blogspot.com
Vai Krievijā atdzimst nacisms?
Ceturtais novembris Krievijas kalendārā izraisa tikpat dalītas domas un emocijas kā 16.marta atzīmēšana Rīgā. Tautas vienotības diena ik gadus galvenokārt jau Maskavas domei liek domāt par to, kā izvairīties no tā sauktajiem Krievu maršiem – nacionālsociālistisku organizāciju rīkotiem pasākumiem galvaspilsētas centrā, kas piesaista pasaules mediju uzmanību, kā arī no iespējamas sabiedriskās kārtības traucēšanas. Oficiālā Krievija ik gadu asi nosoda leģionāru gājienu 16.martā Rīgā, tomēr – vai aiz šiem nosodījumiem neslēpjas pašas Maskavas pieaugošā radikālā nacionālisma problēmas?
Aug sekotāju un upuru skaits
Krievijā esošo neonacistu un tiem pietuvinātu ekstrēmistisko grupējumu, kā arī to sekotāju precīzu skaitu ir grūti noteikt tā iemesla dēļ, ka, lai arī pastāv virkne organizāciju, ko varam identificēt kā neonacismam piederošas, to skaits un sekotāju apmērs ir robežās no 100 tūkstošiem līdz pat pusmiljonam. Saskaņā ar monitoringu, kuru regulāri veic Jurija Levadas centrs jau sākot ar 1988.gadu, var apgalvot, ka neonacistu sekotāju skaits 2008.–2009.gadā ir sasniedzis maksimumu.
