fbpx

Dombrovskis: mājokļa nodokli varētu divkāršot 35

Andrejs Terentjevs, F64
Print Friendly, PDF & Email

Valdības vadītājs skeptisks par iespēju ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli

Nākamā gada budžeta konsolidēšanai iecerēts pārskatīt patēriņa un nekustamā īpašuma nodokļus, tostarp divkāršot mājokļa nodokli, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" pauž Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība").

Savukārt par progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešanu valdības vadītājs ir skeptisks, jo tā fiskālais efekts varot izrādīties negatīvs.

Pēc Dombrovska stāstītā, nākamā gada budžeta izstrādē ir trīs galvenie virzieni. Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, ar kurām paredzēts segt trešdaļu konsolidējamās summas. Otrais darba virziens ir Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai un papildu priekšlikums par iemaksu mazināšanu otrajā pensiju līmenī. Treškārt, ar valsts funkciju vērtējumu paredzēts mazināt ministriju tēriņus.

Dombrovskis noraidīja runas, ka nekustamā īpašuma nodoklis var tikt palielināts līdz 15 reizēm, jo tas neesot pamatojami. "Attiecībā uz nekustamo īpašumu zemei vajadzētu saglabāt esošo nodokļa likmi plus 25% pieauguma ierobežojumu, kā tas ir bijis līdz šim. Savukārt attiecībā uz mājokļa nodokli domāju, ka samērīgāk būtu tā likmi divkāršot," skaidro valdības vadītājs.

FM aprēķinājusi, ka no mājokļa nodokļa palielināšanas nākamgad valsts budžetā varētu papildus gūt 40 miljonus latu, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" teicis FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu politikas jautājumos Juris Stinka.

Skaidrojot problēmas ar progresīvo IIN, Dombrovskis pauda:  "Ja mēs gribam gūt nopietnu fiskālo efektu no šāda soļa, tad slieksnis, no kura nodokļa likme pieaugtu, ir jāliek pietiekoši zemu. Finanšu ministrija jau bija izteikusi priekšlikumus pagājušā gada vasarā šo slieksni noteikt mēneša ienākumiem no 300 līdz 500 latiem. Tas, protams, izraisa negatīvu reakciju sabiedrībā. Savukārt, ja šo slieksni liek ļoti augstu, zūd fiskālais efekts. Turklāt ir arī diezgan plašas iespējas šādus nodokļus apiet." Beigās šāda pasākuma fiskālais efekts var izrādīties negatīvs, piemēram, piespiestu starptautiskos uzņēmumus pārcelt savas centrālās mītnes no Latvijas.

Dombrovskis pieļauj, ka apkurei samazinātā PVN likme nākamgad tiks saglabāta.

Komentāri (35)

dro 07.10.2010. 11.02

Ceru, ka Vienotībai pietiks prāta un drosmes NĪ nodokli villām paaugstināt 5 kārtīgi?

+8
-1
Atbildēt

0

mary75 07.10.2010. 11.03

Manuprāt, jāsāk ar tēriņu mazināšanu, un nodokļu palielināšanu, kā pašu nevēlēmako scenāriju, jāatstāj uz beigām.
Jāsāk ar struktiralām reformām valsts aparātā, ne tikai ministrijās, katram redzams, ka tas vēl arvien stipri par lielu un izšķērdīgu, funkcijas tam pārāk daudzas, un tas ir kā astoņķājios – tikko ka vienu taustēkli norauj, tā izaug cits, un efekts – nulle.
Tur var ietaupīt 100 – 200 miļj.
Un nedrīkst uzticēt reformas valsts aparātā pašai birokrātijai,
neviens nekad pats sevi nereformēstā, lai paliktu zaudētājos.
Jāasicina kāda neatkarīga firma no ārzemēm, kas ar to nodarbojas, un tad jāpilda tas, ko tā rekomendē.
Redzēsim, uzticības kredīts ir dots, vai šī valdība spēs to attaisnot.

+4
-2
Atbildēt

4

    mary75 > mary75 07.10.2010. 14.12

    Neiet runa par algu apgriešanu, bet, par funkciju pārskatīšanu.
    Daufzas funkcijass var nodod privātajiem, algas, kas tiešām strādā, tiem var arī pielikt.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    mary75 > mary75 07.10.2010. 11.43

    NU es jau taisni par to runāju – nedrīkst to uzticēt pašu birokrātiem, rezultāts būs tikpat murgains, kā pirmais.
    Nav pasaulē tāds precedents, ka birokrātija būtu sevi reformējusi uz saīsināšanas pusi, tas ir likums, kas tā var tikai augt un vairoties, vienā vietā nogriez, citā vietā ataug.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Juris Millers > mary75 07.10.2010. 12.26

    Plānot un shēmot var daudz un dikti, bet neko no tā nevar ieprojektēt budžetā.

    Var apsēsties ar papīru un kalkulātoru un aprēķināt cik naudas budzetā ienesīs nodokļa X palielināšana par Y% vai cik naudas budžetā ietaupīs tēriņa Z samazināšana par R%, bet nevar vienkārši ieplānot ‘smazināt ierēdņu tēriņus par T miljoniem latu’.

    Pievedot analoģiju ar auto – ir vieglāk un ātrak atrast vairāk naudas benzīnam vai arī izlemt uz kuram vietām vairs ar auto nebraukt nekā nomainīt auto motoru uz hibrīddzinēju (pie tam šo te auto neapstādinot).

    Savukārt vienkārši turpinot apgriezt ierēdņu algas mēs ātri vien panāksim to, ka gudrākie ieredņi aizies uz privāto sektoru, kur algas jau ir lielākas. Un tas nozīmē, ka ierēdņos paliks (un ar mūsu nodokļu naudu saimniekos) tie glupakie vai kūtrākie ierēdņi. Tas arī nav nekas labs.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    andrisskrastins > mary75 07.10.2010. 11.07

    Viss tas labi skan, tikai atceries – atlaižot un saīsinot no valsts pārvaldes, atkal liels bars būs bez darba (kompensācijas, bezdarbnieku pabalsti), iespējams cietīs valsts veiktspēja (jo jaunie modeļi uzreiz nespēs efektīvi strādāt), utt. T.i. pirmais fiskālais efekts varētu būt pat graujoši negatīvs, nevis pozitīvis.

    Turklāt VK teorētiski veica jau vienu auditu – taču ar apšaubāmiem rezultātiem.

    Īsāk sakot, vajag vēl vienu auditu, bet tad laikam pilnībā no malas. Jāaicina igauņi palīgā.

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

aivarstraidass 07.10.2010. 12.44

Par NĪ nodokli (=tas ir nepieciešams un sociāli taisnīgs) bija ļoti labs Vjačeslava Dombrovska viedoklis Politika.lv. Sk. oriģinālo rakstu angliski ar tulkojumu un diskusiju Jāņa Iesalnieka izveidotajā forumā – http://www.zemessargs.lv/forums/viewtopic.php?f=91&t=1706

+2
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort