Jau kopš vasaras uz kara takas nostājušies divi Latvijas uzņēmumi – Pasažieru vilciens un Rīgas Vagonbūves rūpnīca. Pasažieru vilciena rokās ir gardākais šāgada biznesa kumoss – 400 miljonu eiro vērts vilcienu iepirkums. Vagonbūves rūpnīca to labprāt dabūtu. Abiem ir savs politiskais jumts – pircējs mantojis tēvzemiešus, pārdevējs palīdis zem AŠ kvadrāta. Vai cīņa patiesībā nenotiek par politisko «otkatu», kas, pēc pieticīgākajiem aprēķiniem, varētu būt 20 miljoni eiro?
Ja ne melnais Lexus, kurā mūs ir sasēdinājis Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) šefs Valērijs Igaunis, varētu nodomāt, ka laiks ir pagriezies atpakaļ un esam gadus 30 senā pagātnē. Braucam garām gariem, pelēkiem rūpnīcu ēku kompleksiem, kurus kapitālisma spožums ir atstājis neskartus. Atšķirība no padomju gadiem ir tikai tā, ka kādreiz šie korpusi bija strādnieku pilni un no tiem mēnesī izripoja 60 jaunu vilcienu vagonu. Tagad tie ir gandrīz tukši. Rosību redzam divos cehos, kuri vairāk gan atgādina slikti aprīkotu remontgarāžu, nevis rūpnīcu. Vienā uz sliedēm vientuļš stāv vilciena sastāvs, ko atjaunošanai nodevis Latvijas Pasažieru vilciens (PV), otrā top jauns lokomotīves vagons Krievijai. Tas arī ir RVR pēdējo gadu galvenais bizness – veco vilcienu modernizācija un nelieli jaunu vilcienu pasūtījumi Lietuvai, Baltkrievijai un citām NVS valstīm.
RVR ražošanas direktors Ziedonis Jorens par šeit topošajiem vilcieniem gan stāsta ar tādu pašu lepnumu kā tēvs par saviem bērniem. Rekonstruējamā vilciena vadības pultī tagad ir iebūvēta īpaša drošības sistēma – tiklīdz mašīnists iesnaužas, uz viņa rokas uzliktā aproce noraida signālu, un vilciens automātiski tiek apstādināts, Jorens padižojas. «Varēja būt labāki. Rūpnieciskie defekti joprojām nav novērsti,» par RVR modernizētajiem vilcieniem citā reizē man teiks Pasažieru vilciena vadītājs Andulis Židkovs. Viņš gan atzīst, ka kritiskajā kvalitātē vainojami arī objektīvi apstākļi – uzņēmums, kuram nav lielu pasūtījumu, nevar attīstīties.
Snauduļojošais milzis tagad pieteicies uz PV izsludināto vilcienu iepirkumu, kura apmērs ir desmitreiz lielāks par rūpnīcas gada apgrozījumu, turklāt sola saražot produktu, kādu līdz šim tas nekad nav ražojis, – jaunas paaudzes vilcienu. Vai tas maz iespējams?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.