“Delna” korupcijas uztveres indeksu publisko pie Dienvidu tilta
Latvijā atkal kritumu piedzīvojis korupcijas uztveres indekss, kas nozīmē, ka aptaujāto uztverē šogad korupcija palielinājusies un nevis gājusi mazumā. Indekss ir pazeminājies līdz 4,3 ballēm, liecina Nevalstiskās organizācijas "Transparency International" (TI) jaunākais ziņojums. Latvija dala 59.vietu ar Slovākiju un Tunisiju.
Indeksu mēra skalā no nulles līdz desmit, kur labākais rādītājs ir desmit. Indekss sarindo valstis pēc tā, par cik korumpētu tiek uztverts valsts publiskais sektors. Vērtējumi ir iegūti aptaujājot ekspertus un uzņēmējus.
No Baltijas valstīm vismazākais korupcijas uztveres līmenis joprojām ir Igaunijā, kas ar 6,5 punktiem ierindojas 26.vietā (pērn 6,6 punkti), bet Lietuva ir uzlabojusi savu rādītāju un šogad ar 5 punktiem ir 46.vietā (pērn 4,9 punkti), par jaunākajiem datiem ziņo BNS. No Eiropas Savienības valstīm Latvija saglabā dalītu 22./23. vietu, aiz sevis atstājot Itāliju, Rumāniju, Bulgāriju un Grieķiju.
Pirmajā vietā ar 9,3 punktiem ir Dānija, Jaunzēlande, kā arī Singapūra un Zviedrija (katra ar 9,2 punktiem). Krievija korupcijas uztveres indeksā ar 2,1 punktu ierindota 154.vietā.
Pirms gada Latvijai šis rādītājs bija 4,5. Pērn tika secināts, ka iedzīvotāju vērtējums par korupciju piedzīvojis strauju kritumu, jo samazinājās par 0,5 punktiem.
“Ņemot vērā, ka indekss Latvijai jau otro gadu ir zemāks par 5 ballēm, un tas parāda krīzes ietekmi arī uz korupcijas stāvokli, samazinoties ekonomikai proporcionāli palielinās korupcija. Tāpēc Latvijas valdībai ir aktīvi jāīsteno pretkorupcijas pasākumi, lai mazinātu valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu,” komentējusi “Delnas” padomes priekšsēdētāja Inese Voika.
Korupcijas līmenis Latvijā tiek mērīts kopš 1998.gada. Desmit gadu laikā indekss pakāpeniski uzlabojās, 2008.gadā sasniedzot labāko rezultātu – 5.0 punktu atzīmi. Vislielāko kāpumu Latvija piedzīvoja 2001. gadā, kas saskan ar laiku, kad tika izveidots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tas sabiedrībā acīmredzot tika uztverts kā konkrēts institucionāls risinājums korupcijas problēmu risināšanai. Kopš 2002.gada līdz 2008.gadam indekss noturējies amplitūdā no 4.6 līdz 5.0. punktiem.
“Delna” Korupcijas uztveres indeksu šodien publiskoja pie Dienvidu tilta Pārdaugavā.
Komentāri (20)
Guncītis 26.10.2010. 13.46
ja vilnītis pazudīs no knaba, korupcijas uztveres indekss krietni uzlabosies. Un sēdēs daudz vaiāk šeptmaņu.
0
mary75 26.10.2010. 13.59
Tā acīmredzama valsts līdzekļu nelietderīga izmantošana un tas, ka nekādi sodi par to neseko Latvijas ( Grūtupa) likumdošanas dēļ jau arī ir viens no galvenajiem tik augsta korupcijas indeksa noteikšanai.
Un V būtu pēc iespējas ātrāk jāpieņem stingrāka likumdošana un personiska atbildība, arī materialā un kriminalā, attiecībā uz šo pārkāpumu, kā arī 0 dekl. visiem un legālā prezumpcija, un ar to jau pietiktu, lai korupcijas iespējas reāli mazinātos,
Un jātiek vaļā no PLL cilvēkiem valsts iestādēs.
11
mary75 > mary75 26.10.2010. 19.47
Tas nekad nebeigsies, tikai nomainīsies cilvēki.
Barotnes saglabās.
0
snjuu > mary75 26.10.2010. 18.13
=arī līdzīgā veidā, kā to darīja amerikāņi, kad Vācijā pēc kara neizsniedza pārtikas devu, kamēr cilvēks nebija noskatījies filmu par Hitlera režīma noziegumiem=
===
izklausās pēc ļoti pretīga (gan arī naiva) propagandas paveida, ja kas
0
snjuu > mary75 26.10.2010. 14.08
Morālas (un saistībā ar “uztveres” indeksu arī psihiskas) problēmas ar likumiem vien nevar īsti atrisināt. Darbojas tikai tie likumi, ko lielākā daļa ievēro (uztver nopietni un uzskata “par labiem esam”).
