fbpx

Izglītības kvalitātes pētījums uzrāda negatīvas tendences 11

Lauris Vīksne, F64
Dita Krauze
Print Friendly, PDF & Email

Kamēr sākumskolā bērnu zināšanām augsta kvalitāte, pamatskolā līmenis pazeminās

Latvijas pamatskolas beigu vecuma skolēnu prasmes lasīšanā un dabaszinātnēs būtiski neatšķiras no līmeņa pārējās Eiropas Savienības valstīs, tomēr vājākas par vidējo līmeni ir skolēnu zināšanas matemātikā, secināts jaunākajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktajā skolēnu sasniegumu pētījumā.

Igaunijas skolēnu rezultāti visās trijās kompetences sfērās ir augstāki, Lietuvas – zemāki kā Latvijas skolēnu rezultāti.

Latvijā ir relatīvi maz pamatskolēnu ar labiem un izciliem sasniegumiem lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs, un viņu skaits turpina samazināties. Tas var būtiski kavēt valsts izvirzīto mērķu sasniegšanu zinātnes, tehnoloģiju un citās jomās. Pētījumā secināts, ka šī iemesla dēļ jāpastiprina darbs ar izcilajiem skolēniem, vienlaikus turpinot pievērst uzmanību vājākajiem skolēniem, kuru Latvijā ir relatīvi mazāk kā vidēji OECD valstīs.

Pētījums rāda arī to, ka Latvijā skolēnu sasniegumus mazāk ietekmē viņu sociālekonomiskais stāvoklis – zināma noslāņošanās skolēnu starpā pastāv, taču Latvijas izglītības iestādes zināmā mērā spēj kompensēt nelabvēlīgo faktoru ietekmi.

Starptautisko pētījumu Latvijā veic jau ceturto gadu, tomēr pēdējos pāris gados nav vērojama Latvijas izglītības kvalitātes vidējā līmeņa celšanās kopš 2006.gada. Tikmēr citi starptautiski pētījumi (IEA TIMSS, IEA PIRLS) rāda Latvijas sākumskolēnu (3., 4.klase) izglītības augsto kvalitāti un tās pieaugumu starptautiskā salīdzinājumā, tādēļ jāmeklē iemesli, kas izraisa izglītības kvalitātes krišanos Latvijas skolu 5.-9.klasēs.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete uzsvēra pētījumā noskaidroto, ka trešā daļa skolēnu nelasa savam priekam. Izskanēja viedoklis, ka ir tā ir „digitālā laikmeta paaudze”, ar kuru strādājot, nepieciešama pavisam cita pieeja kā pirms 10 gadiem, un valstij vajadzētu ieguldīt līdzekļus, lai palīdzētu skolotājiem meklēt jaunas darba metodes.

Tikmēr LU Rektors Mārcis Auziņš, uzskata, ka ir ļoti būtiski, ka tagad Latvijas iestāžu rīcībā ir mērāmi, kvantitatīvi dati izglītības sistēmas novērtēšanai Latvijā un iespēja salīdzināt sevi ar citām valstīm. Šos datus izglītības politikas un valstu attīstības analīzē izmanto ES, UNESCO un citas starptautiskās organizācijas.

OECD pētījumā izvērtējusi Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu sasniegumus lasītprasmē, dabaszinātnēs un matemātikā. Tie salīdzināti ar skolēnu sasniegumiem 64 citās valstīs. Iegūti arī dati par Latvijas izglītības kvalitātes izmaiņām laikā no 2000. līdz 2009.gadam.

No kopumā 470 tūkstošiem pētījumā piedalījušos skolēnu, Latvijas mācību iestādes pārstāvējuši 4 502. Pētījumu Latvijā veicis LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā.

Komentāri (11)

aivarsk 22.12.2014. 12.23

Galdauta celiņš!

Mēs visi iegūsim, un tieši jūrmalnieki būs lielākie ieguvēji no tā, ka urlu tūristu nomainīs rietumnieks.

Jā, varbūt mazāk mētāsies ar naudu, toties tās nebūs 2as nedēļas gadā, nebūs raksturīgās jezgas un “vseh uvoļiķ” kaprizitātes – būs rietumnieciska kūrortpilsēta pilsēta ar patīkamiem vaibstiem.

Visa pasaule izvairās no krievu tūrista – alpos ir “russian frei” viesnīcas, atstātā nauda nemaz neatsver sabojāto imidžu un atmosfēru.

+9
0
Atbildēt

0

Marta Zariņa 08.12.2010. 17.29

“Pētījumā secināts, ka šī iemesla dēļ jāpastiprina darbs ar izcilajiem skolēniem [..]”

Forši, ka šāds secinājums ir par pamatskolām, bet vai kāds ir pamanījis cik sūdīgi LV ir ar augstskolām?

+2
0
Atbildēt

0

Ieva 08.12.2010. 13.19

Tas ir likumsakarīgs Izglītības ministrijas darba rezultāts. Zivs pūst no galvas, un ne par velti Nord bankas pētījumā tika noskaidrots, ka lielākā daļa vecāku uzskata, ka IZM tikai grauj izglītības sistēmu.
Paskatieties IZM struktūru. Paskatieties cik tur ir struktūrvienību, kuru nosaukumā ir vārds “politika”. Tāpēc laikam IZM visu laiku strādā pret skolu, ne par to. Reforma reformu galā, bet kā tika producēti nekvalitatīvi un kļūdaini pārbaudes darbi, tā tiek.
Var jau taisnoties, ka pētījums ir subjektīvs, IZM aktivitātes netiek pareizi uztvertas,ka līdzekļu trūkums neļauj izvērst vienu vai otru aktivitāti, bet varētu tomēr arī tomēr izdarīt secinājumus. Krīzes pārvarēšanas teorija saka, ka krīzes laikā vairāk atbildības ir jādeleģē zemāk. Tāpēc, varbūt, mums nevajag IZM vispār, bet skolotāju pašpārvaldi?

+2
-1
Atbildēt

2

    Aivars Krauklis > Ieva 08.12.2010. 19.07

    Ko piesienieties IZM? Tās galvenā funkcija ir ap(iz)saimniekot īpašumus, kas nav nemaz tik niecīgi, lai nevajadzētu rauties vaiga sviedros.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    tocelovskis > Ieva 07.01.2011. 09.23

    Šeit galvenā problēma, kā jau rakstā minēts, it tas, ka jaunieši vairs nelasa grāmatas, nevis IZM!

    Un par IZM struktūru – vai 3 nodaļas ar “politika” nosaukumā ir drausmīgi daudz?
    http://izm.izm.gov.lv/ministrija/struktura.html

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort