju naudu paredzēts pārdalīt par labu Satiksmes ministrijai – tā solījusies paātrināt infrastruktūras projektus. FM valsts sekretāra vietnieks ES struktūrfondu jautājumos  Aleksandrs Antonovs nesola ātri novērst kavēšanos ar fondu apguvi, jo to kavējot pārlieku sarežģītā dokumentācija un lielā birokrātija, ko iecerēts nākotnē vienkāršot. Plānots tikties ar komercbanku pārstāvjiem, lai pārrunātu labvēlīgāku attieksmi pret ES atbalstīto projektu finansēšanu.

Jāpiebilst, ka ES fondu naudas izmantošana ekonomikas sildīšanai ir izdevīga, jo tas nav aizdevums un par to nav jāmaksā procenti. Projektu līdzfinansējuma daļa no ES fondiem ir 85-90%, vairākās programmās attiecināmajos izdevumos ieskaitīts arī pievienotās vērtības nodoklis.

Savukārt starptautiskais aizdevums, no kura valsts jau izmantojusi 4,1 miljardu eiro un pēc pārskata misijas veiksmīgām beigām pieprasījusi vēl 200 miljonus eiro būs jāatdod ar procentiem.

Komentāri (10)

arturs 19.09.2010. 22.19

kā uzņēmējs varu pateikt, ka visas sakarīgās programmas uzņēmējiem (tiem, kas caur LIAA iet) beidzās 2009. gada sākumā. tagad ir palikušas māju siltināšana un ārējais mārketings. 2010. gadā vispār nav neviena interesanta jaunuma. Tāpēc nav brīnums, ka neapgūst…(pat nepiesakās).

+3
0
Atbildēt

1

    Unima > arturs 20.09.2010. 10.13

    Neviss nepiesakās, bet tīši vilcina Es fondu līdzekļu apgūšanu māju siltināšanā – noraida nepamatoti projektus, nevievēro termiņus, izvērtē maksimālā iespējamā vērtēšanas termiņā neskatoties uz to, ka atvērtas tikai 2 programmas. Kam tas ir izdevīgi? Varbūt ir izdevīgi pārdalīt kādām citām aktivitātēm, vai kāda cita interese??? EM sludina siltināšanu kā ekonomikas sildītāju, savukārt padotības iestāde LIAA bremzē cik spēka…

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Ilmārs 20.09.2010. 13.23

Pārāk liela ir birokrātija – nav iespējams laicīgi apgūt pieķšķirtos līdzekļus, jo, piemēram, auditoriem ( kas ir valsts institūcijas, parasti VRAA vai CFLA) šķiet, ka iepirkums sākas jau no 1.lata – jārīko aptaujas par visu, lai pierādītu, ka nav pārkāptas brīvas konkurences noteikumi 30 LVL rēķinā, tai pašā laikā lielie iepirkumi netiek vērtēti pēc būtības. Tāpat daudz laika paņem iepirkumu sūdzības, kamēr tās nav izskatītas, līgumu slēgt nevar, bet tas nozīmē, ka viss kavējas vismaz mēnesi un nauda netiek apgūta(lielākā daļa no sūdzībām ir nepamatotas). Problēmas jau nav ar naudas iztērēšanu, tā netiek apgūta, jo ir bail no neattiecināmajām izmaksām ,kuras, paradoksālā kārtā, nosaka valsts institūcijas. Un runājot ar kolēģiem ārvalstīs, kas apgūst šos fondus, mums ir vissatriecošāk birokratizētā struktūra. Un par to jau nu vairāk vai mazāk visas iesaistītās institūcijas ir informētas.

+1
0
Atbildēt

0

mixizzz 20.09.2010. 13.12

Cik esmu novērojis vairākos ES (līdz)finansētos projektos, tad vietējo attieksme ir tāda: ja nevar “sakārtot lietas” tā, ka atvēlēto naudu “apgūst” savējie, tad tas nav to vērts.

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu