=> Dolārs

4) vai tad 9% pieaugums transporta izdevumiem būs ļoti būtisks? ņem vērā, ka laukos arī dzīvošana ir lētāka

5) a kur tad ir problēma Tevis pieminētajā gadījumā, ja ūdens ir jānes no akas, nav gāzes un centralizētas apkures? nav pakalpojuma, nav cenas pieaauguma!

=> Dolārs

NU, Tavi mīti nav labāki! 🙂 es runāju iz pieredzes!

1) veikalos produkti ir lētāki, jo pārdevējs ir arī īpašnieks un nav jāmaksā par reklāmu, administrāciju, treknajos gados saceltajām ēkām

2) degvielu neviens oficiāli nepērk. Kontrabandas degviela ir 2x lētāka.

3) gāzi ne vienmēr izmanto, jo ir krāsns, ko var izmantot ēdiena gatavošanai, gan apkurei – un malka nav astronomiski dārga

4) varbūt arī naturālās saimniecība nav izdevīga pārrēķinot naudā, bet tā spēj 100% nodrošināt iztiku (ne visu vienmēr ir vēlams pārrēķināt naudā)

=> AigarsX

Iztiksim bez personiskiem apvainojumiem!

1. Ja Tu ņem tikai akcijas preces, tad tādu ietaupījumu arī var sasniegt, bet ja tu pirktu bez-akcijas preces, tad tās būtu augstākas. Arī laukos (nevis mazpilsētās) darbojas tirgus ekonomikas likumi.

2. Tas nav mīts. Manos laukos – neviens neuzpildās benzīntankos, un tā nav pierobeža! Arī pierīgā, kur es dzīvoju, no kravinieku lielajām bākām tiek pumpēts ārā dīzelis.

3. Neredzu pamatojumu, kāpēc mans arguments būtu aplams!

4. Pēc Tevis teiktā Latvijas iedzīvotājiem būtu jāpāriet pilnībā uz efektīvajiem Polijas āboliem un Nīderlandes gurķiem. Naturālā saimniecība ir gan iztikšanas avots, gan hobijs, gan arī vēsturiskais mantojums. Ne velti parādās tendence, ka cilvēki pēc aktivām darba gaitām pārceļas uz laukiem, kur dzīve ir mierīgāka, un iekpoj tur mazdārziņus un priecājas par katru dilles stiebru, kas izaug (un tas nav tikai tādēļ, ka pilsētā dzīvot ir dārgāk)

1) piekrītu,
2) piekrītu,
3) nepiekrītu- mazturīgie daļu medikamnetu dabuj kā kompensējamās un tikai tāpēc tās var atļauties vispār, to daļu, kas jāmaksā pašam viņi kaut kā sakasa, bet ja tā daļa kļūs dārgāka augstāka PVN dēļ, tad vai nu nevarēs atļauties vai arī šo slogu nāksies pārlikt uz Veselības ministrijas budžetu (lasi- palielināt kompnesējo daļu)- cik garš, tik plats,
4) tikai lielpilsētās, bet mazturīgie pamatā dzīvo laukos un mazpilsētās,
5) interesanti kā mazturīgais efektivizēs savas dzīvesvietas apkuri vai ūdensapgādi, ja viņš knapi nomaksā pašlaik patērēto ar samazināto PVN likmi.

Tāda sajūta, ka god. Nasing spešal! nesaprot ko nozīmē būt mazturīgam. Un arī to, ka mazturīgi ir vieni 70-80% Latvijas iedzīvotāju.

Izskatās, ka ”Nasings spešals” savu sēžmvietu sen nav izvedis ārpus Gpilsētas un dzīvo paralēlajā Latvijā.

1. Regulāri, pēc mātes iesūtīta saraksta, vedu lielveikalos iepirktus produktus uz laukiem, kur pēc tam tiek salīdzinatas cenas ar vietējos(3) veikalos piedāvātajām. Ietaupījums ir šokējošs – no 25 līdz pat 40%!

2.Mīts par kontrobandas degvielu ir smieklīgs. Tad jau kā argumentu varēji minēt situāciju, ka visticamāk viņi tur laukos degvielu aiziet ”nosūkt” no kaimiņu traktora. Realitāte- tuvāka DUS 18km, cenas +2-3 santīmi.

3. Redzams, ka Tev nav ne mazākā priekštata par malkas kā energoresursa efektifitāti, par cenām ja nemaz nerunājot!

4.Naturālā saimniecība neļõauj nomirt badā, bet parasti tā ir neefektīva un zaudējumus nesoša.

@Nasing spešal!
3) būtu jau labi,
4) nepiekrītu, pilsētās ar darbu ir mazāk problēmu un mazāki attālumi- ja nevar atrast darbu tuvāk dzīvesvietai, tad galējā gadījumā var aiziet kājām vai aizmīties ar velosipēdu, ko darīt lauciniekam, kam uz darbu jābrauc uz tuvējo pilsētu- 20… 30… 40 km? arī alga viņam būs mazāka kā pilsētniekam,
5) šaubos vai mazturīgie baigi aizraujas ar nelietderīgu ūdens tecināšanu un aizmāršīgiem elektrības tērēšanas paradumiem, īpaši ja ūdens vispār jānes no akas pagalmā.

=> AigarsX

2) Es konstatēju faktu nevis kādu aicinu nodarboties ar nelegālā biznesa atbalstīšanu.

3) Pirmkārt, esi izvēlējies dārgāko malkas cenu (Rīgas cenas). Otrkārt, vari droši noņemt savus 50Ls, ko rīdzinieks maksā par apkuri, kamēr laucinieks sildās ar to pašu krāsni. Treškārt, parasti tiek gatavota tikai viena siltā maltīte dienā, jo no rīta nav laika, bet pa dienu visi dodas uz darbu vai skolu.

4) Jā, man ir skaidrs – pašam ir radi laukos!

Un vispār diskusija ir par to, ka ir jāpārstrukturē nodokļu sistēma nevis to, ka tiek paaugstināts nodokļu slogs, un kā kurā vietā dzīvo laucinieki!

=> Dolārs

Kā reizi šajās brīvdienās došos uz laukiem – ieskriešu veikalā un apskatīšos! Par rezultātiem informēšu kādā no nākamās nedēļas diskusijām.

@Nasing spešal!
Nevajag akcijas preces.
Tīri pēc atmiņas daži piemēri:
cukurs- laukos 65 sant., Rīgā 57 sant., ja akcija, tad 49- 55 sant.
piens- laukos ne mazāk kā 60 sant., Rīgā 39 sant. (nupat gan bišķi pakāpās)
eļļa- laukos ne mazāk kā 80 sant., Rīgā 63 sant., ja akcija, tad var pat zem 50 dabūt.
maize- laukos +8 sant. kā minimums
desa (piem. doktordesa)- Rīgā bez akcijas 2,50- 3,00 Ls/kg, ar akciju pat zem 2,00 Ls/kg, laukos minimums 3,50.
Saldumi, makaroni, etiķis, rīsi- viss ir dārgāk. Par alkoholu nemaz nerunājot (tam gan ir pamats, jo laukos veikalā to vienkārši nepērk- regulārajiem lietotājiem ir citi varianti).

=> Dolārs

3) Kompensējamos medikamentus piešķir neatkarīgi no sociālā stāvokļa, savukārt mazāk nodrošinātie saņem pabalstus par to daļu, kas pašiem jāmaksā. Iedalot papildus līdzekļus pabalstiem, problēma tiek atrisināta

4) akūta nepieciešamība pēc transporta arī ir lielākā tieši pilsētā nevis laukos

5) iesaku paskatīties piem. pētījumus par resursu patērēšanu attīstītajās un mazaattīstītajās valstīs – jo turīgāka valsts, jo vairāk tiek tērēts. Mēs tērējam uz nebēdu – ūdens tiek tecināts, kad nevajag; elektrība tiek atstāta ieslēgta, kad neviens nav telpās; …

Lūdzu, nevajag iziet uz personiskiem apvainojumiem – tas nav labs stils godājamam cilvēkam! Esmu piedzīvojis visādus laikus un varu secināt, ka, ja cilvēks GRIB strādāt, tad maizes doniņa vienmēr uz galda būs.

—> Nasing spešal

Nevajag apvainoties uz apvainotajiem ūdeni ved!;)

1. Skatit dolāra cenu salīdzinājumu. Tam nav nekāda sakata ar akcijas precēm un varu ar pilnu atbildību apgalvot, ka mazajos lauku veikalos pārtikas preces ir par 20% vidēji dārgākas kā Maximā!

2. Šis apgalvojums no Tavas puses ir vienkārši kretīnisks! Tu apgalvo, ka lauku un pierīgas iedzīvotāji pārkāpj valsts likumdošanu, bet tos, kas tā nedara aicini darīt?

3. Tava pamatdoma- lauciniekam ir malkas krāsns uz kuras var gatavot, gāze nav vajadzīga un malka ir lēta! Malka maksā 18-20Ls/m3. Vienas ēdienreizes pagatavošanai nepieciešami aptuveni 0.08m3, kas sastāda aptuveni 1.5 Ls par ēdienreizi! pieņemsim, ka laucinieks savas nabadzības dēļ var atļauties est 3x 2dienās, jeb 45x mēnesī, kas izmaksā aptuveni 65 Ls! Kāds ir Tavs gāzes plīts patēriņš un cik tas izmaksā???

4. Par kādu naturālo saimnievību mēs runājam? Par hobija 0.06 ha vasarnīcu, kuru var ar lāpstu apstrādāt vai tādu, kas uz 100% spēj nodrošināt iztiku?- citēju Tevi:”4) varbūt arī naturālās saimniecība nav izdevīga pārrēķinot naudā, bet tā spēj 100% nodrošināt iztiku (ne visu vienmēr ir vēlams pārrēķināt naudā)” Ja par otro, tad jautājums- vai Tev ir skaidrs priekšstats cik liels zemes gabals nepieciešams, cik izmaksā tā apstrāde, ja nav savas pilna cikla lauksaimniecibas tehnikas un agregātu, piemēram, 5 cilvēku ģimenei?

Pie kam starpība starp turīgo un mazturīgo šeit ir ļoti, nenormāli liela. Tas ir tāpēc, ka pie likumu izstrādes ir ņemts vērā tikai turīgo viedoklis un intereses pēc būtības, bet maznodrošinātājiem tiek tikai iztaiktas līdzjūtības ar solījumiem nākotnē to mainīt, bet būtībā notiek otrādi. Ar katru pieņemto finanšu sistēmas glābšanas likumu tieši mazturīgie tiek visvairāk aplaupīti, bet bagātie paliek ēnā. Tā ir ļoti viltīga un pretīgi-gluma politika, kuru šeit piekopj arī šī valdība. Tā ir tukša muldēšana, ja neteiktu vairāk. Un lielā mērā par to varam pateikties E.Repšem un viņa finansu politikai. Tā ir nekaunīga divkosība. Labi, ka viņš vairs politikā nelīdīs, tad no manis saņemtu treknu mīnusu.

Par to neapliekamo minimumu absolūti piekrītu, tas būtu visvienkāršākais atbalsta veids taisni vismazāk pelnošajiem.
Un ir pensionāri, kam jāpērk zāles pa 30 un 40 latiem mēnesī, jo patreiz valsts daudz mazākā mērā kompensē pat vitāli nepieciešamos medikamentus.
Tiem tas ir izdzīvosanas jautājums.

Tur jau tas funktieris, ka tie atbalsta mehānismi funkcionē paralēli ar samazinātajām likmēm (efektīvi vai mazāk efketīvi). Kā visi eksperti saka, tad Latvijas nodokļu sistēma ir haotiska, jo struktūra ir neskaidra, mērķi daudz un dažādi, risinājumi – daudzi, dažādi un neefektīvi.

+ aizmirsu pieminēt par viesnīcām. Ja jau uzņēmējdarbībai var piemērot NĪN atlaides, tad tas būtu vislabākais atblasts tieši viesnīcām – mazinot fiksētās izmaksas nevis mainīgās izmaksas (PVN).

Par tām zālēm – pieejai jābūt no abiem galiem – jāpiespiež samazināt cenas un jāpārskata kompensējamo medikamentu struktūra (vairāk kompensējot akūtus un dārgākus medikamentus, mazāk – ne tik akūtus un lētākus)

@Nasing spešal!

1) veikalos produkti ir lētāki…
Nav taisnība. Esmu pārbaudījis- 95% produktu pilsētā es varu nopirkt lētāk.

2) degvielu neviens oficiāli nepērk. Kontrabandas degviela ir 2x lētāka…
Ne visur to var dabūt. Personīgi pazīstu tikai vienu cilvēku, kas to pērk.

3) gāzi ne vienmēr izmanto… malka nav astronomiski dārga…
Vienu pusdienu dēļ krāsni nekurināsi. Gāzi izmanto. Bet malka tiešam nav dārga, lai arī cenas nupat pamatīgi pakāpās.

4) varbūt arī naturālās saimniecība nav izdevīga pārrēķinot naudā, bet tā spēj 100% nodrošināt iztiku…
Tas attiecas uz jauniem cilvēkiem, kas spēj pavilkt gan dārzu, gan lopus. Gados vecāki un ne ar tik labu veselību apveltīti to nespēj. Un ņemot vērā Latvijas iedzīvotāja vidējo vecumu- tie otrie ir krietni vairāk.

@Nasing spešal!
Mītu varā 🙂
Nu nav laukos dzīvošana lētāka. Veikalos produkti ir krietni dārgāki kā pilsētās, jo mazās bodītes nevar izsist tik labas iepirkuma cenas. Gāze, elektrība maksā tikpat. Degviela (ja vajag) ir dārgāka. Naturālās saimniecības izdevīgums ir šķietams, jo parēķinot cik tā visa kopšanai aiziet līdzekļu- beigās sanāk, ka tirgū pirkt būtu lētāk (ja vien tirgus ir pietiekami tuvu). Plus to laiku, ko pavadi rušinoties pa dārzu, varētu izmantot naudas pelnīšanai- būtu pat ieguvējs.

@Nasing spešal!
Ar to aku un ūdeni es gribēju norādīt uz to, ka mazturīgie nebūt nav nekādi resursu šķiedēji un runājot par Latviju mums ir jārēķinās ar divām Latvijām. Viena- bagātā Latvija, uz kuru attiecas viss, ko runā par bagātajām valstīm ar visu izrietošo problemātiku. Un otra- nabagā Latvija, par kuru jārunā kā par Moldovas, Gruzijas, Armēnijas līmeņa valstīm ar izrietošo problemātiku. Gan teritorijas, gan iedzīvotaju skaita ziņā nabagā Latvija ir lielāka. Diemžēl statistika ir tāda zinātne, kas nelieto emocionāli un/vai empīriski iegūtus datus, tāpēc oficiāli pastāv tikai viena Latvija, kuru visi raujas pieskaitīt bagāto valstu pulciņam un attiecīgi arī rīkoties. Bet vajadzētu otrādāk…