Imageforum/LETA
Sapnis par labāko skolu savam bērnam un reālās iespējas
Toms lidos uz Šveici, Aneta nobrauks septiņas pieturas ar tramvaju Rīgā un Māris sešus kilometrus pa zemes ceļu nokratīsies autobusā līdz Dricānu pagasta centram, lai sāktu jauno mācību gadu savā vidusskolā. Viņu ceļi uz skolu ir ļoti atšķirīgi, bet mērķis gan ir viens - visi grib tikt pie zināšanām, kas ļaus nākotnē veidot sirdij tīkamu karjeru un nostāties uz kājām. Kaut gan viņu stāstos neizskan jēdziens «izglītības kvalitāte», jauniešu teiktajā kā rozīnes no svētku kliņģera var izlasīt idejas par to, kā mācības varētu padarīt aizraujošākas un lietderīgākas.
Trīs vidusskolēnu domas labi ilustrē pieprasījumu pēc izglītības sistēmas pārmaiņām, par kurām akadēmiski runāts nesen publiskotā Stratēģiskās analīzes komisijas pētījumā. Izrādās, 73% Latvijas iedzīvotāju pieprasa izmaiņas vispārējās izglītības saturā, mācību procesā un metodēs. Kādām tām jābūt? Virziens ir skaidrs - uzsvaru no faktu mācīšanas pārlikt uz prasmi atrast un analizēt informāciju, skolēnus aktīvāk iesaistīt mācību procesā, skolas zinības vairāk sasaistīt ar praktisko dzīvi, nodrošināt tehnoloģiju pieejamību un attīstīt digitālo mācību saturu. Kad un kā šīs pārmaiņas īstenosies? Anetes, Māra un jo sevišķi Toma gadījumā laiks jau ir nokavēts. Taču dricānieša Māra jaunākais brālis Kārlis tikai šogad sāks vidusskolas gaitas un gaida drīzu atbildi.
