Labā ziņa – birojs strādā. Sliktā – strādā arī Vilnītis

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret desmit personām Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas korupcijas lietā. Tātad birojs arvien strādā par spīti priekšnieka Normunda Vilnīša pūliņiem to reorganizēt. Tā būtu labā ziņa.

Sliktā ziņa — KNAB nav informējis par to sabiedrību, kā to vienmēr mēdza darīt, kad sabiedrībai svarīgās lietās notiek būtiska virzība. Tātad laikam arī Vilnītis strādā, lai vismaz neuzzinām par to, ko viņam pagaidām nav izdevies novērst jeb reorganizēt.

Slimo bērnu apzagšanā piedalījās ar Tautas partiju (TP) saistīti cilvēki, piemēram, bijušais slimnīcas saimnieciskais direktors un TP biedrs un ziedotājs Aivars Lisenko, TP tēva dibinātāja un «nācijas morālā līdera» (Roberta Līča piešķirts tituls) Andra Šķēles labs paziņa. Viņam, vēl vienai slimnīcas amatpersonai un divām privātpersonām tiesa bija piemērojusi apcietinājumu KNAB pērn oktobrī sāktajā kriminālprocesā par iespējamiem noziegumiem, kas slimnīcā pastrādāti laika posmā no 2007. līdz 2009.gadam, — krāpšanu un kukuļošanu publiskajos iepirkumos slimnīcas vajadzībām.

Politiķi uz savu biedru nonākšanu tiesībsargātāju aizbildnībā parasti reaģē ar apvainojumiem «politizācijā» un «nomelnošanā», it īpaši, ja tas notiek pirms vēlēšanām.

Šajā reizē tas ir KNAB priekšnieks Vilnītis, kas rāda uz žurnālistiem — «atsevišķu  žurnālistu publiski paustie minējumi parāda tendenci sabiedrībai radīt nepareizu priekšstatu par KNAB darbības principiem». Viņa paziņojums tapis, reaģējot uz informācijas parādīšanos presē. «Atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļu pausto informāciju par KNAB vēlmi «izvairīties no informācijas nonākšanas atklātībā pirms sestdien gaidāmajām vēlēšanām», KNAB informē, ka šāds apgalvojums parāda mediju tendenci iesaistīt KNAB politiskās diskusijās un apšaubīt KNAB politisko neitralitāti.»

Nekādu informāciju par lietas būtību KNAB joprojām nav sniedzis. Paziņojumā teikts, ka «priekšvēlēšanu periodā KNAB kā parasti kā prioritāro jomu ir noteicis politisko organizāciju (partiju) priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu un   finansēšanas likumu prasību izpildes kontroli un sabiedrības informēšanu par atklātajiem noteikumu pārkāpumiem».

Tātad sabiedrības informēšana par noziegumu izmeklēšanu pirms vēlēšanām nav biroja prioritāte? «KNAB patur tiesības noteikt informācijas izplatīšanas termiņus un apjomu,» skaidrots paziņojumā.

Skaidrs, ka informācija par lietas nodošanu prokuratūrai nevar ietekmēt tās izmeklēšanu. Toties, saprotams, var atstāt iespaidu uz vēlēšanām. Tāpēc Vilnītim rūp galvenoties «termiņi». Ar «politisko neitralitāti» viņš acīmredzot saprot šādas informācijas pietaupīšanu līdz politiķiem vēlamākajam brīdim.

Korumpētiem politiķiem tāds brīdis nepienāks nekad, turklāt, kamēr vēlēšanas notiek, tikmēr demokrātiskā valstī vienmēr ir priekšvēlēšanu laiks. Taču novērst informācijas parādīšanos par krimināllietām, kas saistītas ar politiķiem, līdz ar to arī pārmetumus par iesaistīšanos «politiskās diskusijās» vislabāk var, šādas lietas neizmeklējot.

Nav šaubu, ka tieši tā ir daļas politiķu prioritāte, vai ir, vai nav priekšvēlēšanu laiks. Biroja vadītāja Alekseja Loskutova padzīšanas operācija sākās uzreiz pēc iepriekšējām vēlēšanām. Sekoja Vilnīša iebīdīšana amatā un viņa uzreiz sāktā biroja «reorganizācija» nolūkā neitralizēt biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes vadīto korupcijas apkarošanas darbu. Nav šaubu, ka turpinājums sekos tūlīt pēc vēlēšanām, ja tajās viņa iebīdītāji iegūs gana daudz balsu, lai atkal valdītu.

Atšķirībā no priekšvēlēšanu laika 2006.gadā, šajā reizē ar KNAB neapmierinātie par saviem plāniem pat nemēģina paklusēt līdz vēlēšanām. KNAB likvidēšana, pievienojot to kādai sev mazāk bīstamai struktūrai — Drošības policijai vai Finansu policijai — ir skaidri pateikta ''Par labu Latviju'' un tās galveno partneru ''Saskaņas centra'' (SC) politiķu prioritāte.

Kad birojs necik sen bija izsaucis uz pārrunām Šlesera politiskās izdzīvošanas nodrošinātāju, reklāmistu Ēriku Stendzenieku, cietes buldozers paziņoja, ka «KNAB joprojām ir politizēta struktūra, kuru vada Juta Strīķe, un mēs dzīvojam bīstamā situācijā, kad drošības dienesti pirms vēlēšanām var paņemt ciet jebkuru». Šlesers atklāti piedraudēja: «Ja KNAB pildīs uzstādījumus no centrālās varas, tad pēc vēlēšanām var rasties problēma tiem cilvēkiem, kas būs iejaukušies politikā.»

Vēl tikai trešdien viņš diskusijā ''Dienā'' atkārtoja apņemšanos apvienot KNAB ar Drošības policiju. Turpat to atbalstīja arī SC uz diskusiju atsūtītais Sergejs Dolgopolovs, jo biroja «lietderības koeficients» esot «ļoti zems». (Šīs apvienības galvenais čekists Jānis Ādamsons laikam nevienā uzstāšanās reizē nespēj neizrādīt, cik ļoti viņam niez rokas apvienot un kontrolēt visus valsts drošības dienestus, kurus viņš gan neatšķir no izmeklēšanas iestādēm.) Savu neapmierinātību ar korupcijas apkarotājiem pat pirms pašām vēlēšanām vairs neslēpj arī VL-TB/LNNK premjerministra kandidāts Roberts Zīle — viņaprāt, KNAB esot «visvairāk politizētā no visām drošības iestādēm». Acīmredzot veiklo patriotu līderis nevar samierināties ar smago iespaidu, ko KNAB atstājis uz viņa partiju, noklausīdamies ar Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanu saistīto ļaužu kreņķēšanos par to, ka «Batjka neiziet uz sakariem».

KNAB izmeklētie un prokuratūrai kriminālvajāšanai nodotie korupcijas un krāpšanās gadījumi Bērnu slimnīcā lieliski parāda, kā politiskā mafija darbojas valsts iepirkumos. Savējiem sarunāti konkursi, dokumentu viltošana, kukuļi un «otkati», naudas atmazgāšana — tā ir nepārprotami labi noregulēta sistēma, kas nestrādātu bez politiskā «jumta».

Tāpēc jo ciniskāk izklausās Šķēles septembra sākumā BNS stāstītais, ka «pay back» sistēma (angliski laikam tādēļ, lai skan internacionālāk un civilizētāk nekā krievu «otkats») kādreiz sen atpakaļ varbūt arī pastāvējusi, un pat viņš esot manījis šādas tādas «indikācijas», ka arī daži TP biedri esot bijuši tajā iesaistīti, taču droši fakti par to viņam neesot zināmi, pats neko tādu nekad neesot darījis, un arī partijas vadība par to, visticamāk, «absolūti» neko nezinot. «Kam gan tas ir vajadzīgs? Tas taču ir potenciāls risks un skandāls,» Šķēle tēloja vientiesi.

Skandāla un arī cietuma risks ir tikai tikmēr, kamēr korupcijas apkarotāji nopietni vajā riskētājus. KNAB priekšniekam Vilnītim ir citas prioritātes. Vai tās izdosies īstenot, būs atkarīgs no vēlēšanu iznākuma. Tāpēc nav jēgas klausīties Šķēles pasakas par nodokļiem un pasaulē izcilāko mazo ekonomiku vai Šlesera iestrēgušo plati par sevi kā Latvijas tiltu, ceļu un aviācijas tēvu, kam svarīgākais ir ģimenes vērtības. Vēlēšanas būs arī par to, vai ļaut šo kungu «ģimenei» pabeigt tiesu varas privatizāciju.

Korupciju Latvijas iedzīvotāji aptaujās min starp pašiem galvenajiem iemesliem, kāpēc neuzticas politiķiem. Tāpēc politiķu solītais, ko darīs ar korupcijas apkarotājiem, ir svarīgāks kritērijs, izvēloties, par ko balsot, nekā vezums citu priekšvēlēšanu solījumu.