0
mary75 > mary75 26.10.2010. 16.14
Nu un kā tu to iedomājies – V būtu jābīda Kaulītis, šleseris un Jaundžeikars?
0
mary75 > mary75 26.10.2010. 14.39
Viss atkarīgs no “augšām”.
Kamēr būs redzams, ka tur neviens šīs problēmas nopietni risināt negrib, tikmēr arī būs tāds indekss.
Bet, arī attiecīgo likumu pieņemšana, un, ja tie likmi vēl strādās, jau mainīs to uztveri uz labo pusi.
Tauta tomēr, vairāk vai mazāk, vērtē visu pēc tā, kas notiek “augšās”, kaut arī, “augšas” labi saprot, cik tālu tām ļaus iet “apakšas”.
0
snjuu > mary75 26.10.2010. 18.15
=Nu un kā tu to iedomājies – V būtu jābīda Kaulītis, šleseris un Jaundžeikars?=
===
Ne gluži, tomēr partijas aktīvistu izsijāšana pa dažādām lielākoties nevajadzīgām padomēm būtu jāizbeidz.
0
snjuu > mary75 26.10.2010. 15.07
=Viss atkarīgs no “augšām”.=
===
Tieši otrādi. Būtībā vienīgais, ko “augšas” (sic!) var darīt, ir reizēm kalpot “par paraugu”, varbūt, nedaudz veicinot domāšanas izmaiņas. Lielākajā daļā sabiedrisko procesu, ja ir vēlme, lai to rezultāti būtu ilgtspējīgi/pastāvīgi, ļoti svarīgs ir (anglo)budistu princips “the change must come from within” (aka ļautiņiem pašiem ir “jāaizdomājas”), ja izmaiņas skrien ļautiņu domai pa priekšu lielu gabalu, iestājas reakcija. Piemēri: reakcija uz praidiem (tiesību akti ir tikuši tālāk par ulmaņlaiku (vai citā mitoloģiskā) nostaļģijā slīgstošo saiedrības daļu) vai tas, ka piesolot kaut ko aizliegt var iegūt popularitāti.
0
mary75 > mary75 26.10.2010. 15.36
Apmēram tā es arī domāju – “augšām”” jārada paraugs, un jāmēģina mainīt “apakšu” mentalitāte, arī līdzīgā veidā, kā to darīja amerikāņi, kad Vācijā pēc kara neizsniedza pārtikas devu, kamēr cilvēks nebija noskatījies filmu par Hitlera režīma noziegumiem.
0
varbūt ka tā > mary75 26.10.2010. 16.08
kā ta dzerīt sanāk ka Vienotība amatos bīda savējos (Repše, Kampars) un savējiem palielina algas (premjera padomnieki)
0
mxblack > mary75 26.10.2010. 14.59
Dzeris49! Ko šeit var ietekmēt apakšas? Apakšas pašas lielāko kukuļņēmēju, devēju un mahinātoru uzskata par savu labāko favorītu. Un ar to ir izteikts viss. Arī V te varēs izlauzt zobus, jo viens viņš neko neizdarīs, bet valdība ir atkarīga no tā paša “favorīta”. Tāpēc jau arī VL atstāja aiz jaunās valdības durvīm, lai viņi neizjauku “lietas”. Ar tādiem taču neko sarunāt nevarēs, tie ir pārāk jauni un dumji. Tāpēc “vecie buki” aicirta durvis viņu deguna priekšā. Viņi daudz labprātāk sadarbotos ar SC, ar dolgopoloviem un viņu dēliem. Te viņiem viss ir skaidrs un saprotams. Tā kā nebūsim naivi. Bānītis ripo tik tālāk un mēs visu laiku ostām tā dūmus. Kamēr vēlētājs vispirms nebalsos par godīgumu, tikmēr mēs tikai noskatīsimies kā izkūp mūsu sapņi un labklājība. Gudri dara tie kuri šo apsēsto zemīti pamet. Es neticu ka jaunā Saeima ķersies pie Grūtupa likumu grozīšanas. Tad varbūt arī kas ietu lēnām uz labo pusi, ja tā notiktu.
0
ilmisimo > mary75 26.10.2010. 14.26
Darbojas tikai tie likumi, ko lielākā daļa ievēro (uztver nopietni un uzskata “par labiem esam”).
——————————————————————–un ja škēre starp rakstītajiem un nerakstītajiem likumiem sasniedz kritiskuo platumu-sistēma nuobrūk.
Krievijā viens frukts uzvārdā Auzan sarakstījis interesantus opusus par šituo.
0
snjuu 26.10.2010. 14.05
Laikam būsim nedaudz sapīkuši…
2
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@ilmisimo > snjuu 26.10.2010. 14.26
Laikam būsim nedaudz sapīkuši…
———————————–
Visi tur būsim.
0
snjuu > snjuu 26.10.2010. 15.08
Tas savā ziņā pat priecē :)
aka “why worry?”
0