Šķidrā konsolidācija 7

Pauls Raudseps
Print Friendly, PDF & Email

Priekšlikumi neatrisina ilgtermiņa neatbilstību starp ienākumiem un izdevumiem

Saeimas deputātiem 2008.gada nogalē bija jāsēž Jēkaba ielas namā cauru nakti, jo vajadzēja paspēt pieņemt Godmaņa steigā kopā samesto budžetu, lai saņemtu aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda, pirms Valsts kasē izbeidzas nauda. 2009.gada vasarā nesen kā amatā stājusies Dombrovska valdība neko nevarēja lemt pirms pašvaldību vēlēšanām, bet pēc tam sasteigtie lēmumi par pensijām izgāzās ne tikai politiski, bet arī juridiski un fiskāli. 2010.gada budžets tika veidots, domājot par vēlēšanām, un domājot par vēlēšanām tika atlikta 2011.gada budžeta izstrāde. Un tā, priecīgi sagaidījusi jaunākos tautsaimniecības izaugsmes datus, kuri samazināja nākamgad nepieciešamo budžeta deficīta samazinājumu jeb konsolidāciju no apmēram 400 miljoniem līdz 280 miljoniem latu, atjaunotā Dombrovska valdība ir nākusi klajā ar priekšlikumu, kas kārtējo reizi būtiskos lēmumus par ilgtspējīga budžeta veidošanu atvirza tālāk nākotnē un piedāvā iet ātrāko, vieglāko ceļu uz 6% deficītu.

Svētdien Finanšu ministrijas publiskotajos 2011.gada budžeta konsolidācijas pasākumos 290 miljonu latu apmērā galvenais uzsvars ir uz nodokļu paaugstināšanu un īslaicīgiem budžeta ielāpiem, kuri var uzlabot budžeta ainu nākamgad, bet neatrisina ilgtermiņa neatbilstību starp ienākumiem un izdevumiem. 

Nozīmīgākais no šiem īstermiņa pasākumiem ir naudas novirzīšana no 2.pensiju līmeņa citām vajadzībām – ass, ap kuru visi citi nākamā gada budžeta skaitļi tagad griežas. Vēl septembrī Finanšu ministrija bija izrēķinājusi, ka, likvidējot iemaksas 2.pensiju līmenī, budžets iegūtu papildu 112 miljonus, un Dombrovskis pirms vēlēšanām šo iemaksu pārtraukšanu atzina par vienu no budžeta lāpīšanas veidiem. 

Šie vairāk nekā simt miljoni būtu atrisinājuši visas pašreizējās valdības īstermiņa problēmas. Kopā ar teju 90 miljoniem, kurus plāno iegūt, samazinot valsts budžeta izdevumus, tie ļautu saglabāt pirms vēlēšanām solīto proporciju – divas trešdaļas no konsolidācijas veikt uz izdevumu samazināšanas rēķina, vienu trešdaļu – uz ienākumu palielināšanas. Turklāt, ja no šīs otrās sadaļas atskaita vēl virkni vienreizēju pasākumu (lielāku dividenžu iekasēšana no valsts uzņēmumiem 16 miljonu vērtībā) un vienu stipri stiepjamu, lai neteiktu – apšaubāmi optimistisku pozīciju (ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātā prognozētie 15 miljoni), tad pie 280 miljonu latu konsolidācijas nodokļi būtu jāpalielina tikai par kādiem 50 miljoniem latu. 

Valdībai par nelaimi, šo vieglo risinājumu ir nobloķējuši starptautiskā aizdevuma devēji. Dombrovskis noteikti domā, ka tas nav īsti godīgi. Latvija un virkne citu valstu ir ieviesušas atbildīgu pensiju sistēmu, kurā nauda tiek taupīta nākotnei. Taču tagad, kad sākusies krīze, šī privāto pensiju kontu sistēma kļūst par papildus slogu budžetam, par kuru nav jāraizējas citām, vieglprātīgākām valstīm, kuras vispār nav domājušas par nākotni un pensijas maksā tikai no tekošajiem budžeta ienākumiem. Tomēr, ja mēs vispār gribam šādu sistēmu saglabāt (un izvēles mums nav, jo nākotnē Latvijas iespējas segt pensijas tikai no budžeta ienākumiem būs vēl bēdīgākas nekā tagad), tad var saprast arī aizdevēju argumentus, ka 2.pensiju līmeņa iemaksu atcelšana uz laiku ir īstenībā tikai sevis mānīšana, kas budžeta izdevumu un ienākumu neatbilstību atrisina tikai uz laiku. Kaut kad tik un tā būs jāatrod vietas, kur pārējo budžetu samazināt, lai šīs iemaksas atjaunotu. 

Pat saprotot, ka iemaksas par 2.līmeni nevarēs samazināt līdz nullei, valdība ir centusies kaut kādu naudu atrast šajā «tumbočkā». Tā pieskaitījusi pie konsolidācijas kopsummas tos 45 miljonus, kuri tiks «ietaupīti», neveicot likumā nākamgad paredzēto iemaksu pieaugumu no 2% līdz 4%. Taču, pat pieņemot, ka aizdevēji šo grāmatvedisko triku akceptēs (un par to ir pamats šaubīties), 2.līmeņa risinājuma izgāšanās ir likusi Dombrovskim kardināli izmainīt savu redzējumu un būtiski paaugstināt ienākumu daļu, kuru cer saņemt, palielinot nodokļus un nodevas.

