Zviedrijas vēlēšanu rezultāti iezīmē vēsturiskas pārmaiņas – tradicionāli sociāldemokrātu dominētā valstī pirmo reizi pārvēlēta labēja koalīcija, turklāt parlamentā negaidīti iekļuvuši ekstrēmisti ar neonacistu pagātni
Lai gan viņš mēģināja smaidīt un dimdināja, ka labējie ir piedzīvojuši vēsturiski veiksmīgas vēlēšanas, Zviedrijas premjera Frēdrika Reinfelta uzrunā pēc pirmo rezultātu paziņošanas varēja nojaust šaubas un nemieru. «Tas nebija iznākums, kuru bijām gaidījuši. Tagad ir nedrošs stāvoklis. Mēs uzsveram, ka rīkosimies atbildīgi.» Īpaša piezīme – viņš atkārtoti noraidīja iespēju sadarboties ar vēlēšanu barjeru pārvarējušajiem labējiem radikāļiem, kas sevi miermīlgi dēvē par Zviedrijas Demokātu partiju. Arī komentētāji bija šokēti un apbēdināti, ka sapnis par vairākuma valdību pēkšņi ir aprāvies.
Un tomēr šīs vēlēšanas ir vēsturiskas. Iegūstot 30% balsu, premjera Reinfelta vadītie moderāti ir sasnieguši savu labāko rezultātu Zviedrijas vēlēšanu vēsturē. Turpretī sociāldemokrāti ar 31% balsu ir piedzīvojuši viszemāko atbalstu pēdējo simt gadu laikā. Turklāt pilsoņu aktivitāte kopš iepriekšējām vēlēšanām ir pieaugusi – svētdien balsot aizgāja 82%, bet 2006.gadā piedalījās 80%.
Aicinājumi balsot skanēja no visām pusēm. Sociāldemokrātu līdere Mona Salīna jau jūlijā izteicās, ka vēlēšanas šogad būs liktenīgas: «Zviedrijai nevajag vēl lielāku ienākumu nevienlīdzību. Pēc desmit gadiem mēs atskatīsimies uz šīm vēlēšanām kā uz tām, kurās labklājības sistēma vai nu tika upurēta, vai arī attīstīta.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.