Krievijas un Gruzijas attiecības tuvākajā laikā neuzlabosies
Aprit divi gadi kopš Krievijas un Gruzijas “piecu dienu” kara, kuru Gruzija zaudēja, un citādi nemaz nevarēja būt – pārāk nevienlīdzīgi bija pušu militārie spēki. Abas valstis atsauca savus diplomātus, un diplomātiskās attiecības nav atjaunotas līdz šai baltai diena. Pirms diviem gadiem Gruzija iesniedza Hāgas starptautiskajā tiesā prasību pret Krieviju par etnisko tīrīšanu Dienvidosetijā. To sāks izskatīt septembrī. Hāgas “dzirnas” nav no ātrajām.
Eiropā ir divas valstis, kurām pirms aptuveni divdesmit gadiem ļoti nepaveicās. Tās ir nu jau bijusī Dienvislāvija un Gruzija. Abu valstu priekšgalā nonāca galēji nacionālisti, kuru iekšpolitikas dēļ sekoja pilsoņu kari. Gruzija faktiski zaudēja Abhāziju un Dienvidosetiju. Taču juridiski abas provinces turpināja piederēt Gruzijai. Pat Krievija līdz 2008.gada karam neapšaubīja Gruzijas teritoriālo integritāti. Galu galā Krievija divas reizes karoja Čečenijā, aizstāvot savu teritoriālo integritāti.
Pēc “rožu revolūcijas” Gruzija kvalitatīvi mainījās, savu ārpolitiku veidojot ar mērķi iekļauties Eiroatlantiskajās struktūrās. Eiropas Savienība bija tāls mērķis, iestāšanās NATO – daudz reālāks.
Tālaika Krievijas prezidents Vladinirs Putins saistībā ar NATO jau bija norijis Baltijas valstu “krupi”. Ļoti viebdamies. Krievija gan toreiz, gan arī tagad pārspīlē savu vietu un lomu pasaulē. Bijušo PSRS teritoriju (atskaitot Baltijas valstis, un arī ar atrunām) Krievija uzskata par savu dabisko “interešu sfēru”. “Piecu dienu karš” parādīja, uz ko Krievija ir spējīga, ja tās iedomātās intereses ir apdraudētas.
2008.gada vasarā Gruzija gaidīja decembri, kad tika plānots Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstu ārlietu ministru samits, un diezgan droši varēja prognozēt, ka tajā Gruzija saņems t.s. rīcības plānu, kas ir pirmais reālais solis ceļā uz pievienošanos NATO.
Krievijas skatījumā “ļaunuma sakne” bija jaunajā Gruzijas politiskajā elitē, kuras priekšgalā atradās prezidents Mihails Saakašvili, kam piedevām bija labas personiskās attiecības ar toreizējo ASV prezidentu Džordžu Bušu.
Vēls 2005.gada pavasaris acīm redzot bija tas laiks, kad Putins saprata, ka ar Saakašvili nevar “sarunāt” un savu prorietumniecisko kursu Gruzija nemainīs. Tieši ar šo laiku Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotājiem ar vieglu roku sāka piešķirt Krievijas pilsonību. Rezultāts ir zināms: pēc dažādām aplēsēm 85-90% šajās teritorijās dzīvojošo cilvēku ir Krievijas pilsoņi. Tieši savu pilsoņu interešu aizstāvība bija iegansts, kuru Krievija minēja kā pamatojumu agresijai pret Gruziju. Jāpiebilst, ka kara sākšanas “papīri” nebija tīri. Saskaņā ar Konstitūciju Krievijas karaspēku ārpus valsts var nosūtīt tikai ar parlamenta augšpalātas, Federācijas Padomes atļauju. Nekāda Federācijas Padomes sēde sasaukta netika, tomēr karš sākās. Krievijā likumdošanas prasību un reālās rīcības pretrunas nav nemaz tik reta parādība.
Tūlīt pēc kara Abhāzija un Dienvidosetija pasludināja valstisko neatkarību, un Krievija to uz karstām pēdām atzina. Uzvarētais karš un divu jaunuzradušos “valstu” neatkarības atzīšana ir Krievijas ārpolitikas pēdējo gadu lielākā neveiksme.
Krievijas karaspēks droši vien varēja ieņemt Tbilisi, tikai tam nebija jēgas: ja padzītu Gruzijas valdību, nebūtu, kam nākt vietā. Vienkāršāk sakot, Gruzijā Kangara vieta bija vakanta, taču neviens pēc tās netīkoja. Galvenais mērķis – gāzt Saakašvili valdību – netika sasniegts.
Kad 2008.gada februāri tika pasludināta Kosovas neatkarība no Serbijas, tā pakāpeniski guva starptautisku atzīšanu. Pašlaik Kosovas valstisko neatkarību atzinušas vairāk nekā 60 pasaules valstis, arī Latvija.
Abhāzijas un Dienvidosetijas “valstisko neatkarību” atzinušas dažas trešās pasaules valstis. To nav izdarījušas pat ar Krieviju cieši saistītās NVS valstis.
Krievijas un Gruzijas attiecības tuvākajā laikā nevarēs uzlaboties. Gan Putins, gan tagadējais it kā prezidents Dmitrijs Medvedevs vairākkārt publiski pauduši, ka ar Saakašvili – ni un ni. Neparko. Bet Hāgas tiesa bez sprieduma nepaliks.
Komentāri (18)
andrejs_kirsis 06.08.2010. 21.47
Kremļa punduri joprojām nav sapratuši, ka pasaules karti pārzīmēt vairs nevarēs. Kā Molotovs ar Ribentropu… bet gribas!
1
martins_upmanis > andrejs_kirsis 07.08.2010. 11.08
Nu par to es tik drošs nebūtu.
0
mary75 07.08.2010. 09.32
Nevaru piekrist, salīdzinot Gruzijas problēmas ar mūsu problēmām redzam, ka mums pārāk raudāt nav ko, tāpēc reizēm der pastāstīt arī par to, kā iet citiem, nevis nemitīgi apcerēt sava sūnuciema notikumus.
7
www.vecamate.lv > mary75 07.08.2010. 17.03
Pilnīgi pareizi,draugs- svarīgs ir tas, vai pirmkārt tavā sētā ir kārtība, vai zāle nopļauta, un visi paēduši.Tāds ir harmonijas likums.Tad arī var nest savu mieru,domas, pieredzi un prieku citiem.Citādi tā ir tukša rezonēšana un transformācija- davai, labāk parunāsim kā citiem neiet.. Jo ar sevi satikties,kaut vai logu noslaucīt- labāk jau ne..Labāk parunāt par ,piem, Somālijas sociālo sistēmu.. ,jeb par apaļu neko..Žēlojamie somālieši pat nenojauš, ka tādi Dzeris un Karamba dabā pastāv kā esoši :)
0
austrisv > mary75 08.08.2010. 13.23
nesaprotu, vai tad sava sēta nav jāsakārto pašam saimniekam?!
0
ilmisimo > mary75 08.08.2010. 16.38
kad riskam pakļauts tik daudz no mūsu – kādreizējo komjauniešu-menedžeru sarūpētajiem labumiem./
———————————————
mūments ir šausmīgs.Daudz šauruo vietu un pastāv ievēruojami draudi, ka tie paši ,kas vislaik te “probļemus risināja pa lielam “nevarēs vairs pašu spēkiem aizsteberēt “‘pa mazam”‘.
0
www.vecamate.lv > mary75 07.08.2010. 13.29
Saucamais sūnuciems, mīļais kolēga, ir vieta kurā Tu dzīvo.Piemēram man tā ir Dzimtene.Ļoti personīga un tuva. Nav runa par ņaudēšanu, protams ir daudz vietas kur cilvēkiem iet grūtāk, bet manuprāt, vispirms esiet tik laipni, nemānot sevi vispirms sakārtojiet savu sētu, un tad.. Jeb, mākslīgs pozitīvisms velk uz sintētiku un mantrošanu :)
0
dzintarz > mary75 07.08.2010. 21.21
Mīļais kollēga Karamba – Dzimtene ar lielo burtu mēs rakstījām tad, kad vadījām politpārrunas un veicām aģitācijas darbu skolu jaunatnes un rūpnīcu darba kollektīvu vidū par dižās zociālistiskās Dzimtenes sasniegumiem.
Prieks, ka mūsu profesijai/darbam atkal vairojas pieprasījums īpaši sapringtajā saeimas priekšvēlēšanu gaisotnē, kad riskam pakļauts tik daudz no mūsu – kādreizējo komjauniešu-menedžeru sarūpētajiem labumiem.
0
ilmisimo > mary75 08.08.2010. 16.32
somālieši pat nenojauš, ka tādi Dzeris un Karamba dabā pastāv kā esoši :)”
un Kombulieši vai Pušmucovieši nuojauš?
0
mary75 > mary75 07.08.2010. 16.42
Man arī tā ir Dzimtene, bet, tāda attieksme – svarīgs tikai tas, kas notiek Dzimtenē, tas, kas notiek ārpus tās, uz mums neattiecas, arī pārvērš Dzimteni par sūnuciemu un tās iedzīvotājus par provinciaļiem.
0
andrisskrastins 08.08.2010. 11.44
Karu vērtējot pēdējo gadu griezumā Krievija praktiski ir zaudētāja. Nīstais režīms Gruzijā joprojām ir pie varas, tā opozicionāri drīzāk cepas par prezidenta nelielo autoritārismu, bet visi kā viens ir diezgan skeptiski noskaņoti pret Krieviju. Ekonomika atgriežas pirmskrīzes un pirmkara līmenī ar labu izaugsmi, eksports pieaug. Ir rūkšana par varu, bet lielākā daļa gruzīnu izvēlās cīnīties par valsts nākotni, nevis skaldīt matus.
Bardaks, kas turpinās Abhāzijā un Dienvidosetijā arī parāda, ka ne jau šo teritoriju dēļ notika patiesās razborkas.
2
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@austrisv > andrisskrastins 08.08.2010. 13.28
Cik saprotu,tad Kaukāzs Krievijai svarīgs, jo tur caur uz Melno jūru iet naftas vads no Azerbadžānas! krievijai taču nav nekas svarīgāks par naftu!
0
ilmisimo > andrisskrastins 08.08.2010. 16.35
krievijai taču nav nekas svarīgāks par naftu! /
———————————————–
ir gan.
Impēriskā apziņa. Nafta palīdz tuo vairuot.
0