Svētdienas priekšlikumā gandrīz 73 miljoni jeb ceturtā daļa no visas konsolidācijas nāk no izmaiņām PVN, bet kopumā no dažādu nodokļu un nodevu palielināšanas cer iekasēt gandrīz 125 miljonus jeb 43% no visas konsolidācijas summas. Vēl jāpieskaita klāt 15 miljoni no ēnu ekonomikas apkarošanas (gandrīz trīsreiz vairāk, nekā tika prognozēts Finanšu ministrijas agrāk sagatavotajos priekšlikumos), un kopējā summa, ko valdība cer iegūt, palielinot ienākumus no nodokļiem un nodevām, jau veido gandrīz pusi no kopējās konsolidācijas. Savukārt izdevumu samazināšana palikusi apmēram tajā pašā līmenī, kādā bija plānota līdz šim. Tur acīmredzot vairs nav ātri īstenojamu un vienlaikus politiski pieņemamu risinājumu.

Starptautisko aizdevēju atsauksmes par priekšlikumiem liek domāt, ka vēl nekas nav beidzies un valdībai nāksies meklēt papildu veidus, kā samazināt izdevumus. Tomēr ir jāšaubās, vai atlikušajās nedēļās būs iespējams fundamentāli mainīt esošā priekšlikuma proporcijas par labu izdevumu samazināšanai. Esam sasnieguši punktu, kur šādas pārmaiņas prasa ilgu, politiski smagu darbu, ar kuru valdība 2010.gada pirmsvēlēšanu gaisotnē nebija gatava nodarboties. 

Tāpēc Latvijas sabiedrība atrodas ne sevišķi priecīgas izvēles priekšā. Noraidīt šo budžetu (vai prasīt tajā neiespējami lielas izmaiņas, kas pēc būtības ir tas pats), visticamāk, nozīmētu vai nu valdības krišanu, vai arī budžeta pieņemšanas nebeidzamu atlikšanu. Situācijā, kad Latvija vēl ir tikai pusceļā līdz stabilitātei, un citas mazas, deficītos grimstošas Eiropas valstis cita pēc citas tiek finanšu tirgos saplosītas, šāds negaidīts atkritiens ātri varētu pārvilkt krustu mūsu līdzšinējiem krīzes pārvarēšanas panākumiem. Savukārt akceptēt šo budžetu vairāk vai mazāk tādu, kāds tas ir, nozīmē ticēt (vai vismaz cerēt), ka 2011.gadā Dombrovska valdība spēs izdarīt to, ko šajā gadā nevarēja – sagatavot fundamentālas izmaiņas budžeta struktūrā. Tāpēc, ja Dombrovskis un viņa komanda nespēs stiprināt pārliecību gan sabiedrībā, gan aizdevējos, ka ir gatavi ķerties pie šiem smagajiem darbiem, nogurums un neticība var novest pie krīzes atjaunošanās jau šāgada nogalē.

Komentāri (7)

www.vecamate.lv 28.11.2010. 13.16

Visnelāgākais budžeta sakarā,ka saucamās struktūrreformas tā arī paliek vārdu līmenī.Varbūt kāds domā īsināt,īsināt naudiņas,līdz kaut kas no pārblīdušās,neefektīvās pārvaldes sāks birt nost pats no sevis.Citus risinājumus nepieļauj politiskā realitāte,un gadu gadiem satupinātie ” savējie” visādos bezjēgas kantoros.Darbiņu ta visiem vajag,un citos aiztik arī nedrīkst- sāks atspēlēties.Tā arī viss nekustināmi tup,kā klucis Latvijai uz kakla.

+4
0
Atbildēt

1

    piziks > www.vecamate.lv 28.11.2010. 16.29

    Karamba, tieši par to diplomātiskajā valodā ļoti nopietni EK ar delegācijas virsaiša Gabrieles Džudičes muti runā! EK ir satraukusies par to pirmitīvismu, kā tiek budžets veidots. Tādēļ tiek minēts, ka plānošanai jābūt balstītai ilgtspējīgos risinājumos, nevis lāpīšanai ar īslaicīgiem paņēmieniem: tulkojumā tas nozīmē tieši strukturālās reformas, kuras neredzam, ne mēs, ne EK… tulkojumā tas nozīmē, ka EK, kaut tikai sava prestiža dēļ, neatbalsta primitīvo pieeju, brutāli ceļot nodokļus un iztrenkājot atlikušo darbaspēku, un tērējot ES naudu simtlatniekos…

    +3
    0
    Atbildēt

    0

satta king 2020 06.02.2020. 08.58

… [Trackback]

[…] Find More on that Topic: ir.lv/2010/11/24/skidra-konsolidacija/ […]

0
0
Atbildēt

0

cbd oil for pain 31.10.2019. 05.27

… [Trackback]

[…] Read More on that Topic: ir.lv/2010/11/24/skidra-konsolidacija/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu